Militārā mantojuma tūrisma maršruti
Militārā mantojuma vietu apceļošanai ir izveidoti maršruti, kuru aprakstā norādīts ceļošanas veids, maršruta sadalījums pa dienām, militārā mantojuma vietu, naktsmītņu un ēdināšanas vietu izvēle.
Var būt norādīta arī kontaktinformācija, kur vērsties pēc palīdzības ceļojuma plānošanā vai tā laikā, piemēram, vietējie tūrisma informācijas centri vai cits. Ieteiktos maršrutus ikviens var pielāgot savām ceļošanas interesēm, izmantojot karti un katras vietas norādīto informāciju, lai precizētu darba laikus, plānotu ceļojumam un pārbraucieniem nepieciešamos laikus, apmeklējumus un naktsmītnes.
Plānojot ceļojumu, ieteicams iepriekš precizēt praktisku informāciju, piemēram, objektu darba laikus un pieejamos pakalpojumus.
Pa Cēsu kauju pēdām
Maršruts iepazīstina ar Cēsu kauju notikumiem 1919. gadā, kad Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki kopā ar Igaunijas armiju sakāva vācu Landesvēra vienības un Dzelzs divīziju. Igaunijas kara vēsturē šīs kaujas dēvē par Landesvēra karu. Cēsu kaujas ir viens no izšķirošajiem notikumiem Latvijas Brīvības cīņās un jaunizveidotās, 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas valsts neatkarības nosargāšanā.
Pieminot neatkarības karu Rietumigaunijā
Pērnavas un Lēnes apriņķi atrodas Igaunijas rietumu piekrastē. Osmusāre ir 4,8 km2 liela Igaunijas sala pie ieejas Somu līcī – robežas priekšpostenis. Pēc Otrā pasaules kara salā tika izvietota Padomju armijas vienība un sala kļuva par slēgtu militāro zonu.
No Kurzemes katla kauju vietām līdz padomju mantojuma piedzīvojumam Dundagā
Maršruts ietver vietas, kas saistītas ar notikumiem Otrā pasaules kara beigu posmā no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada maijam, kad Vācu armija atkāpās no Rīgas uz Kurzemi, kur notika 6 lielkaujas dažādās Kurzemes frontes daļās. Nežēlīgo kauju dēļ šo kara posmu pazīst ar nosaukumu Kurzemes katls jeb Kurzemes cietoksnis. Sarkanā armija Kurzemi nespēja iekarot līdz pat Vācu armijas kapitulācijai.
Pirmā pasaules kara un Ziemassvētku kauju liecības Rīgas reģionā
Maršruts ved pa vietām, kas saistītas ar Ziemassvētku kaujām – latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām 1916. gadā, īpaši skarbos ziemas apstākļos. Ziemassvētku kaujas uzskata par zināmāko un dramatiskāko notikumu Latvijas vēsturē Pirmajā pasaules karā.
Dzīve Igaunijā Padomju okupācijas laikā
Maršrutā militārā mantojuma vietas galvaspilsētas Tallinas apkaimē un muzeji, kas iepazīstina ar karu vēsturi dažādos laikos un padomju okupācijas laiku visā Igaunijā.
Padomju okupācijas mantojums Ziemeļvidzemē un Dienvidigaunijā
Maršruts iepazīstina ar Padomju armijas un KGB* klātbūtni 50 gadus ilgajā padomju okupācijas periodā Latvijā un Igaunijā. Šajā laikā tika uzbūvētas un darbojās armijas bāzes, slepeni militāri objekti, militārie lidlauki, tika izveidotas slēgtas militāras teritorijas. Valsts iedzīvotāju lojalitāti Padomju režīmam kontrolēja KGB, morāli un fiziski iznīcinot tos, kuri pretojās.
