Pēteris Čevers - nacionālais partizāns un grupas komandieris
Pēteris Čevers bija Latvijas armijas karavīrs, Latviešu leģiona kapteinis, nacionālais partizāns (no 1945. gada 9. maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.—1950.)
Pēteris Čevers dzimis 1914. gada 9. janvārī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
Beidzis Kara skolu 1937. gadā un līdz 1940. gadam dienējis 1. Jātnieku pulkā.
Pēc padomju okupācija, 1941. gada pavasarī pārcelts uz 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 186. kājnieku pulku.
1941. gada 14. jūnijā Ostroviešu nometnē uzzinot par paredzamajiem arestiem kopā ar vairākiem citiem virsniekiem iesaistījās pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadītajā "Dzimtenes sargu" vienībā.
1942. gada februārī brīvprātīgi iestājies 23. Kārtības dienesta bataljonā.
No 1942. gada marta līdz 1943. gada februārim, izgājis speciālu apmācību, dienēja speciālo uzdevumu pulkā "Brandenburga 800".
1943. gada martā pāriet Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvā, vēlāk kļūstot par 19. divīzijas 43. pulka 14. prettanku rotas komandieri, ar kuru izstaigā kauju ceļus no Veļikajas upes krastiem līdz pat Kurzemei. Apbalvots ar 2. un 1. šķiras Dzelzs krustiem, Kara Nopelnu krustu un sudraba Trieciena nozīmi.
Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē P. Čevers kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem apmetās Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežos, kur iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā. No 1948. gada maija P. Čevers kļuva par grupas komandieri Talsu apriņķa Vandzenes u. c. apkārtējo pagastu teritorijā.
Nodevības rezultātā 1950. gada 1.-2. novembra naktī P. Čevers un vēl seši grupas dalībnieki tika sagūstīti. 1951. gada 3. aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piesprieda P. Čeveram augstāko soda mēru. Nāvessods tika izpildīts 1951. gada 24. augustā.
Vandzenes partizāni un viņu atbalstītāji. Blūmu ģimenes traģēdija un «Valdu» māju noslēpums / Raksts (lsm.lv)
Autors: Uldis Neiburgs (Dr. hist., LU Latvijas vēstures institūta pētnieks)
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs
Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs atrodas Laucienes pagastā, aptuveni 4 km no autoceļa Talsi–Upesgrīva. Uz bunkuru ved ar šķeldu klāta taka. Atjaunotais 31 kvadrātmetru lielais bunkurs ir veidots no betona karkasa, kas ir apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentisku sajūtu.
Kapteiņa Čevera grupa bunkuru mežā pie Vandzenes pabeidza 1949. gada oktobra beigās. Tajā bija plānots pārlaist 1949.–50. gada ziemu. 1950. gada 3. februārī bunkuram uzbruka vairāk nekā 300 karavīru liela čekas karaspēka vienība. Bunkurā tobrīd atradās 19 cilvēki – 17 vīrieši un divas sievietes. Šajā nevienlīdzīgajā kaujā krita seši partizāni, bet pārējiem, ar kauju tiekot cauri divām čekistu aplenkuma ķēdēm, izdevās izlauzties. Pēc čekas karaspēka uzbrukuma bunkurs tika saspridzināts, un pirms tā atjaunošanas no būves bija palikusi tikai ar ūdeni pielijusi bedre.
Līdz 1950. gada ziemas beigām partizāni patvērās apkārtējās mājās pie saviem atbalstītājiem, bet 1950. gada novembrī grupa čekas operācijas laikā tika notverta un iznīcināta.
Nikolaja Straumes nacionālo partizānu piemiņas akmens
Piemiņas akmens atrodas pie Slokas-Talsu šosejas, netālu no Rideļu dzirnavām.
Kapteiņa Nikolaja Straumes (“Buks”) nacionālo partizānu grupa izveidojās drīz pēc vācu armijas kapitulācijas un darbojās Tukuma un Talsu apriņķa mežos. Grupas pamatsastāvu veidoja Latviešu leģiona virsnieki un karavīri, kuriem pievienojās arī vietējie iedzīvotāji. Zināmi 38 dalībnieku vārdi. 1945. gada decembrī grupa Laucienas pagastā ierīkoja ziemas bunkuru 10 – 12 cīnītājiem. 1946. gada janvārī nometni mēģināja ielenkt padomju Valsts drošības Tautas komisariāta karaspēks, taču visa grupa bez zaudējumiem sekmīgi izgāja no ielenkuma. Laikā no 1947. gada martam līdz 1948. gada oktobrim padomju karaspēks veica vairākas operācijas arestējot nacionālo partizānu atbalstītājus un vairākās kaujās nogalinot cīnītājus. Nikolajs Straume tika nošauts 1948. gada 13. oktobrī.
Nikolajs Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānu grupu kopīgās darbības vadītājiem.
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
