Militārā mantojuma tūrisma stāsti

Stāsti, personiskas atmiņas un liecības saistībā ar militārā mantojuma vietām un to vēsturi. Stāsti var būt saistīti ar dabā vēl apskatāmu vietu - tad tie ir atzīmēti arī kartē kopā ar militārā mantojuma objektiem. Bet ir stāsti, ar kuriem saistītais objekts ir jau zudis un dabā vairs nav atrodams - tad tas nav atrodams kartē. 

Ievērībai! Ne visi stāsti atbilst vēsturiski pārbaudītiem faktiem, tie ir pierakstīti no cilvēku personiskās pieredzes un izpratnes par vēstures norisēm.

Aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija

Padomju laikā ziemeļos no Spilves ielas atradās dīvains objekts, ja atmiņa neviļ - ar diviem no sarkaniem ķieģeļiem celtiem zemiem taisnstūrveida „mega – skursteņiem”, no kurienes samērā bieži atskanēja lidmašīnu motoru rēkoņai līdzīga reaktīva skaņa.

Rīgas Centrāltirgus angāri

Laikā, kad tapa Rīgas Centrāltirgus tas bija viens no pašiem modernākajiem tirgiem pasaulē. Tas tapa par pamatu izmantojot 1. pasaules kara Vācijas armijas dirižabļu angāru metāla konstrukcijas. Autors apraksta Rīgas Centrāltirgus būvniecības priekšnoteikumus un būvdarbu vērienu padarot to par vienu no vērienīgākajām būvēm pēc kara Latvijā un vienu no modernākajiem tirgiem pasaulē.

Vācu armijas radara postenis Ulmalē

Vācijas bruņotie spēki vairākās vietās izvietoja radaru stacijas, kas ļāva daudz savlaicīgāk Kurzemes apkārtnē identificēt pretinieka aviācijas aktivitāti.

Rīgas geto un holokausts

Apzināti izvēlēti trīs dažādu cilvēku atmiņu stāst fragmenti, kas ļauj precīzāk paraudzīties uz holokausta noziegumu no dažādiem skatu punktiem.

Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts 1919.gada 6.novembrī

Vada komandiera virsleitnanta Jūlija Rozentāla Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts, 1921. gada 3. novembris

Vācu armijas radara postenis Jūrkalnē

Lai aizsargātu Kurzemes piekrasti no iespējama padomju, vai pat rietumu sabiedroto uzlidojuma, Vācijas bruņotie spēki vairākās vietās izvietoja radaru stacijas, kas ļāva daudz savlaicīgāk identificēt pretinieka aviācijas aktivitāti. Viens no tiem bija uzstādīts Jūrkalnē

Par Kolkas robežsargiem

Kolkas iedzīvotāja Baiba Šuvcāne stāsta par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi. 

Kogulas lidosta Sāremā

Kogulas gaisa spēku bāze tika izveidota 1940. gada augustā.

Pēteris Supe - Latvijas nacionālo partizānu apvienības dibināšanas iniciators

No 1944. līdz 1946. gadam Pēterim Supem izdevās apvienot mežos izkaisītās nacionālo partizānu vienības organizētā kustībā, kas vēl vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara Abrenes apriņķī cīnījās pret Latvijas okupāciju. Pēteris Supe ar segvārdu “Cinītis” bija viens no izcilākajiem nacionālo partizānu kustības organizētājiem un vadītājiem Ziemeļlatgalē.

Igauņu kara flote palīdz Neatkarības kara laikā latviešu spēkiem

23. jūnijā igauņi svin Uzvaras dienu, tā atzīmējot kopīgu latviešu - igauņu uzvaru Cēsu kaujās. Un šajā uzvarā sava nozīmīga loma ir bijusi igauņu kara flotei, kura šajā Landesvēra karā, kā to dēvē igauņi, ar savu drosmīgo rīcību un precīzu lielgabalu uguni Daugavas grīvā apdraudēja vācu spēku galvenos apgādes ceļus pāri Daugavai Rīgas tiešā tuvumā.

Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4).  Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.

Blēņas un spēles ar militāro munīciju

Pēc Otrā pasaules kara, Latvijas zeme bija pilna ar kara fiziskajām atliekām. Tas bija liels skaits lādiņu, nesprāgušu mīnu un vienkārši patronu. Arī šobrīd, īpaši vietās, kur notikusi aktīva kara darbība, tiek atrastas nesprāgušas mīnas, kas gan ir liels retums, kamēr pēckara gados šie lādiņi mežos un pat pagalmos bija iedzīvotāju ikdiena un pat bērnu rotaļlietas.

Medības Sāremā

Pasaulslavenais padomju un krievu ieroču inženieris viesojās Sāremā.

Akmeņraga militārais komplekss

Akmeņragā Padomju laikos bijis militārais komplekss. 

Akmeņraga bāka un sēklis - viena no lielākajām kuģu kapsētām Baltijas jūrā

Tieši Akmensraga bākas rajonā 1923.gada 13.janvārī traģiski uzskrien uz sēkļa un avarē tvaikonis Saratov, uz kura patvērās pagaidu valdība ar K.Ulmani priekšgalā, kad tapa neatkarīga Latvijas valsts.

Rēzeknes bombardēšana 1944.gadā

Rēzeknes bombardēšana norisinājās 1944.gada Lieldienās, un tās rezultātā tika iznīcināta liela daļa pilsētas būvju un nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, kamēr vēl vairāki tūkstoši palika bez pajumtes. Cilvēki, kas piedzīvojuši šos notikumus uz savas ādas un var par tiem mums pāstāstīt, tajā laikā bija vēl tikai bērni. Viens no viņiem arī šī stāsta autors.

Padomju armijas neīstenotie plāni Kurzemes piekrastē Melnsilā un Ģipkā

Otrā pasaules kara beigās Melnsilā bija izvietota vācu Jūras spēku 532. artilērijas diviziona 6. baterijas, taču Sarkanajai armijai šajā apkārtnē bija savi plāni, kuri tā arī netika realizēti līdz vācu armijas kapitulācijai 1945.gada maijā

Tanku apmētāšana ar akmeņiem

Padomju laikā visa Kurzemes piekraste bija slēgtā zona. Bērni, kas dzīvoja padomju armijas daļas tuvumā Tārgales pagastā, t.sk. Ovišos mēdza izklaidēties, apmētājot tankus ar akmeņiem.

7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

Par latviešu strēlniekiem Olaines apkārtnē

Atmiņās atspoguļota latviešu strēlnieku ikdienas dzīve Olaines apkārtnē. Aprakstīti ne tikai sadzīves apstākļi, bet arī ierastais uzdevums- pretinieka pozīciju izlūkošana.

Atmiņas par Žani Lipki

Pēc Padomju okupācijas sekoja Vācijas okupācija. Nacisti veica noziegumus pret Latvijas iedzīvotājiem. Viena no šādām etniskajām grupām bija ebreji. Sākotnēji tika izveidoti geto, bet pēc tam sekoja ebreju iznīcināšana. Daudzi latvieši izglāba ebrejus no iznīcināšanas. Viens no tiem Žanis Lipke.

Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu

Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).

Svešinieki pierobežas zonā

Robežsargiem bijis īpatnējs paņēmiens, lai uzzinātu par svešiniekiem pierobežas zonā.

Pulkveža- leitnanta Eduarda Graudiņa brīnumainā izglābšanās no nošaušanas

1944.gada novembrī vācu okupācijas varas kara tiesa piesprieda 8 ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsniekiem, trīs štāba virsniekus dažādu iemeslu dēļ apžēloja. Pulkvedim - leitnantam izdevās izglābties no nošaušanas, taču vācu koncentrācijas nometņu sistēma Graudiņu "samala"

Fragments no Ziemeļlatvijas armijas dibināšanas Rūjienas pusē

Ziemeļlatvijas armija bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919. gada 3. februāra līdz 31. martam izveidojās Igaunijas teritorijā un igauņu armijas atbrīvotajos Ziemeļvidzemes novados. Līdz 1919. gada jūlijam apgādes un operatīvajā ziņā brigāde bija pakļauta Igaunijas bruņoto spēku štābam un Igaunijas armijas virspavēlniekam. Pēc tam to apvienoja ar Dienvidlatvijas brigādi, izveidojot Latvijas armiju.

Ezerieša Jāņa Miesnieka atmiņas par 2. pasaules kara beigām Ezerē

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā. 1945.gada 8.maijā šeit tika parakstīts Kurzemes frontē ielenktās nacistiskās Vācijas armijas vienību kapitulācijas akts.

Par tās dienas notikumiem savās atmiņās dalās bijušais ezerietis Jānis Miesnieks (dzim.1930)

Kaujas pie Kaulaču pusmuižas 1945.gada martā

Pie Kaulaču pusmuižas 1945. gadā atradies Sarkanās armijas novērošanas punkts. Aculiecinieki atminējušies, ka 1945. gada martā sākušās kaujas. Šī nav pirmā reize, kad šajā laukā tiek atrasti Otrā pasaules kara laika apbedījumi.

Par D.Breikša nacionālo partizānu grupu

Piemiņas vieta iekārtota kādreizējo Raunas pagasta “Daiņkalnu” un “Graškalnu” māju vietā, zem kurām izveidotajos bunkuros no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša (segvārds Edgars, 1911-1952) vadīto nacionālo partizānu grupa.

Vai Tukuma lidlaukā bija apraktas kodolgalviņas?

Uz atklātu sarunu Tukuma rajona laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” pieteicies bijušais sardzes vada komandieris Aivars Skurstenis. Viņš savulaik bijis rezerves virsnieks un ārrindas zemessargs, kam 1993. gadā piedāvāja sarga vietu Laimoņa Mucenieka vadītajā agrofirmā «Durbe». Tur bija jāsargā ofiss – Līvānu mājiņa. Tāds ir stāsta sākums.

Cēsu Jaunā pils – sienas, kurās radīta Latvijas valsts drošība un joprojām tiek sargāti identitātes apliecinātāji

Cēsu Jaunā pils celta uz militāra nocietinājuma – viduslaiku pils drupām. Taču tā nebūt nav vienīgā ēkas militārā nozīme.

Griezes nometne 1945.gadā – vieta, kur šķīda likteņi

Vēsturnieks Roberts Sipenieks stāsta par atradumiem Griezes filtrācijas nometnes vietā

Baterijas komandiera Aleksandra Stebela liktenis.