Pa mežabrāļu pēdām Latvijā un Igaunijā
Padomju okupācijas laikā, Otrajā pasaules karā un tūlīt pēc kara daudzi vīri Latvijā un Igaunijā nesamierinājās ar dzīvi okupācijas režīmā un vēlējās atjaunot savas valsts neatkarību. Viņi devās mežos, dzīvoja pašu uzbūvētās zemnīcās un rīkoja uzbrukumus padomju represīvajām iestādēm. Cilvēki cerēja, ka rietumu valstis nepieļaus padomju okupāciju, un ka drīz atkal Latvija un Igaunija būs neatkarīgas. Nacionālo partizānu cīņa turpinājās līdz 1950–to gadu beigām.
Militārais mantojums gar Dzelzs priekškaru. Maršruts ar automašīnu no Tallinas līdz Liepājai
Padomju laikā valsts rietumu robežu veidoja Baltijas jūras piekraste. Robežu starp PSRS un rietumu valstīm dēvēja par Dzelzs Priekškaru, jo tas izolēja padomju valstī dzīvojošos no pārējās pasaules. Lielākā daļa visas piekrastes teritorijas gan Latvijā, gan Igaunijā padomju laikā bija slēgta, tur bija izvietotas armijas bāzes, krasta aizsardzības torņi un baterijas. Vietējiem iedzīvotājiem bija nepieciešamas īpašas atļaujas izbraukšanai un iebraukšanai. Neraugoties uz stingro apsardzi, nereti notik mēģinājumi šķērsot robežu un bēgt no PSRS uz rietumu valstīm.
Lielais pārrobežu maršruts – militārais mantojums Latvijas un Igaunijas 100 neatkarības gados
Maršruts iepazīstina ar Latvijas un Igaunijas militāro mantojumu, kas radies vairāk kā 100 gadus ilgajā laika posmā no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām. Stāsts ir par to, kā Pirmā pasaules kara beigās radās abas valstis, kā tās nosargāja savu pastāvēšanu Neatkarības karos, kā abas valstis sagrāva Otrais pasaules karš, kādēļ vairāk kā desmit gadus pēc kara nacionālie partizāni pretojās padomju okupācijas varai, un kā pēc gadu desmitiem ilgušās okupācijas neatkarība tika atjaunota.
Sāremā un Hījumā - Igaunijas jūras robežas priekšpostenis
Sāremā un Hījumā ir dievas lielākās Igaunijas salas, un tās veido Igaunijas robežu valsts rietumos, tādēļ krasta aizsardzības infrastruktūra salās būvēta un uzlabota visos laikos. Kaujas starp dažādiem karaspēkiem norisinājušās gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Vēl pēc kara Hījumā salā darbojās nacionālie partizāni.
Pa Igaunijas Brīvības cīņu pēdām
Maršrutā ar Igaunijas neatkarības kara notikumiem saistītas vietas no Pērnavas rietumigaunijā līdz Latvijas robežpilsētai Valgai. Igaunijas neatkarības karš norisinājās no 1918. līdz 1920. gadam.
Padomju armija okupētajā Igaunijā
Maršrutā ietvertas militārā mantojuma vietas un bijušās slēgtās teritorijas, ceļojot cauri Lahemā nacionālajam parkam, Rakveres pilsētai valsts ziemeļu daļā, līdz Narvai – Krievijas robežpilsētai austrumos.
Kurelieši: par Latviju pret svešām okupācijas varām
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, Otrajā pasaules karā daudzi vīri Latvijā nebija gatavi samierināties ar dzīvi okupācijas režīmā un vēlējās atjaunot savas - Latvijas - valsts neatkarību. Daudzi no viņiem devās mežos, dzīvoja pie saviem atbalstītājiem un pašu uzbūvētās zemnīcās un rīkoja uzbrukumus vācu armijas daļām un padomju partizāniem.
Cilvēki visā okupētajā Baltijas teritorijā cerēja, ka rietumu valstis nepieļaus padomju okupāciju, un ka drīz atkal Latvija būs neatkarīga gan no padomju, gan no vācu okupācijas spēkiem.
Kureliešu nevienlīdzīgā cīņa iesākās 1944.gada jūlijā un tika nospiesta 1944.gada novembrī.
Bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Zviedriju
Atceres maršruts “Bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Zviedriju” izveidots projekta “Pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšana”