Militārā mantojuma tūrisma maršruti

Maršruts ietver vietas, kas saistītas ar notikumiem Otrā pasaules kara beigu posmā no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada maijam, kad Vācu armija atkāpās no Rīgas uz Kurzemi, kur notika 6 lielkaujas dažādās Kurzemes frontes daļās. Nežēlīgo kauju dēļ šo kara posmu pazīst ar nosaukumu Kurzemes katls jeb Kurzemes cietoksnis. Sarkanā armija Kurzemi nespēja iekarot līdz pat Vācu armijas kapitulācijai.

Maršrutā militārā mantojuma vietas galvaspilsētas Tallinas apkaimē un muzeji, kas iepazīstina ar karu vēsturi dažādos laikos un padomju okupācijas laiku visā Igaunijā.

Maršruts iepazīstina ar Latvijas un Igaunijas militāro mantojumu, kas radies vairāk kā 100 gadus ilgajā laika posmā no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām. Stāsts ir par to, kā Pirmā pasaules kara beigās radās abas valstis, kā tās nosargāja savu pastāvēšanu Neatkarības karos, kā abas valstis sagrāva Otrais pasaules karš, kādēļ vairāk kā desmit gadus pēc kara nacionālie partizāni pretojās padomju okupācijas varai, un kā pēc gadu desmitiem ilgušās okupācijas neatkarība tika atjaunota.

Sāremā un Hījumā ir dievas lielākās Igaunijas salas, un tās veido Igaunijas robežu valsts rietumos, tādēļ krasta aizsardzības infrastruktūra salās būvēta un uzlabota visos laikos. Kaujas starp dažādiem karaspēkiem norisinājušās gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Vēl pēc kara Hījumā salā darbojās nacionālie partizāni.

Maršrutā ietvertas militārā mantojuma vietas un bijušās slēgtās teritorijas, ceļojot cauri Lahemā nacionālajam parkam, Rakveres pilsētai valsts ziemeļu daļā, līdz Narvai – Krievijas robežpilsētai austrumos.

Maršruts iepazīstina ar Padomju armijas un KGB* klātbūtni 50 gadus ilgajā padomju okupācijas periodā Latvijā un Igaunijā. Šajā laikā tika uzbūvētas un darbojās armijas bāzes, slepeni militāri objekti, militārie lidlauki, tika izveidotas slēgtas militāras teritorijas. Valsts iedzīvotāju lojalitāti Padomju režīmam kontrolēja KGB, morāli un fiziski iznīcinot tos, kuri pretojās.

Maršrutā iepazīsiet liecības par pretošanās kustību padomju un vācu okupācijas režīmam, autentiski rekonstruētiem nacionālo partizānu bunkuriem un apmeklēsiet labiekārtotas apmetnes, kauju un piemiņas vietas, iepazīsiet kureliešu atmiņu stāstus audiogidā, vietējās vēstures zinātāju stāstus un iespēju nakšņot rubeniešu bunkurā.

Latvijas Centrālās padomes Ventspils sakaru grupas darbības un piemiņas vietas, kas veltītas slepenajām bēgļu laivu akcijām no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Zviedrijā.

Maršrutā iepazīsiet liecības par bruņotās pretošanās kustību padomju okupācijas režīmam Sēlijā, nacionālo partizānu bunkuru vietas un apmeklēsiet kauju un piemiņas vietas, iepazīsiet partizānu un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus.

Maršruts iepazīstina ar Cēsu kauju notikumiem 1919. gadā, kad Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki kopā ar Igaunijas armiju sakāva vācu Landesvēra vienības un Dzelzs divīziju. Igaunijas kara vēsturē šīs kaujas dēvē par Landesvēra karu. Cēsu kaujas ir viens no izšķirošajiem notikumiem Latvijas Brīvības cīņās un jaunizveidotās, 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas valsts neatkarības nosargāšanā.

Pērnavas un Lēnes apriņķi atrodas Igaunijas rietumu piekrastē. Osmusāre ir 4,8 km2 liela Igaunijas sala pie ieejas Somu līcī – robežas priekšpostenis. Pēc Otrā pasaules kara salā tika izvietota Padomju armijas vienība un sala kļuva par slēgtu militāro zonu.