Leģendārā baterijas komandiera Aleksandra Stebela likteni aizēno noslēpumains plīvurs.

Vācu armijas 3.bruņuvilciena pēdējā kauja pie Vaiņodes stacijas

1944.gada oktobrī Vācu armija atkāpjas. Vaiņodes stacijā ierodas 3.bruņuvilciens. 

Vācu frontes sabrukuma rezultātā, Vaiņodes austrumu pievārtē atradās tikai nelielas vācu 61. kājnieku divīzijas vienības, kuras atbalstīja bruņotais vilciens. Pretestība tika ātri pārvarēta un jau 9. oktobra vakarā visa Vaiņode bija Sarkanās armijas pilnīgā kontrolē.

Vācu armijas bruņuvilciena Nr.3 komandanta ziņojumā atspoguļots to dienu spraigie notikumi un bruņuvilciena Nr.3 zaudēšana.

Līdzcietīgie lietuviešu krasta sardzes vīri

Vairāk nekā pirms 70 gadiem lietuviešu krasta sardzes vīri tika sodīti ar nāvi par viņu sniegto palīdzību latviešu laivu bēgļiem nokļūt uz Zviedriju. Par to uzzinot, vācu okupācijas vara nežēlīgi izrēķinājās ar saviem padotajiem, vairākus sodot ar nāvi un nosūtot uz koncentrācijas nometnēm Vācijā.

Stebel akumulatora konstrukcija

Akumulatora celtniecība bija ļoti dārga.

 
Kolkas krasta apsardzes novērošanas tornis

Kolkas raga pēdējās priedēs paslēpies robežapsardzības tornis, kurā PSRS laikos nemitīgi atradās robežsargu postenis un tam blakus esošā nelielā mūra ēciņa tagad pamesti un iet postā likteņa varā.

Nogrimušais kuģis Mangaļsalā

Padomju laikā te, militārā zonā, avarējis betona kravas kuģis Lady Kathleen, kura atliekas vēl joprojām skatāmas jūrā netālu no krasta. Ar to vēl aizvien saistās dažādi mīti. 

Abruka

Pēc kara uzliesmojuma 1941. gada vasarā sarkanajiem karavīriem Abrukā tika aizliegts sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem.

Kā no Ventspils ar pašbūvētu laivu kāds aizbēga no robežsargiem

Ventspils ostā PSRS laikos bāzējās robežsargu patruļkuģi, kuru uzdevums bija patrulēt Baltijas jūras ūdeņos un nepieļaut robežas šķērsošanu ne no vienas puses – ne no ārpuses uz iekšu, ne no iekšpuses uz āru. Taču pagājušā gadsimta 70.gados Ventspilī tomēr noticis viens ārkārtas gadījums, par kuru gan paši ventspilnieki ilgi virtuvēs sačukstējušies un smējuši uz nebēdu.

7. Siguldas kājnieku pulka formēšana

1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.

Par Daugavgrīvas cietoksni

Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.

"Karš nav beidzies, kamēr nav apglabāts pēdējais kareivis" (Saldus vācu karavīru kapi)

Kurzeme kā atsevišķs un nošķirts kaujas lauks izveidojās 1944. gada 10. oktobrī. Apmēram 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru skaitījās ielenkti. Atbilstoši 1. Baltijas frontes štāba ziņojumiem, bija nepieciešama tikai "neliela piepūle", lai pilnībā atbrīvotu visu Baltijas piekrasti. Tomēr kaujas Kurzemē turpinājās vēl septiņus mēnešus un Kurzeme kļuva par Otrā pasaules kara beigu simbolu. 

Septiņu mēnešu kauju laikā līdz 1945. gada maijam Vācijas bruņotie spēki Kurzemē zaudēja 154 108 kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus karavīrus. Kopš 1997. gada sākta kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana pie Saldus un pašreiz šeit ir atrodami 27 000 kritušo karavīru vārdi

Kā Latvijas valdības vīri apmuļķoja Pampāļu boļševiku līdzskrējējus

Bijušais Pampāļu skolas direktors (līdz 1959.g.) Alfrēds Brūns pašrocīgi ar rakstāmmašīnu ir sadrukājis iespaidīgu grāmatu par Pampāļu skolas vēsturi un vēsturiskiem notikumiem ap to, ar autentiskām fotogrāfijām.Grāmatā A.Brūns apraksta Neatkarības kara norises Pampāļos, detalizēti aprakstot notikumus, kuros iesaistīti gan Latvijas valstsvīri, boļševiku atbalstītāji, vācu armijas darbības utml. 

No Ādolfa Ersa grāmatas "Vidzeme brīvības cīņās" par begļu gaitām Valkā

Sākot ar bēgļu laiku, Valkai piekrita svarīgāka loma, nekā citām Vidzemes pilsētām, tamdēļ, ka te atradās politiski aktīvais laikraksts “Līdums”, kur tika kaldināti Latvijas garīgie un politiskie ieroči, un arī tamdēļ, ka te bija krustceļš, kur satecēja ceļi no trim Latvijas pusēm: no Rīgas, Alūksnes, Mozekiles, un arī no Igaunijas un Krievijas, Šejienei bija saites ar bēgļiem visās malās – Tartū, Pliskavā, Maskavā un Pēterpilī. Te bija liels bēgļu centrs.

Tukuma rezerves lidlauka apsaimniekošana 90os.

Līdz ar Padomju okupācijas karaspēka aiziešanu iesākās daudzu, agrāko kara bāžu izlaupīšana.  Padomju karavīri centās izvest pēc iespējas vairāk un atstāt degradētu infrastruktūru. Pēc karaspēka aiziešanas šīs bāzes turpināja izlaupīt civiliedzīvotāji un izsaimniekot agrāko, militāro infrastruktūru.

Jāņa Tiliba atmiņas par partizānu vienību “Tēvijas Vanagi”

Jāņa Tiliba atmiņas par partizānu vienību “Tēvijas Vanagi” darbību Dienvidkurzemē līdz 1950.gadam

Jānis Lapiņš un pirmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mets

Latviešu nacionālā karoga izveide notika Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā, veidojot latviešu strēlnieku bataljonu karogus, atsevišķi mākslinieki piedāvāja karogu metiem sarkanbaltsarkanās krāsas. Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām.

Nīkrāces piemiņas ansamblis Pieta jeb “Māmuļa”

Pieta jeb māmuļa ir plaši pazīstams motīvs Eiropas kultūrā un mākslā, šis motīvs izmantots arī padomju laikos.

Sēlijas mežabrāļu apmetne Sūpes purvā

Sūpes purvs saistās ar partizānu apmetņu un cīņu vietām, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Tas aprakstīts literāti trimdas latvieša Alberta Eglīša balādē par notikumiem viņa dzimtajā pusē Sūpes purvā „Sūnās un dūņās”-veltījums Sūpes purva partizāniem:

Undvas militārā bāze

1940. gada 22. augustā Tagamõisa pussalā padomju karabāzes Nr.32 (Undva) celtniecībai tika piešķirti 594 ha zemes.

Par nacionālo patriotu virsleitnantu Vili Gelbi

Virsleitnanta Viļa Gelbes (1890-1919) liktenis atspoguļo sarežģīto situāciju mūsu valsts un armijas tapšanā, kā arī šo notikumu novērtējumā.
Līdz ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī sākās arī tās Neatkarības karš un bruņoto spēku veidošanas darbs. Brīvprātīgo latviešu karavīru pirmajās rindās bija Kurzemē dzimušais jūras virsleitnants Vilis Gelbe.

Atmiņas par Kolkas pierobežas zonu

Kolkas iedzīvotājas Birutas Freimanes atmiņas par pierobežas zonu. 

Embūtes baznīcas mūri - Otrā pasaules kara liecinieki

Embūtes baznīca ir viena no spilgtākajām Otrā pasaules kara lieciniecēm Kurzemē. Gan artilērijas, gan citas šāviņu pēdas joprojām saskatāmas uz baznīcas mūriem un zvanu torņa. Vācu armija izmantoja baznīcu (kā daudzas citas Kurzemē un citviet) nepārvaramas aizsardzības mērķiem. Rezultātā baznīca nopostīta, padomju gados tā arī nav atjaunota

Leģenda par Balto dāmu

Karostas cietuma spoks.

Vācu armijas divīzijas štāba pazemes bunkurs pie "Sirsniņu" mājām Pampāļos

Alfrēda Brūna stāsts par vāciešu štābu viņa dzimto māju pagalmā, pa kurieni nakts aizsegā vācu karavīrs vadājis Alfrēdu ar aizsietām acīm, nezinādams, ka šīs mājas ir viņa dzimtās un Alfrēds pazīst katru akmeni sētā arī ar aizsietām acīm

Kaujas Kurzemes cietoksnī pie Lestenes

Teicējs apraksta savus iespaidus par kaujām Lestenes apkārtnē un Latviešu 19. divīzijas nozīmi cīņās.

Pāvilostnieki

Pāvilostas iedzīvotājas Aina Jakovļeva un Irina Kurčanova stāsta savas atmiņas par Padomju laikiem Pāvilostā. 

Kurzemes (Mātītes) piemineklis

Pirmā Pasaules kara laikā Vācu armijas izveidots piemineklis sievietes formā

Ziemeļlatgales atbrīvošana no lieliniekiem

1918.gada 1.decembrī Sarkanās armijas daļas, kuru pamatā bija Sarkano Strēlnieku vienības, iebruka Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu savas mājas, ģimenes, dzimto novadu un paglābtos no terora Balvu apkārtnes vīri ņēma rokās ieročus un gāja mežos, sākās pirmo “zaļo”  pulciņu veidošanās. 1919.gada pavasarī, kad izsludināja mobilizāciju, daudziem Balvu apkārtnes vīriem karošana Padomju Latvijas armijā nebija pieņemama un viņi pievienojās “zaļo” pulciņiem.  Izveidojās Balvu, Silakroga, Rugāju, Teteru-Dūrupes un Liepnas pulciņi. Balvu apkārtnē “zaļo” pulciņu darbība aktivizējās 1919.gada martā.

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība. 

Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” kauja Bejā

1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri.

Par bērnu kolonijas “Rūķīši” notikumiem pirmskara un Otrā pasaules kara laikā

Partizānu atbalstītāju ģimenēm tika atņemti bērni. 1943. gada martā Salaspils nometnē atradās 1100 bērnu. Apmēram 250 bērnu nomira masalu, vēdertīfa un citu slimību dēļ, vairākus simtus bērnu nodeva apkārtējo pagastu lauku saimniecībās, apmēram 300 bērni nonāca bērnunamos Rīgas Jūrmalā, Igatē un Saulkrastos. 
Saulkrastos bērni nonāca Latvijas Bērnu palīdzības biedrības bērnu kolonijā “Rūķīši”.

No Rēzeknes uz 1991. gada barikādēm

Teicēji apraksta Barikāžu laika noskaņas un personīgos pārdzīvojumus. Atmiņas labi ilustrē to kā informācija spēja sasniegt Latvijas iedzīvotājus visā tās teritorijā.

Padomju Savienības varoņa - 8.igauņu korpusa leitnanta Jakoba Kundera varoņdarbs

Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera varonīgā rīcība nodrošināja sekmīgu bataljona uzbrukumu, taču pats gāja bojā un Jakobam Kunderam ir veltīts piemineklis krišanas vietā un ir uzstādīts piemineklis Tušķu brāļu kapos.

Stāsts par Aidu uzvaras altāri

Stāsts par Brīvības cīņu uzvaras altāra nojaukšanu Aidu un tā atlieku vēsturi.

 
Pierobežas režīma zonas šķērsošana

"Propusk" jeb atļauja šķērsot pierobežas režīma zonu bija tik pat obligāta kā autobusa biļete. 

Kauja pie Redana 1919.gada novembrī

Donāts Pudulis bija Liepājas kara ostas komandantūras virsseržants, kurš saņēma Lāčplēša kara ordeni par attapību un varonību 1919. gada 14. novembrī, kad pēc ienaidnieka uzbrukuma Redāna fortam, viņš no nāvējoši ievainotā virsleitnanta Roberta Radziņa pārņēma komandantūras rotu savā vadībā un straujā pretuzbrukumā izsita pretinieku no forta, saņemot 8 gūstekņus un 2 darbojošos ložmetējus. Interesants ir viņa dzīvesgājums līdz kaujām pie Liepājas. Viņš 1911. gadā 16 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies Sibirijas strēlnieku pulkā. 1914. gadā piedalījās cīņās pret vācu armiju pie Varšavas, Lodzas un citur Polijas frontē, bet vēlāk cīņās pret austriešu armiju. 1915. gadā caur Vladivostoku izbrauca krievu ekspedīcijas korpusa sastāvā uz Franciju un 4 mēnešus cīnījies pie Verdenas. Tur guva smagu kontuziju un tika evakuēts atpakaļ uz Krieviju. 1917. gada sākumā iestājies latviešu strēlnieku pulkos, bet 1919. gada 7. aprīlī —Latvijas bruņotajos spēkos Liepajā.

„Vējš. Spīts. Un lībiešu karogs.” (fragments) - Spoku kuģi un dzeloņdrātis

Guntas Kārkliņas atmiņas par Padomju laikiem lībiešu krastā - kā tur radusies laivu kapsēta? 

Spārnotie kareivji

Sakaru baložu jeb pasta baložu izmantošana bija plaši izmantots sakaru līdzeklis 20. gadsimta sākumā.

Mēs visi bijām tēvu dēli, kuri uzvarēja Brīvības cīņās

Endels Lauls stāsta par savu tēvu, kurš piedalījās Igaunijas Neatkarības kara kaujā pie Kõnnu un tik tikko izglābās no nāvessoda.

 
Zvaigžņu izstādes bruņumašīna

Starp diviem pasaules kariem militārajā rūpnīcā Arsenāls tika izgatavotas Igaunijas pašas bruņumašīnas. Viens no tiem eksemplārs atrodas Jõgewa Militārajā muzejā.

 
Kaujas pie tilta pār Amatu

Cēsu kaujas ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas Neatkarības kara posmiem un ieņem būtisku vietu arī Igaunijas Neatkarības kara vēsturē.

Vācu armijas bez vēsts pazudušie karavīri Kurzemes lielkauju laikā - Karl Grimm

Vācu armijas grupas "Ziemeļi", kas Kurzemes aplenkumā tiek pārdēvēta  vēlāk par "Kurland",  dokumentācijā joprojām nav skaidru ziņu par aptuveni 50 000 vācu armijas karavīru. Šie karavīri ir bez vēsts pazudušo statusā. Pat mūsdienās šo karavīru radinieki cenšas atrast savu tuvinieku, priekšteču pēdas Kurzemē gan dokumentāli, gan fiziski. Viens no šādiem stāstiem ir par Karl Grimm, vācu karavīru no Švābijas (vēsturiska reģiona Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā), kura kara gaitas apraujas 1944.gada 27.oktobrī pie Krūmu mājām pie Vaiņodes (aptumeni 5km uz ZR)

70 gadi ar Kalevipoegu. Vai Kalevipoegs beidzot tiks mājās?

Stāsts par noskaņām, kas Tartu un studentu vidū valdīja tūlīt pēc Kalevipoega statujas nojaukšanas 1950. gadā.

 
Griezes gūstekņu nometne 1945.gadā

I.Kupce 2020.gadā stāsta par savu ģimenes locekļa vīratēva piedzīvoto Griezes padomju filtrācijas nometnē 1945.gadā, pēc vācu armijas kapitulācijas Kurzemē.

Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.

Kara lidlauks pie Tukuma

Šodien knapi saskatāmajos, ar zāli apaugušos angāros pie lielceļa uz Tukumu Padomju laikos stāvēja armijas iznīcinātāji. Arī tajos laikos lidlauks ar angāriem bija nomaskēts un par to nezinātāji nemaz nenojauta. 

Avinurmes kauja

Avinurmes kauja un padomju militārpersonu asinsizliešana.

Tukuma lidlauka noslēpums

Tukuma lidlauks glabā noslēpumu, ko neviens vēl nav atrisinājis - vai lidlauka teritorijā tiešām ir atomraķetes kodolgalviņa, ko tur noraka Krievijas armijas specdienests, 90.gados atstājos lidlauku? 

Vācu armijas kaprāļa Felkera stāsts par izlūkošanas kauju 1944.gada 8. un 9.novembrī pie Sēliešu mājām Zvārdē

Felkers (vāciski: Völcker) bija 20 gadus vecs puisis, izlūkpšanas divīzijā dienēja nacistiskās Vācijas armijā stāsta par notikumiem 8. un 9.novembrī, kas spilgti atspoguļo frontes norises Zvārdē, kur frontes līnija virzījās turpu šurpu 4 mēnešus t.sk. Ķērkliņu baznīcas apkaimē.

Bērzaines ģimnāzija - Pirmā pasaules kara lieciniece

1915.gada pavasarī un vasarā vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali. Karojošo pušu karaspēks izvietojās Daugavas krastos. Vidzeme kļuva par piefrontes teritoriju, bet Cēsis par piefrontes pilsētu, kuras apkārtnē izvietojās cariskās Krievijas armijas Ziemeļu frontes 12. armijas štābs, kurš 1915. gada vasarā un rudenī pārcēlās uz Bērzaini pie Cēsīm (Birkenruh bei Wenden), tagadējā Cēsu Bērzaines pamatskolas ēkā un teritorijā.

Uzlidojums Vaiņodes lidlaukam 1941.gadā

Stāsts par vācu aviācijas uzlidojumu Vaiņodes lidlaukam 1941.gada jūnijā

Pulkveža Oskara Kalpaka varonība Skrundas kaujā

Pulkvedis Oskars Kalpaks cieņu savu karavīru acīs iemantoja ar personīgo piemeru un karavīru iedrošināšanu.

Bīskapa Heinriha III nožņaugšana

1381. gadā pilī savu galu atrada 80 gadus vecais Sāres-Lēnas bīskaps Heinrihs III.

Tartu svin 1919. gada uzvaru Tähtverē

Apraksts par Tähtveres kauju Igaunijas brīvības cīņās 1919. gada janvārī, kuras laikā igauņu karaspēks atbrīvoja Tartu no Sarkanās armijas.

Krasnoflotskas liktenis pēc padomju armijas aiziešanas

Pēc pēdējo Padomju armijas daļu aiziešanas no Latvijas 1993.gadā arī Krasnoflotskas jeb Olmaņu krasta aizsardzības baterija nonāca Latvijas NBS valdījumā. Drīzumā bezsaimnieka mantu sāka ietīkot labumu meklētāji. 

Botāniķa darbs jūras krastā

Pildot botāniķa darba pienākumus, gar krastu bija tļauts iet tikai kopā ar robežsargu. 

Liellopi Piiri raķešu bāzē

Vietējo govju ganības atradās tuvu raķešu bāzei.

Latvijas tirdzniecības kuģu bojāeja Tallinas evakuācijas laikā Otrā pasaules kara sākumā

Vācu spēkiem strauji tuvojoties Tallinai, notika vērienīga Tallinas evakuācijas jūras operācija. Tās laikā uz mīnu laukiem un no aviācijas uzbrukumiem vai krasta artilērijas uguns gāja bojā daudz kuģu un to apkalpes kopā ar uz kuģiem esošajiem cilvēkiem. 

„PZ” – podgraņičņaja zona

Vērgales ciema tautas deputātu padomes priešsēdētāja (1982-1989) Andra Zaļkalna atmiņas par dzīvi pierobežas zonā. 

Pa spiega pēdām

Ļaužu atmiņa dažkārt ir visai īsa. Tagad, kad katrs var iet un braukt, kurp vien grib, daudzi raud par zaudēto lēto desu, bet ir jau aizmirsuši, ka tepat aiz Mērsraga, ceļam priekšā nereti nolaidās svītrains bomis un bruņoti krievu zaldāti, saukti par robežsargiem, tālāk laida tikai ar rakstiskiem un apštempelētiem propuskiem. Un atļauju saņemt nevarēja vis kurš katrs Latvijas PSR iedzīvotājs, bet tikai tāds, kas no Rojas vai Kolkas ciema padomes vispirms bij saņēmis tā saucamo izsaukumu, uz kura pamata tad nu pēc desmit dienām viņš savā milicijas daļā varēja (vai arī nevarēja) saņemt vīzu iebraukšanai aizliegtajā pierobežas zonā. Šajā nelaimīgajā Kurzemes piekrastē biju nopircis māju, tāpēc ik pavasari arī man un manas ģimenes locekļiem bija jālūdzas un jāzemojas, lai varasvīri iebraukšanas atļauju atjaunotu.