Maršruts ved pa vietām, kas saistītas ar Ziemassvētku kaujām – latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām 1916. gadā, īpaši skarbos ziemas apstākļos. Ziemassvētku kaujas uzskata par zināmāko un dramatiskāko notikumu Latvijas vēsturē Pirmajā pasaules karā.

Padomju okupācijas laikā, Otrajā pasaules karā un tūlīt pēc kara daudzi vīri Latvijā un Igaunijā nesamierinājās ar dzīvi okupācijas režīmā un vēlējās atjaunot savas valsts neatkarību. Viņi devās mežos, dzīvoja pašu uzbūvētās zemnīcās un rīkoja uzbrukumus padomju represīvajām iestādēm. Cilvēki cerēja, ka rietumu valstis nepieļaus padomju okupāciju, un ka drīz atkal Latvija un Igaunija būs neatkarīgas. Nacionālo partizānu cīņa turpinājās līdz 1950–to gadu beigām.

Padomju laikā valsts rietumu robežu veidoja Baltijas jūras piekraste. Robežu starp PSRS un rietumu valstīm dēvēja par Dzelzs Priekškaru, jo tas izolēja padomju valstī dzīvojošos no pārējās pasaules. Lielākā daļa visas piekrastes teritorijas gan Latvijā, gan Igaunijā padomju laikā bija slēgta, tur bija izvietotas armijas bāzes, krasta aizsardzības torņi un baterijas. Vietējiem iedzīvotājiem bija nepieciešamas īpašas atļaujas izbraukšanai un iebraukšanai. Neraugoties uz stingro apsardzi, nereti notik mēģinājumi šķērsot robežu un bēgt no PSRS uz rietumu valstīm.

Maršrutā ar Igaunijas neatkarības kara notikumiem saistītas vietas no Pērnavas rietumigaunijā līdz Latvijas robežpilsētai Valgai. Igaunijas neatkarības karš norisinājās no 1918. līdz 1920. gadam.

Latgale ir Latvijas, Baltijas un Eiropas Savienības austrumu pierobeža. Jau vēsturiski Latgale ir atradusies dažādu vēsturisko notikumu un teritoriju krustcelēs. 20. gs. to nav saudzējuši abi pasaules kari, ne arī pēdējam karam sekojošais padomju okupācijas peridods. Veicot maršrutu, var iepazīt ļoti daudzveidīgu militārā mantojuma objektu klāstu, jo reģionā ir atrodas objekti no visiem 20.gs. militārās vēstures laika posmiem.

Maršruts ved pa Latvijas dienviddaļu, tuvu Lietuvas robežai un tālāk pagriežas pa Eiropas savienības pierobežu - Latgali Balvu virzienā. Tas savieno divus tālākos punktus - Liepāju Latvijas dienvidrietumos ar Balviem valsts ziemeļaustrumos, iepazīstinot ar Otrā pasaules kara lieciniekiem gan Kurzemes katlā, gan Austrumlatvijā un karam sekojošo padomju okupāciju un tās sekām, kas atstājušas smagas pēdas 20. gs. cilvēku likteņos.

Baltijas valstis padomju un aukstā kara laikā bija galējā padomju savienības rietumu robeža. Aiz tās atradās padomijas propogandas sludinātie “pūstošie rietumi”. Lai padomju cilvēki neredzētu un nepiedzīvotu - kā dzīvo cilvēki rietumos no padomju impērijas, ļoti rūpīgi tika sargātas PSRS robežas. Tika aizliegta pat individuālā zveja Baltijas jūrā, baidoties, ka cilvēki ar laivām bēgs pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Tas bija laiks, kad Baltijas valstis bija t.s. Dzelzs priekškara teritorija, ko šķērsot izdevās g.k. “izredzētajiem” un bieži vien režīmam pietuvinātām personām. Sabrūkot totalitāram padomju režīmam, sabruka arī Dzelzs priekškars. Kaut arī šī maršruta pamattēma ir Otrais pasaules karš un tā sekas - padomju okupācija, aukstais karš un Dzelzs priekškars, maršrutā ir iekļauti arī objekti no citiem 20.gs. militārajiem periodiem un arī no mūsdienām.