Muhu māte

Padomju laikā laulības tika reģistrētas Dzimtsarakstu nodaļā Kingissepā.

Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.

Kaujas Kübasārē

Vācieši 1941. gadā ar plašu jūras desantu izkāpa arī Sāremā dienvidaustrumu daļā no cietzemes līdz Muhu krastam.

„Bet – kam pie jūras mūžs…” (fragments)

Neliels fragments no intervijas ar Ēriku Sēni no Ģipkas. Viņš stāsta savas atmiņas par savu dzīvi. 

Centieni novērst Ķeguma HES saspridzināšanu

Otrā Pasaules kara laikā, kad armijas atkāpās, liela daļa militāri un loģistiski svarīgu objektu Latvijā tika saspridzināti, lai šie resursi nepaliek tā brīša pretiniekiem. Šādi objekti bija arī Ķeguma apkārtnē, kur viens no svarīgākajiem objektiem ir tieši Ķeguma HES, kas pateicoties tā darbinieku pūlēm un centieniem tomēr netika sagrauts pilnībā.

Latvijas armijas bruņuvilciens Nr.5 jeb "Kalpaks"

Latvijas armijas bruņotais vilciens Nr.5 jeb "Kalpaks" bija vieglais bruņuvilciens Latvijas bruņotajos spēkos 1919. gadā.

Sarkanās un vācu armijas plāni starp Mazirbi un Ģipku 1945.gada maijā

Pašās Otrā pasaules kara beigās gan Sarkanajai armijai uzbrūkošās pozīcijās, gan vācu armijai aizsardzības pozīcijās bija plāni, kas ņemot vērā Otrā pasaules kara beigas, netika realizētas ne no vienas, ne no otras puses.

Basku pilots Benito Aguirre

Stāsts par basku lidotāju Benito Aguiru (pareizi nosaukts Ignacio Aguirregoicoa Benito), kurš tika notriekts virs Melnās jūras.

Par Somu jēgeriem Latvijā

Somu jēgeru vēsture ir interesanta, jo tā ir ārkārtīgi līdzīga latviešu karavīru liktenim 1. pasaules karā un lielajai nozīmei nacionālās valsts izveidē. Arī somiem 1. pasaules karš bija iespēja, lai tiktu likti pamati Somijas neatkarībai un tās armijas izveidei. Avotā aprakstīts notikums, kad Latvijā tiek atklāts piemineklis somu jēgeriem.

Jūlijs Kuperjanovs un viņa kaps

Neatkarības kara varoņa Jūliusa Kuperjanova kaps padomju laikā kļuva par pretošanās simbolu.

Zlēku traģēdijas vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra

Otrā pasaules kara laikā, kad lielāko Latvijas daļu jau kontrolēja Padomju Savienība, bet Kurzemi pārvaldīja Hitlera Lielvācijas vietvalži,, savukārt, tā saucamie kurelieši Kurzemē uzsāka cīņu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.

Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.

Raunas Brīvības piemineklis jeb Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai

Raunas Brīvības pieminekļa idejas aizsākumi meklējami 1929. gada 21. augustā, kad Cēsu pilsētas galva un Cēsu apriņķa priekšnieks uz apspriedi saaicināja redzamākos Raunas pagasta sabiedriskos darbiniekus, aicinot godināt brīvības iegūšanu un celt pieminekli Raunā.

Par Ziemassvētku kaujām

Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.

Latvija un Igaunija būvē modernas zemūdenes

Latvija un Igaunija savu militāro spēku stiprināšanai izvēlas jaunus un modernus ieročus – Francijā un Lielbritānijā būvētas zemūdenes. Latvijas Kara flotes divas zemūdenes vēlāk pasaules kara jūras kaujās nepiedalās, bet viena no divām igauņu zemūdenēm iet bojā, savukārt izdzīvojusī Lembit tagad izlikta apskatei Tallinā atjaunotajos hidroplānu angāros muzeja ekspozīcijā.

Stendes stacijas nozīmīgā vieta karalauka dzelzceļu tīklā

Galvenais karalauka dzelzceļu uzdevums irbes šauruma apvidū bija nodrošināt Vācu armijas krasta aizsardzības pozīcijas ar lielgabaliem un munīciju.

Oskara Kalpaka piemiņai

Oskara Kalpaka piemiņu saglabā daudzviet – par to liecina viņa dzimtās Liepsalu mājas, piemineklis Visagala kapsētā, piemiņas pasākumi un skaistie koncerti 6. martā, Meirānu Kalpaka pamatskola, ielas Lubānā, Madonā un citās pilsētās un vēl un vēl. Bet šajā rakstā – par Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu viņa dzimtajā pusē 20. gadsimta 20.–30. gados.

Vaidavieši uz barikādēm

2020.gadā, sagaidot 1991. gada barikāžu 30. gadadienu, Vismants Priedīte dalās ar stāstu par novadnieku dalību šajos vēsturiskajos notikumos.

PSRS armijas bāze Mārcienā

Baltija padomju impērijai bija viena no svarīgākajām aizsardzības līnijām, galējais rietumu bastions, tāpēc karaspēka koncentrācija te bija milzīga. Pastāv uzskats, ka Latvija tolaik bija vismilitarizētākā teritorija pasaulē. Precīzs militārpersonu skaits nav zināms, dažādi avoti par dažādiem laikiem min 200 000 līdz 350 000. Latvijā vien 50 gados bija dislocētas 3009 karaspēka daļas vairāk nekā 700 vietās.  Viena no tādām vietām bija PSRS armijas bāze Mārcienā.

Par Upīškalna bijušo militāro objektu

Valda Pigožna (bij. Kurmāles pagasta vadītājs „Upīškalna” darbības laikos) atmiņas par Upīškalna militāro bāzi.

Bēgšanas mēģinājums no PSRS

Padomju laikus nepieredzējušiem jauniešiem un ārzemniekiem būs grūti noticēt, ka padomju pilsonim legāli izkļūt no PSRS bija praktiski neiespējami.

Oleva Metsmā atmiņas

Papisārē tika uzbūvēta hidroplānu bāze un Kīrasāres pretgaisa aizsardzības baterijas.

Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Par mazāk zināmiem latviešu tēlnieka Kārļa Zāles darbiem Dīvala un Trikātas vecajos kapos

Viens no maz zināmiem tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) darbiem ir šūnakmenī veidotā skulptūra "Izirušās rozes", kas tapusi laika posmā no 1939. līdz 1940.gadam, un saistītas ar Brāļu kapu ansambļa izveidi.

Draudzīgā Ragaciema robežapsardze

Kad Latvijā tuvojās pārmaiņu laiks, arī krasta robežsardze kļuva draudzīgāka.

Robežsargu veļas mazgātāja

Kolkas iedzīvotāja Mirdza Stankevica stāsta savas atmiņas par laikiem, kad bija veļas mazgātāja. 

O.Kalpaka tilta stāsts

Savā vairāk kā 100 gadu ilgajā pastāvēšanas mūžā tilts pārdzīvojis divus karus un dažādus saimniekus, kas ietekmēja tilta ekspluatāciju. 1. Pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots, taču jau 1926.gadā to atkal sabojāja tvaikonis "Narne". Tiltu atjaunoja vēlreiz, taču tas cieta arī Otrā pasaules kara laikā, kad uzbrūkošā padomu armija apšaudīja Liepājas ostu. 

Neveiksmīgs notikums komandcentrā Orikīlā

Pēc Raķešu spēku majora Sulev Truuväärt teiktā, zenītraķete no Oriküla divīzijas tika palaista nejauši 1967. gadā.

Par Kalpaka pēdējo kauju pie Airītēm

Pulkvedis Kalpaks bija cienīts cilvēks militārās aprindās un patiess patriots. Tas bija patriotisma gars un neveiksmīga sakritība, kas noveda pie viņa un vācu bataljonu liktenīgas sadursmes, kas diemžēl beidzās ar pulkveža Kalpaka nāvi.

Atmiņas par Kara muzeja izveides sākumu

Teicējs apraksta apstākļus kādos izveidojās Kara muzejs. Pieminētas problēmas un kolekciju veidošanas darbs.

Gaisa izpalīga Edgara Auniņa atmiņas par 2.Pasaules kara beigām Ezere

Fragments no atmiņu stāsta par Kurzemes kapitulāciju 1945.gada maijā, no Gaisa izpalīga Edgara Auniņa atmiņām

Kāpēc Latvijā nenotika Olimpiskās sacensības....jeb zemūdeņu remontdarbi Daugavgrīvā, Baltijas jūras kara flotes remontrūpnīcā

Kad 1980. gadā Maskava gatavojās Olimpiskajām vasaras spēlēm, bija aktuāls jautājums – kur rīkot burāšanas sacensības? Izrādās, ka izvēle kritusi sākotnēji uz Rīgu, jo ir ideāli apstākļi burāšanai Rīgas jūras līcī un pilsēta arī veca un skaista, kaunā nekritīs. Taču daļa rīdzinieku vēl atceras vai arī jaunāka paaudze ir lasījusi internetā, ka Rīga ,,it kā.. atteikusies no šī augstā goda un tāpēc sacensību rīkošana pārcelta uz Tallinas piepilsētu Piritu. Igauņi saņēma milzīgu finansējumu un uzcēla sev jaunu un modernu burāšanai un atpūtai domātu kompleksu, kuru pēc Olimpiādes beigām brauca apbrīnot neviens vien latvietis.... Taču nu atklājusies viena interesanta nianse – kļuvis zināms, kāpēc Rīga atteikusies no šī goda...

Atmiņas par pierobežas zonu

Dažādas dzīves ainiņas no Padomju laikiem, ko atcerās Gunārs Anševics, literāts, prozas un dzejas autors, dzīvodams pierobežas zonā. 

Pie jūras laiku griežos

Par dzīvi Baltijas jūras krastā dažādos laikos stāsta Edgars Hausmanis, kam gandrīz viss mūžs pagājis dzimtas mājās Vaides ciema «Purvziedos». Edgaram ir, ko atcerēties, mums — ko pamācīties.

Ventspils 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas torņa stāsts

Ventspils militārā  mantojuma objekts ir unikāls, jo tā ir viena no retajām krasta aizsardzības būvēm Latvijā un Baltijā, kas ataino 2. pasaules kara fortifikācijas vēsturi. Unikāls arī ar to, ka tas ir Padomju Savienības būvēts militārs objekts vēl Latvijas Republikas neatkarības gados, un savā veidā simbolizē mazas valsts nespēju stāties pretī lielvarām 2. pasaules kara priekšvakarā. Tā ir vienīgā tik labi saglabājusies krasta aizsardzības baterija, bez vēsturiskajiem uzslāņojumiem un pilnā būvju komplektā. Šis objekts parāda visu padomju militārās koncepcijas attīstību no 1939.gada līdz pat padomju karaspēka izvešanai 1994.gadā.

19-gadīgā Raisa Ahmedejeva stāsts par izlūkošanas kauju 1945.gada 14.februārī pie Priekules

Baškīru izcelsmes Sarkanās armijas karavīrs Raisa Ahmadejeva (19.g.v.) stāsts par padomju armijas gatavošanos uzbrukumam Priekulei un 1945.gada 14.februāra izlūkošanas kauju Piekulē.

Kauja pie Skrundas skolas 1919. gada 22. janvārī

Virsleitnata Jāņa Ķīseļa atmiņas par kaujām pie Skrundas skolas 1919. gada 22. janvārī

Tikšanās ar Arvīdu Blūmentālu – Krokodilu Hariju Kūberpedijā

Laikrakstā “Austrālijas Latvietis” publicēts raksts par tikšanos ar Arvīdu Blūmentālu viņa mājās Austrālijā. 

(Maza epizode no ceļojuma piezimēm Austrālijas centra un rietumu krasta braucienā kopā ar Aivaru un Benitu Brūniem.)

Artūra Ozola atmiņas par kuģi “Saratov”

Artūrs Ozols bija beidzis Rīgas politechnikumu un kā flotes virsnieks (mičmanis) un inženieris Krievijas Melnās  jūras flotē kalpoja uz kara kuģa “Panteleimon". Latvijas atbrīvošanas cīņās pie  dalījās Studentu rotas sastāvā. Liepājā saveda lietošanas kārtībā kuģi “Saratov". Artūra Ozola atmiņas par kuģi “Saratov” bija publicētas Dauagavas Vanagu mēnešrakstā

Aizsardzības pozīciju veidošana.

Apraksts aplūko kaujas lauka nocietināšanas problemātiku kopumā. Tas veidots balstoties uz 1. pasaules kara pieredzi un situāciju, kad nepieciešams organizēt plašus darbus nocietinājumu izveidē.

Krasta baterija Olmaņos

Uz ziemeļiem no Ventspils atrodas vēl viena nozīmīga krasta baterija. Tā atradusies Olmaņos un saukta par ,,Krasnoflotskaja,,.

Serviss Mõntu akumulatorā nr.458

Atmiņas par karavīru, kurš dienējis akumulatorā

Lõpe-Kaimri aizsardzības līnija

1941. gada 16. septembrī saistībā ar veiksmīgo vācu spēku iebrukumu Muhu un Sāremā tika uzsākta aizsardzības līnijas izbūve teritorijā starp Lõpes –Teesü –Kaimri ciemiem.

Piemiņas vieta atentātam pret Kārli Ulmani

1920.gada 15.aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna - Dzelzava tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Kārli Ulmani, kas tobrīd bija Latvijas Ministru prezidents. Šajā vietā starp Dzelzavas un Indrānu pagastu robežu 1939.gada 11.augustā tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Par Sarkanās armijas karavīru noziegumiem Tukumā.

Tukumā Padomju okupācijas periodā ir tikuši uzstādīti vairāki pieminekļi Sarkanajai armijai. Mūsdienās tie joprojām nav zaudējuši savu agrāko, padomju ideoloģiskos mērķus un turpina radīt mītu par Sarkano armiju kā atbrīvotājiem. Par Sarkanās armijas karavīru noziegumiem ir saglabājušies daudzveidīgi avoti. Viena no avotu grupām ir atrodama vietējos laikrakstos, kas spilgti raksturo Sarkanās armijas visatļautību un noziegumu apmēru.

Brīvības cīņu piemineklis Mustjalā

Mustjalas brīvības cīņu piemineklis bija piemiņas akmens Igaunijas Republikas laikā.

Karosta – Vācijas He-111 nolaišanās vieta 1939. gadā Liepājas pludmalē

Otrā pasaules kara notikumi atbalsojās arī Latvijā. 1939. gada 11. septembrī vācu bumbvedējs Henkel He-111 veicot uzlidojumu Polijas pilsētām, naktī nomaldījās no kursa un veica avārijas nosēžanos Liepājas pludmalē. Par šo notiku stāsta Vilis Zobens, liepājnieks, Kurzemes divīzijas sakaru rotas virsniekvietnieks savos memuāros. Lidmašīnas nolaišanās vieta dabā nav apzīmēta. Vietas aptuvenās koordinātes ir N 56.59368° E 21.01598° - pludmalē netālu no Ziemeļu fortiem.

Dzīve 2.Pasaules kara laikā Ķeguma pusē

Uzplaiksnī atmiņas par nu jau tālo karalaiku. Vecākās paaudzes ļaudīm tas atsauktu atmiņā viņu pašu pārdzīvoto, jaunos varbūt garlaikotu.

Par pēdējo Vidzemes partizānu grupējumu

Neticams stāsts par to kā čekisti "padevās" Vidzemes pēdējā partizānu grupējuma priekšā, lūdzot tiem iznākt no meža.  

Par atrastajiem kara priekšmetiem

Mūsdienu Latvijā dažādu muzeju kolekcijas papildina arī privātpersonu personīgās kolekcijas, kas nereti tiek publiski izstādītas un ir ikvienam pieejamas. Daudzu cilvēku hobijs ir senas lietas, tostarp, priekšmeti, kas saistīti ar militāro vēsturi. Nereti apmeklētājiem nav priekšstats par šo lietu izcelsmi. Tās pēkšņi parādījās? Visos gadījumos tas ir vairāku gadu darbs un interesants, personīgs stāsts par viena cilvēka interesēm apkopojot lietas, lai no tām izveidotu, piemēram, muzeju. Teicējs apraksta savu personīgo pieredzi dodot lasītājam priekšstatu par situāciju Latvijā pēc 2.pasaules kara. Dažādu armiju atstātais mantojums un saimniecībā nepieciešamo izejvielu trūkums liek cilvēkiem atrast radošus veidus kā izmantot praktiski jebko, lai izdzīvotu. Ar laiku saimniecībā nederīgais kļūst par vērtīgiem, vēstures eksponātiem, kas stāsta par Latvijas un tās tautas pieredzi.

1.Latviešu Atsevišķā bataljona Ventas šķērsošana 1919. gada 3. martā

Uzsākot Kurzemes atbrīvošanu no lieliniekiem, viens no galvenajiem izaicinājumiem 1.Latviešu atsevišķā bataljona vienībām  bija aizsalušās Ventas upes škērsošana un ceļa pār to izveidošana.

Par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Padomju aviācija bombardē Rīteļu kapus

Rīteļu kapi faktiski atradās mērķu poligona centrā. Vietējiem iedzīvotājiem atlika vien noskatīties kā tie tiek iznīcināti. 

Hanss Gothards Pestke

Bruņinieka krusta kavalieris Hījumā okupācijas kaujās

Jāņa Sūnas atmiņas par Griezes filtrācijas nometnē pavadīto laiku

Advokāts Jānis Sūna publicējis savā autobiogrāfiskajā grāmatā atmiņas par Griezes filtrācijas nometnē pavadītu laiku.

Aizporu pusmuiža Neatkarības karā

Aizporu pusmuiža, Aizputes novada, Kalvenes pagastā ir tālākā Latvijas vieta rietumos, līdz kurienei atkāpās pulkveža Oskara Kalpaka atsevišķais bataljons.

Pusceļā starp Rudbāržiem un Kalveni, autoceļa malā, atrodas Aizpores kapi. Tajos izvietots piemineklis un 12 piemiņas zīmes apkārtējo māju iedzīvotājiem - brīvprātīgajiem Oskara Kalpaka bataljona karavīriem. 

1949.gadā pie Skrundas stacijas slepus nofotografētais deportācijas ešelons

1949. gada 25. martā Skrundas skolnieks Elmārs Heniņš pieredzēja, kā tiek aizvesti viņa klasesbiedri. Paņēmis fotoaparātu un uzkāpis tuvējā pakalna priedē, viņš dokumentēja notiekošo, attēlus vēlāk paslēpjot.

Avinurmes vīri Igaunijas brīvības cīņās 1918-1920

Par Lohusū kauju Igaunijas brīvības cīņā un tajās piedalījušos vīriem un ieročiem.

 
Tartu atrodas ASV kodolmērķu sarakstā aukstā kara laikā

Raadi militārais lidlauks Tartu bija ASV kodoluzbrukuma mērķis aukstā kara laikā.

Par Sudrabkalniņa atklāšanas svētkiem

Atmiņu stāsta izvilkums no ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas Sudrabkalniņa pieminekļa atklāšanas dienā. Pilnā tekstā ir atstāsts par atklāšanas pasākuma norisi, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas. Atmiņas izvēlētas, jo spilgti parāda to kādā stāvoklī bija Latvijas armija, kura cīnās Sudrabkalniņa apkaimē.

Par Liepājas cietokšņa lielgabaliem

Cietokšņa ziemeļu daļā atradās viena no četrām izbūvētajām krasta aizsardzības baterijām – Baterija Nr. 1, taču cietokšņa likvidēšanas brīdī tā bruņojums nebija pilnīgi uzstādīts.

„Atpakaļ Mazirbē” (fragments)

Kāds skaudrs atgadījums no Viļņa Blumberga dzīves, kad iebraukšana Mazirbē, lai apciemotu krustmāti, pārvērtās par nepatīkamu izpratināšanu ar robežsargiem un skarbu nakti ziemas spalgonī. 