Maršruts savieno divas galvaspilsētas - Rīgu un Viļņu, kā arī divas lielākās valstu pilsētas aiz galvaspilsētām - Kauņu un Daugavpili, šķērsojot piecus etnogrāfiskos reģionus. Veicot maršrutu, var iepazīt nozīmīgākus militārus objektus, kas atspoguļo vēsturiskos notikumus pagājušā gadsimtā un šī gadsimta sākumā.

Maršruts ved pa t.s. Baltijas ceļa koridoru. Baltijas ceļš notika 1989. g. 23. augustā ap 19 00, kad divi miljoni cilvēku trīs Baltijas valstīs sadevās rokās uz 15 minūtēm, veidojot ap 670 km garu dzīvo ķēdi starp trīs Baltijas valstu galvaspilsētām - Viļņu, Rīgu un Tallinu. Maršrutā ir iekļauti arī daži objekti no citiem 20.gs. militārās vēstures periodiem.

 Maršruta tēma ir Latvijas nacionālie partizāni, kas pretojās padomju okupācijas varai, dziļos mežos un purvos ierīkojot pazemes bunkurus, kuros tie dzīvoja vēl ilgu laiku pēc Otrā pasaules kara laika beigām. Maršrutā iekļautas nacionālo partizānu kauju, atdusas un piemiņas vietas dienvidaustrumu Latvijā un ziemeļaustrumu Lietuvā.

Padomju okupācijas laikā notika partizānu karš, kura laikā Lietuvas teritorija tika sadalīta 9 partizānu apgabalos. Lietuvas nacionālie partizāni bija labi organizēti un bruņoti, valkāja militārās formas un turpināja starpkaru Lietuvas armijas tradīcijas, cīnījās ar slepkavām, NKVD un Sarkanās armijas vienībām, gatavoja plānus uzbrukumiem. Slēpjoties no vajāšanām un ziņkārīgo skatieniem, Lietuvas partizāni cēla bunkurus meža biezokņos, purvos u.c. Šajā maršrutā var redzēt nacionālo partizānu dzīvi Lietuvā, taču tajā ir iekļauti arī citi 20. gs. perioda objekti.

Maršruts izved cauri Latvijas dienviddaļai, tuvu Lietuvas robežai no galējiem rietumiem - Liepājas līdz dienvidaustrumiem - otrai Latvijas lielākai pilsētai - Daugavpilij. Maršruta tematika ir Pirmas pasaules karš un tam sekojošās Brīvības cīņas

Pēc vācu okupācijas padomju vara atgriezās otrreiz. Lietuva šajā periodā nepastāvēja kā atsevišķa valsts, jo tika iekļauta PSRS sastāvā. Sākās pretošanās okupācijas režīmam un lielas deportācijas operācijas, ko īstenoja padomju vara. Pastiprinoties bruņošanās sacensībām aukstā kara laikā, padomju valdība izvietoja savus kodolieročus arī Lietuvā. Šajā maršrutā var iepazīt padomju varas un aukstā kara atstāto mantojumu, taču tajā ir iekļauti ir arī citi 20. gs. Laika posma objekti.

Maršrutā iepazīsiet liecības par bruņoto un nevardarbīgo pretošanās kustību padomju okupācijas režīmam Zemgalē, skolu jaunatnes un nacionālo partizānu darbības un piemiņas vietas, iepazīsiet pretošanās kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus.

Padomju Savienības okupācija Lietuvā ilga ap piecus gadu desmitus, atstājot dziļas pēdas visas valsts vēsturē. Pēc Otrā pasaules kara notika padomju represijas, nacionālo partizānu pretestība, Lietuvas militarizācija Aukstā kara laikā un Lietvas neatkarības atgūšana. Lietuva PSRS bija stratēģiski svarīga arī savas ģeogrāfijas (tuvuma Rietumiem) dēļ, tāpēc šeit tika izvietoti militārie objekti. Maršruts ļauj izprast padomju okupācijas apmērus un tās atstātās pēdas Lietuvas vēsturē, vienlaikus atklājot tautas spēju saglabāt savu identitāti un cīnīties par neatkarību. Šajā maršrutā var apskatīt padomju mantojumu Lietuvā, taču tajā ir iekļauti arī citi 20. gs. Pieminekļi un citu periodu objekti.