10 fakti par to, kā piedzima Tartu miers

Viens no spilgtākajiem stāstiem par Tartu miera dzimšanu ir tas, kā 1919./1920. Gada ziemā jaunie karavīri tika likti gājienā pa pilsētu. Iespējams, tas sākās ar neveiksmi virzīties uz priekšu robež sarunās. estap 2. divīzijas komandieris pulkvedis Viktors Puskars pavēlēja Tartu skolu skolēnu bataljonam doties gājienā pa pilsētu tā, lai vairākkārtīgi izietu no Aia (tagadējā Vanemuise) ielas pie konferenču nama, kā arī Veski ielas, kur Krievijas delegācija bija apstājusies

 
Par Jēkabpilī 1. Pasaules karā nošautiem 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem par musināšanu nepakļauties pavēlēm

1916.g.18.maijā Ģēģeru pusmuižas drupās (~7km uz D no Jēkabpils aiz Brodiem) plkst. 20.30 tika nošauti 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīri par musināšanu nepakļauties pavēlēm. Soda izpildi vadīja praporščiks Ravņjaļičevs.

Meža meita Domicella Pundure (Lūcija)

Domicellai Pundurei ir 90. Rīgas pilī 2018. gada 3.maijā viņa no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā. Domicella Pundure palikusi pēdējā Stompaku purva kaujas lieciniece.

Pelnu trauks ar panteras galvu no vācu nocietinājumu līnijām

Krotes apkārtnē atradās armiju grupas “Kurzeme” pēdējās nocietinājumu līnijas un šajās vietās ir atrasti daudzi ar Otrā pasaules karu saistīti priekšmeti. 

Vienotās Aviācijas svētki- īsti tautas svētki

Teicējs apraksta vienu no Latvijas populārākajiem un plašāk apmeklētākajiem pasākumiem – Aviācijas svētkus Spilvē. Raksturo svētku noriesi un vērienu. Tiek uzsvērta aviācijas popularitāte Latvijā.

Par Latvijas okupāciju

1940. gada neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanu pārtrauca Padomju Savienības īstenotā okupācija un aneksija, jeb inkorporācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā.

Eksponāts no Griezes filtrācijas nometnes vietas

Griezes filtrācijas nometnes vietā un gar ceļiem uz to, bieži atrodami dažādi kādreizējiem karavīriem piederoši priekšmeti. Karavīri, arestētie civiliedzīvotāji, karagūstekņi ec. no tiem atbrīvojās dažādu iemeslu dēļ - gan lai netiktu identificēti, gan arī lai netiktu pakļauti "īpašai uzmanībai". 

Kaujas pie Mazās Juglas upes/ Rīgas operācija

Teicējs apraksta savus iespaidus par Rīgas operācijas sākumu, kad Vācijas armijas artilērija sāk Krievijas armijas pozīciju apšaudi. Raksturo haosu, kāds izceļas Krievijas armijā un latviešu strēlnieku noskaņojumu pirms kaujām.

1976.gada jūlija militāri – patriotiskās spēles “Орленок” tanku poligonā pie Irbenes

1976.gada jūlija militāri – patriotiskās spēles “Орленок” (latviski: ”Ērglēns”) tanku poligonā pie Irbenes, kurā piedalījās 17-gadīgais Ēvalds Krieviņš un slepeni ar  fotoaparātu „Sme8M” fotografēja spēļu norisi, tehniku un pat Irbenes antenu

Kārlis Zāle un Brīvības piemineklis

Teicējs apraksta atmiņas apraksta Kārli Zāli kā personību, kura veidoja slavenākos Latvijas mākslas darbus. Apraksts ir veltīts Zāles piemiņai 1942. gadā (K. Zāles miršanas gads). Atmiņas izvēlētas, lai raksturotu K. Zāles darbus balstoties uz autora personīgajām īpašībām un pasaules uztveri.

Padomju armijas karavīru ekshumēšana Blīdenes pagastā 2019.gadā

Karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” 2019.gada jūlijā ekshumējusi 66 karavīru pīšļus mežā Blīdenes pagastā. Paviršības vai neizdarības dēļ, kas pieļauta padomju laikos, vairākums šo karavīru skaitās padomju gados oficiāli pārapbedīti. Šo karavīru vārdi ir pat iegravēti uz kapu plāksnēm Tušķu brāļu kapos.

Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - Poļigona vasaras

Pavadot bērnību Zvārdes mērķpoligona tuvumā, zem sprādzienu skaņām un lidojošām reaktīvajām lidmašīnām, taču tomēr reizēm nedēļas nogalēs varēja iekļūt poligonā. Pēc padomju armijas aizbraukšanas zeme bija nosēta ar bumbu krāteriem un daudziem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ne tikai no poligona laika, bet arī no 2.Pasaules kara

Padomju aviācijas uzlidojumi Liepājas priekšostā 1944. gada oktobrī un decembrī

Otrā pasaules kara beigās vācu spēki Kurzemē varēja sekmīgi aizstāvēties septiņu mēnešu garumā, jo Vācijas Kara flote saglabāja kaujas spējas līdz Otrā pasaules beigām un nodrošināja armiju grupas “Ziemeļi” un vēlāk “Kurzeme” apgādi. Galvenā osta bija Liepāja caur, kuru piegādāja un nogādāja 80% visu kravu. Līdz ar to Liepāja kļuva par svarīgu padomju Baltijas Kara flotes un tālās aviācijas darbības mērķi.

Ņegas upes tilta glābšana no uzspridzināšanas

Laikā, kad vācieši atkāpēs 1944.gadā, daudzi nozīmīgi objekti tika saspridzināti un tas bija ļoti grūti novēršams, tomēr atrodami stāsti arī par brīnumainiem atgadījumiem, kad vietējo iedzīvotāju drosme un kāda kareivja pielaidība ļauj saglābt vietas, kas vietējiem būtiskas, lasi izdzīvotu. Viens no stāstiem ir arī šis, par kādas mājas saimnieces un vācu kareivja diskusiju, kas izglāba veselu tiltu no uzspridzināšanas.

Par Stūra māju

Teicēja apraksta pirmos iespaidus par nokļūšanu Stūra mājā. Atmiņas atklāj ieslodzīto skarbos dzīves apstākļus.

Leģenda par iemūrēto bruņinieku

Kā vēsta leģenda, 1785. gadā kāds krievu inženieris, kurš bija izstrādājis klostera ēkas plānu, cietokšņa pagalma austrumu stūrī atrada pagrabu.

Slīteres viltus bāka

Lai maldinātu pretinieku, karu laikā tika izmantotas dažādas pretinieka maldināšanas metodes. Lai maldinātu kuģus jūrā, tika veidotas viltus navigācijas zīmes, viena tāda varētu būt bijusi pie Slīteres bākas

Dumpis uz kara kuģa "STOROŽEVOJ"

1975. gada 8. novembrī, kā jau tas bija ierasts PSRS, arī Rīgā notika kārtējās vērienīgās boļševiku revolūcijas gadadienas svinības. Neviens pat visbriesmīgākajos murgu sapņos iedomāties nevarēja, ka revolūcijas 58 gadskārta ieies Latvijas un visas PSRS vēsturē ar ko līdz šim nepieredzētu un nebijušu - dummi uz "Storoževoj", lielā pretzemūdeņu kuģa. PSRS 15 gadus noliedza, ka uz kuģa bija noticis dumpis.

Ģenerālmajora N.Dedajeva ievainošana pie Liepājas cietokšņa Vidus forta

1941.gada jūnijā sekmīgais vācu armijas uzbrukums bija nonācis Liepājā, kad Liepājai uzbruka Vācijas bruņoto spēku 291. kājnieku divīzija. 1941. gada jūnijā sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS padomju armijas Liepājas garnizons sastāvēja Kara flotes Liepājas jūras bāzes un Sarkanās armijas karaspēka vienībām. Šo kauju laikā nāvējoši ievainoja ģenerālmajoru N.Dedajevu

Akmeņrags un kuģis Saratov

Var uzskatīt, ka īsu laiku par Latvijas galvaspilsētu bija Liepāja, jo Brīvības cīņu laikā Pagaidu valdība atradās uz kuģa Saratov tieši šajā pilsētā. Kuģis Saratov aizveda pagaidu valdību uz Rīgu pēc tās atbrīvošanas, taču daudzi nezina, ka mums tik nozīmīgā kuģa vēsture beidzās jūrā pie Akmeņraga.

Armijas klātbūtne Mangaļsalā

Atmiņās spilgti iespaidi par Latvijas armijas klātbūtni Mangaļsalā. Aprakstīti forti kā arī Sapieru celtais dzelzsbetona nocietinājums. Atmiņas raksturo karavīru ikdienu, dzīves ritmu un ilustrē vidi Mangaļsalā. Mangaļsalas un Latvijas armijas karavīru apmeklējums

Latviešu leģiona 42. pulka rotas komandiera Vernera Preijera atmiņas par Kurzemes kaujām.

Kurzemes cietoksnis izveidojās pēc Rīgas krišanas 1944. gada 13.oktobrī un krievu izlaušanās līdz Klaipēdai 10.oktobrī, tā pārtraucot satiksmi ar Vāciju pa zemes ceļu.

"Karš nav beidzies, kamēr nav apglabāts pēdējais kareivis" (Priekules brāļu kapi)

Kurzeme kā atsevišķs un nošķirts kaujas lauks izveidojās 1944. gada 10. oktobrī. Apmēram 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru skaitījās ielenkti. Atbilstoši 1. Baltijas frontes štāba ziņojumiem, bija nepieciešama tikai "neliela piepūle", lai pilnībā atbrīvotu visu Baltijas piekrasti. Tomēr kaujas Kurzemē turpinājās vēl septiņus mēnešus un Kurzeme kļuva par Otrā pasaules kara beigu simbolu. 

Septiņu mēnešu kauju laikā līdz 1945. gada maijam Vācijas bruņotie spēki Kurzemē zaudēja 154 108 kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus karavīrus, savukārt Sarkanās armijas zaudējumi bija ap 400 000 kritušo, ievainoto vai bez vēsts pazudušo sarkanarmiešu.

19-gadīgā Alfona Volgemūta stāsts par izlūkošanas kauju 1945.gada 17.februārī pie Priekules

Alfons Volgemūts bija 19 gadus vecs puisis, radists un dienēja nacistiskās Vācijas armijā.

“No šīs operācijas neviens nav atgriezies un nav zināms, vai vispār kāds palicis dzīvs. Es pats piedalījos šajā karadarbībā kā deviņpadsmitgadīgs radists un esmu viens no tiem 2, vēlāk 3 izdzīvojušajiem, kuri nokļuva krievu gūstā. Es vēlos atspoguļot notikumus no paša piedzīvotā.”

Par Košradznieku attiecības ar padomju armijniekiem

Imanta Upnera atmiņas par padomju laikiem.

Pirmā bēgļu laiva "Centība" no Bambāļiem

1944. gada 31. oktobrī Kurzemes piekrasti atstāja laiva "Centība". Šīs laivas došanos ceļā no vairāku līdzgaitnieku atmiņu aprakstiem rekonstruēja Latvijas Centrālās padomes sakarniece Valentīne Lasmane

Kapteiņa Aleksandra Levinga atmiņas par izlūkgājienu pār Ventu pie Lenām

Ventas upes pozīcijās 1919. gada februārī abas karojošās puses izvērsa aktīvu izlūkošanas darbību. Jātnieku nodaļas priekšnieks kapteinis Aleksandrs Lēvings bija viens no izlūkošanas reidu komandieriem.

Leģenda par Ruhnu bāku

Rūpnīcā ražotās katlu plākšņu bākas daļas tika transportētas ar Ruhnu kuģi.

Kārļa Liberta atmiņas par vācu armijas kapitulācijas dienu Ezerē

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā. 1945.gada 8.maijā šeit tika parakstīts Kurzemes frontē ielenktās nacistiskās Vācijas armijas grupas "Kurland" kapitulācijas akts.

Par tās dienas notikumiem savās atmiņās dalās bijušais sarkanarmietis Kārlis Liberts

Skultes militārais bumbvedējs

Raksts laikrakstā spilgti demonstrē situāciju mūsdienu Latvijā, kad daudzviet ir saglabāti un tiek pat atjaunoti (Nereti par pašvaldības līdzekļiem) Padomju okupācijas armiju slavinoši vides objekti. Varas neizlēmība un gribas trūkums rada ilgstošas, konfrontējošas situācijas sabiedrībā. Dažādie pieminekļi, memoriāli un vides objekti netiek uztvertas kā vēstures vai piemiņas vietas, bet gan kā instrumenti, kas turpina Padomju okupācijas režīma ideoloģiju.

Viltus dzintars Liepājas pusē

Jau vairāk nekā divdesmit gadus Liepājas jūrmala ir bīstama viltus dzintara dēļ, kuru jūra īpaši devīgi mēdz izskalot no savām dzīlēm pavasara un rudens vētru laikā.

Tehumardi nakts kauja

8. oktobra tumšajā laikā Tehumardi ciemā tikās pavirzījušies un atkāpušies vācu karaspēki.

Atmiņas par VDK kamerām Tartu

Studentu pretošanās organizācijas Sini-Must-Valge dalībnieks Ülo Raidma atceras kamerās pavadīto laiku.

 
Atmiņas par slaveno Muhu kalēju

Andruss Müüripea (1877-1945), jeb Puka no Andrusa Lepika ciema, pirms kara bija slavens kalējs Muhu pilsētā.

Ģenerāļa Ridigera fon der Golca vizīte Rudbāržos 1919. gada februārī

Vācu ģenerālis Ridigers fon der Golcs pēc veiksmīgas pretlielinieku kampaņas Somijā, 1919. gada februārī tika iecelts par Kurzemē un Ziemeļlietuvā esošo Vācijas bruņoto formējumu, tostarp landesvēra, kura sastāvā atradās 1. atsevišķais latviešu bataljons, komandieri. Apmeklējot fronti 1919. gada februārī viņš ieradās arī Rudbāržos. Ģenerāļa vizīti savās atmiņās aprakstījis bataljona sevišķu uzdevumu virsnieks, leitnants Jānis Ķīselis.

Aizliegtās bākas un jūras krasts

PSRS laikos jūras piekraste Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē faktiski bija apmeklējumam slēgtas militāras zonas, bet bākas apmeklēt un pat fotografēt bija aizliegts

Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - nokritusī lidmašīna

Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja. 

Dzīves apstākļi Maantee

Pat skatoties no Kuresāres, Maantee ciema militārā vienība atradās gandrīz pasaules galā.

Piemiņas brīdis Garnizona kapos

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu  un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.

1949. gada izsūtīšana Valgamā ģimenē

1949. gada 25. martā notika otrais lielākais deportācijas vilnis no Baltijas republikām. Igaunijā uz Sibīriju tika nosūtīti gandrīz 21 000 cilvēku (7500 ģimenes). Stāsts ir par ģimeni Valgas apriņķī.

 
Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts.

Mores kauja ir Otrā pasaules kara beigu posma epizode, kam bija liela nozīme turpmākajā kara gaitā Latvijas teritorijā. Ar Mores kauju tiek apzīmēta 1944. gadā no 25. septembra līdz 5. oktobrim notikušā karadarbība Siguldas aizsardzības līnijā Mores pagasta teritorijā. Siguldas aizsardzības līnijas ierakumos, apmēram 12 km garumā Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri, izcīnot smagas kaujas ar 10 līdz 15-kārtīgu pretinieka pārspēku 10 dienas, aizturēja Sarkanās / Padomju armijas vienību virzību uz Rīgu.

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā.
"13. janvārī uz manifestāciju Rīgā no kolhoza organizēti aizbrauca ap 40 Kocēnu iedzīvotāju ar autobusu Laz, vadītājs Vitālijs Sprukts un mikroautobusu Latvija, vadītājs Jānis Grava.
Pēc manifestācijas, kad satikāmies pie autobusiem, vairākas reizes pa radio dzirdējām Latvijas Tautas frontes aicinājumu, tiem, kuri var, palikt Rīgā un aizstāvēt stratēģiski svarīgos objektus, lai būtu sarežģītāka to ieņemšana, līdzīgi kā pie Viļņas televīzijas. Šos Podnieka filmētos kadrus redzējām pirms izbraukšanas uz Rīgu.

Piemineklis Dienvidigaunijas atbrīvotājiem

Pieminekļa izgatavošanas materiālu un izmaksu saraksts.

Pēteris Čevers - nacionālais partizāns un grupas komandieris

Pēteris Čevera -  nacionālā  partizāna un  nacionālo partizānu grupas komandiera - stāsts 

Juceklis ar Krasnoflotskajas vēstulēm

Ar "Krasnoflotskajas" nosaukumu un ģeogrāfisko atrašanos padomju laikos bija interesanti atgadījumi

Oskara Kalpaka bataljona kauja pie Lielauces

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 

"Šeit būs Latvijas PSR AES!"

Andra Zaļkalna (dzimis 1951, Vērgales ciema tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1982-1989)) atmiņas par laiku, kad Akmeņragā gandrīz uzcēla atomelektrostaciju. 

Nostāsti par nogrimušo tehniku

Līdz mūsdienām Latvijā saglabājušies neskaitāmi nostāsti par purvos un ezeros nogrimušu tehniku. Tikai retais no tiem ir patiess. 

"Rakt ir labāk nekā tikt apraktiem!"

Armiju grupas pavēle ir šāda: "Būvēt un būvēt!" Tas ir katra frontes un aizmugures dienestu karavīra uzdevums. To vislabāk raksturo vārdi: "Rakt ir labāk nekā tikt apraktiem!"

Kolkas raga robežsargu novērošanas tornis

PSRS laikos robežsargi no šī torņa novēroja un kontrolēja Irbes jūras šauruma ūdeņus un tajos laikos mēdza teikt, ka šim šaurumam pat pīle bez robežsargu ziņas cauri nevarot izpeldēt.

Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - Fosfora kapsulas

Pavadot bērnību Zvārdes mērķpoligona tuvumā, zem sprādzienu skaņām un lidojošām reaktīvajām lidmašīnām, taču tomēr reizēm nedēļas nogalēs varēja iekļūt poligonā. Pēc padomju armijas aizbraukšanas zeme bija nosēta ar bumbu krāteriem un daudziem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ne tikai no poligona laika, bet arī no 2.Pasaules kara. Īpaši puišeļiem patika dedzināt fosfora kapsulas ... 

Irbenes radioteleskopu sabojāšana

Pirms Irbenes pamešanas, Padomju armija sabojājusi visas radioteleskopu sistēmas 

Pagalmā atrasts piemiņas žetons, kas veltīts admirālim Makārovam

Maza militārā relikvija var liecināt par plašu vēsturisku stāstu. Un lai gan žetons reprezentē notikumus, kas norisinājās Krievu-Japāņu kara laikā, tas parāda raibo militāro vēsturi un mūsu Latviešu strēlnieku iesaisti arī citos militāros konfliktos gan pirms, gan pēc Neatkarības kariem.

Vācu armijas bez vēsts pazudušie karavīri Kurzemes lielkauju laikā - Hermans Fauls

Vācu armijas grupas "Ziemeļi", kas Kurzemes aplenkumā tiek pārdēvēta  vēlāk par "Kurland",  dokumentācijā joprojām nav skaidru ziņu par aptuveni 50 000 vācu armijas karavīru. Šie karavīri ir bez vēsts pazudušo statusā. Pat mūsdienās šo karavīru radinieki cenšas atrast savu tuvinieku, priekšteču pēdas Kurzemē gan dokumentāli, gan fiziski. Viens no šādiem stāstiem ir par Hermanu Faulu, kas ir pazudis bez vēsts kopš 1944.gada 27.decembra - 3.Kurzemes lielkaujas jeb Ziemassvētku kaujām

Par Latvijas Neatkarības karu un 1918. gada notikumiem Alūksnē

1918. gadā, vācu karaspēkam ienākot Alūksnē, latviešu strēlnieku bataljoni atkāpās uz Padomju Krieviju. Līdz pat 1918. gada decembra sākumam tika iedibināts vācu režīms un veikti pārkārtojumi. Pēc tam, kad Vācija padevās karā, lielinieki atgriezās Alūksnē un atjaunoja savu varu. Latvijas Neatkarības karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. 1919. gada 21. februārī notika sīvas cīņas starp lieliniekiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu Zēni” Alūksnē, stacijas tuvumā.

Slīteres valsts rezervāts pierobežas režīma zonā

Slīteres valsts rezervāta bijušo darbinieku atmiņu stāsti par Padomu laikiem. 

Atmiņas par Spilves helikoperu bāzi

Padomju laikā Spilves lidostas dienvidrietumdaļā atradās helikopteru bāze. To varēja labi pārskatīt no tuvāk esošajām Kleistu meža kāpām, gan Rīgas – Bolderājas dzelzceļa atzara, kas veda uz Rīgas laku un krāsu fabriku.

Mīnas, bumbas, torpēdas un ķīmiskie ieroči Baltijas jūrā

2010. gada februāra pirmajās dienās Zviedrijas telekanāla SVT ēterā parādījās ziņa, kas daudzos izraisīja šoku un pamatīgu pārsteigumu.

Aviatora Utočkina lidojumi Tartu

Pirmie lidojumi Igaunijas debesīs - pilots virs Utotškina Raad 1912. gadā.

Anšlava Eglīša atmiņas par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Kurzemes piekraste - slēgtā zona

Aukstā kara apstākļos visa Kurzemes piekraste bija sabiedrībai slēgta zona – šeit galvenie noteicēji bija padomju robežsargi, kuriem ir pēc noteikta attāluma atradās sardzes novietojumi, bet pludmalē – novērošanas torņi ar starmešu stacijām. Civiliedzīvotāji jūras krastā drīkstēja iziet vien noteiktās vietās tikai diennakts gaišajā laikā.

Par Kolkas krasta robežsargiem

Kolkas iedzīvotājas Valijas Laukšteines atmiņas par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi. 

Pirmā pasaules kara tranšejas pie Mazā šauruma

Kara notikumi salās sākās 1917. gada 29. septembrī, kad Vācu armija izkāpa Sāremā pie Tagalahti.

Aizmirstais Līvzemes krasts

Pēdējo līvu ciemu apvidu Latvijas ziemeļrietumu krastā kopš 1950.gada Padomes sistemātiski iznīcināja un pasludināja par aizliegto zonu. 12 zvejniekciemos izdzīvoja tikai šīs tautas niecīga saujiņa, kas pašreiz pieredz sava veida kultūras renesansi.

Pierobežas režīma zona

Par laikiem pierobežas režīma zonā. 

Sevišķi aizrādījumi riteņbraucēju veselības kopšanā

Riteņbraucēju apmācības noteikumos minētie ieteikumi paredzēti Latvijas armijas riteņbraucēju apmācības gaitā. Ieteikumi orientēti galvenokārt uz karavīra veselības jautājumiem.

Noslēguma atmiņas par patieso vērtību

Sievietis majors Sulevs Truuväärts, kurš bija dienējis Dejevā, atcerējās, ka viņa laikā armijā gājis bojā karavīrs.

Par Salaspils memoriālu kā padomju okupācijas režīma ideoloģijas simbolu.

Apraksts spilgti raksturo to kādā apmērā ir politizēta piemiņas vieta un tās loma Padomju savienības ideoloģijā. Tekstā minēts, ka viens no galvenajiem mērķiem ir cīņa pret “fašisma atdzimšanu”. Tas liecina par to, ka turpinās centieni ar ideoloģisko infrastruktūru slēpt komunistu noziegumus un nepieļaut citādi domājošo viedokļus. Piemiņas vietas, padomju armijas kapsētas un muzeji un dažādi kultūras pasākumi uzturēja mītu par “Latvijas atbrīvošanu” un “Brālīgo Padomju Savienību”. Izmantoti nacistu noziegumu faktu tika izveidots ačgārns skatījums uz 2.pasaules kara notikumiem Latvijā. 

Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtējā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa piemiņai

Ģenerālis Pēteris Radziņš, dzimis Valkas apriņķa Lugažu pagastā vienkāršā lauksaimnieka ģimenē, kurā iemācījies darīt lauku darbus. Bijis ļoti gudrs jaunietis, pēc skolas beigšanas izlemj par labu kara gaitām un tā sākās viņa armijas gaitas izglābjot Latviju no Bermonta karaspēka. P.Radziņš bija viens no izcilākajaiem Latvijas armijas virsniekiem un apbalvots ar neskaitāmiem Latvijas un ārvalstu ordeņiem un piemiņas zīmēm.

Latviešu strēlnieku ikdienas rutīna Nāves salā

Atmiņās spilgti raksturota karavīru ikdienu Nāves salā.

Stāsts par unikālu militāru objektu Karostā

Jau gadiem ilgi Vecliepājas liepājniekos neesmu novērojis kaut cik noturīgu interesi par tikai astoņus līdz desmit kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas centra esošajām unikālajām vietām. Taču, ieslēpti meža biežņā, kāpu krantī vai purva takās, vēsturiskie Karostas objekti ir ne mazāk interesantu vēstures faktu un sen aizmirstu leģendu vērti stāsti. Par vienu no tiem – bijušo PSRS 23. krasta artilērijas bateriju – būs šis stāsts.

Shin pludmales aizsargakumulators nr.43

Jau 1907. gadā Krievija sāka gatavoties pirmsaizsardzības pozīciju attīstībai savā galvaspilsētā Sanktpēterburgā.

 
Aktiera Harija Liepiņa atmiņas par dienestu Vācu armijā

Vācu armijā iesaukts un 1944.gada rudenī atsūtīts uz Ķegumu vēlāk populārais aktieris Harijs Liepiņš.

Somu jēgeru karoga iesvētīšana Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gadā Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā, kur pirms došanās uz mājām, somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.

Liepāja - dažādu vēstures notikumu krustcelēs

Liepājas iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem, kuri Latvijā izjuta Otrā pasaules kara sākumu un vieni no pēdējiem, kuriem karš gan tiešā gan simboliskā ziņā beidzās visvēlāk. Otrais pasaules karš un padomju okupācija Liepājā beidzās tikai 1994. gadā, kad to atstāja pēdējās PSRS mantinieces - Krievijas - karaspēka daļas.

Bruņotā vilciena komandiera A.Kļestrova apbalvošanas pamatojums

Pēc veiksmīgas ienaidnieka uzbrukuma atvairīšanas krīt bruņotā vilciena komandieris A.Kļestrovs un pulkvedis Dankers izsniedza apbalvošanas pamatojumu

Viļa Samsona apraksts par 1945.gada 7.marta Sarkanās bultas kauju ar vācu policijas vienībām

1945. gada 7. martā "Sarkanās bultas" partizānu nometni ielenca un mēģināja iznīcināt vācu karaspēks. Vilis Samsons savā 1974.gadā izdevniecībā "Zinātne", Rīgā, izdotajā grāmatā apraksta šīs kaujas gaitu

Tā radās Brāļu kapi Rīgā

Teicējs apraksta apstākļus kādos izveidojās slavenākais Latvijas memoriāls, kas veltīts kritušajiem karavīriem. Kā redzams atmiņās, tad tautas varoņu kapsēta saskārās ar virkni šķēršļu un nelabvēļu- noraidošu attieksmi ne tikai no baznīcas, bet arī Rīgas pilsētas vadības puses.

Bumbu kalns

Bumbu kalns ir augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā. Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī šeit atradās Krišjāņa Berķa vadītais Latgales divīzijas komandpunkts. 6. Rīgas kājnieku pulks, uzbrūkot no Bumbu kalna, ieņēma Sudrabkalniņu. 1939. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru 1969. gadā izpostīja. Piemiņas vieta atjaunota 1989. gadā.

Kaujas pie Pilsblīdenes Roberta Ancāna atmiņās

Roberts Ancāns (1919. gada 11. novembris — 1982. gada 1. janvāris) bija Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris, kurš piedalījās kaujās pie Pilsblīdenes 1945.gada 16. un 17.martā. Sestā Kurzemes lielkauja turpinās jau ceturto dienu. Ancāns bija dienējis Pilsblīdenes apkārtnē un tādēļ labi pazina šīs vietas. Ancāna divīzija atkal tiek novirzīta kārtējo frontes pārrāvumu - 8km dziļu sarkanās armijas iebrukumu. Ancāns šajās kaujās tiek ievainots. 

Kā Reola tika atbrīvota

Apraksts par Reolas kauju 1919. gada janvārī, kas tika uzskatīta par vienu no Brīvības kara pagrieziena punktiem, kuras laikā igauņu karaspēks izjauca Sarkanās armijas mēģinājumu iekarot Tartu.

Demontētā pieminekļa Sarkanās armijas 67. strēlnieku divīzijas komandierim N. Dedajevam stāsts

Uz ziemeļiem no Dienvidu forta atrodas Liepājas lielākā kapsēta – Centrālā. Kapsētas dienvidu daļā izveidoti Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi, kuros pārapbedīti Liepājas apkārtnē kritušie padomju karavīri, tajā skaitā 67. strēlnieku divīzijas komandieris ģenerālmajors Nikolajs Dedajevs, kurš vadīja Liepājas aizsardzību 1941. gada jūnijā. 

Atmiņas no svešumā atstātās dienasgrāmatas - dienēšana Ķeguma HES

Jānis Jaunozoliņš. “Atmiņas no svešumā atstātās dienasgrāmatas” (16.08.1944.-13.10.1946.) Fragmenti.

Dabas foto Užavas piekrastē un padomju robežsargi

Stāsts par aizsargājamā auga foto robežsardzes zonā.

Piespiedu darbs Jalakas līnijā

Kā Jalakas līnijā tika izraktas prettanku tranšejas, lai aizsargātos pret vācu iebrukumu 1941. gada vasarā.

 
Kurzemes un Zemgales bēgļu piemiņas vietas un apbedījumi Cēsīs

Pirms Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā dzīvoja 2552 tūkst. cilvēku. Tautas skaitīšana 1920. gadā reģistrēja 1596 tūkst. cilvēku. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā Latvijas iedzīvotāju skaits bija samazinājies par 956 tūkst. cilvēku jeb par 37,5%. 
1915. gada vasarā vācu karaspēks ieņem Kurzemi un Zemgali. Vairāk par pusmiljonu bēgļu nebeidzamā straumē devās projām no savām dzimtajām vietām. Cēsīs pirmie bēgļi nonāca jau 1915. gada aprīlī.

1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē

1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Cēsu kaujas Amatas krastos

Pie tilta pār Amatu vācu landesvērs uzbrūk uz sarunām atbraukušam igauņu bruņuvilcienam. Igauņi atklāj pretuguni, vācieši tiek atsisti un bruņuvilciens atgriežas Cēsīs.

Rannu kaujas un apkārtnes tekstu apkopojumi – iemesls lepoties ar Rannu

Par Rannu kauju un tās saistībām ar darbu "Vārdi uz marmora plāksnes".