1945 - 1991 IV Padomju okupācija - laika līnija

Lai novērstu iedzīvotāju bēgšanu no PSRS un nodrošinātos pret iespējamu Rietumvalstu uzbrukumu, PSRS sāk nostiprināt savu jauno Rietumu robežu. Latvijas teritorijā tiek ievesti lieli militārie spēki - Rīgā atrodas Baltijas Militārā apgabala štābs, Liepāja, gluži tāpat kā cariskās impērijas periodā, kļūst par galveno kara flotes jūras karabāzi. Tā ir neaizsalstoša osta un to nav iespējams nobloķēt kā Somu jūras līcī esošās ostas, aizverot ieeju Somu jūras līcī. Igaunijas teritorija kopā ar Ļeņingradu, Novgorodu un Pleskavas apgabalu ietilpa Ļeņingradas Militārajā apgabalā.

Pēc britu premjera Vinstona Čērčila uzrunas Fultonā 1946. gada 5. martā, rodas jēdzieni dzelzs priekškars un aukstais karš. Latvijas PSR robeža ir PSRS rietumu robeža, kur izvieto robežsargu posteņus un armijas bāzes - notiek regulāra patrulēšana gar jūras krastu. Jūru un tās krastu izgaismo ar īpašās vietās uzstādītiem jaudīgiem prožektoriem. Jūras piekraste tiek slēgta un, lai piejūrā iebrauktu, nepieciešamas īpašas caurlaides. Uz autoceļiem tiek novietotas barjeras un robežsargu posteņi. Apdzīvotu vietu un pilsētu pludmalēs drīkst uzturēties tikai dienas gaišajā laikā, daudzviet uzstādīti plakāti ar brīdinošiem uzrakstiem, cikos pludmale peldviesiem obligāti jāatstāj. Naktīs jūras pludmales tiek uzecētas, lai varētu konstatēt iespējamo aģentu izkāpšanu piekrastē. Fotografēt piekrasti daudzviet ir aizliegts, tāpat tās tuvumā esošos objektus, jo īpaši bākas. Fotoaparāta pārnēsāšana un fotografēšana tiek uzskatīta par aizdomīgu darbību.

Uz Sibīriju deportē civiliedzīvotājus - galvenokārt lauku iedzīvotājus - 42,125 no Latvijas un 20,480 no Igaunijas. Par izsūtīšanas formālo iemeslu kalpo nosacīta piederība turīgo zemnieku - kulaku šķirai, kā arī dalība vai atbalsts nacionālajiem partizāniem un piederība viņu ģimenēm. Deportācija kalpo kā iedzīvotāju iebiedēšana, lai mudinātu iestāties kolhozos. Izsūtītie nonāk Irkutskas, Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Novosibirskas un Amūras apgabalos. Izsūtījumā mirst aptuveni 12% izsūtīto.

Starp austrumiem un rietumiem sākas sacensība par jaudīgāku kodolieroču radīšanu un to skaita bezgalīgu palielināšanu.

Mirst PSRS diktators Josifs Staļins.

Pēc Staļina nāves pie varas nonākušais Hruščovs mīkstina valsts politiku un kritizējot Staļina valdīšanas stilu un metodes rada politisko procesu, kuru nodēvē par Hruščova atkusni. Sibīrijas nometnēs un izsūtījumā nonākušos pamazām sāk reablitēt un pieļauj to atgriešanos mājās. Par eksportēto naftu un izejvielām nopelnīto valūtu iegulda militārajā ražošanā, par favorītkultūru kļūst kukurūza. Savukārt trūkstošo labību importē no rietumu valstīm, pat Kanādas. 1955. gadā tiek noslēgts Varšavas pakts jeb līgums starp austrumu bloka valstīm par savstarpēju militāru palīdzību un kolektīvo drošību, kas pastāvēja līdz 1991. gadam. Tā bija atbilde NATO izveidošanai.

1955. gadā tiek noslēgts Varšavas pakts jeb līgums starp austrumu bloka valstīm par savstarpēju militāru palīdzību un kolektīvo drošību, tas pastāvēja līdz 1991. gadam. Bija militārs NATO pretsvars un nozīmīga Aukstā kara komponente

1957. gadā PSRS palaiž pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti, ASV to izdara gadu vēlāk. Šī raķešu klase kļūst par kodolgalviņu transportu un tiek strauji attīstīta. Pēc veiksmīgiem izmēģinājumiem visā PSRS tiek būvētas šo raķešu palaišanas šahtas un kompleksi. 1960-tajos gados, pēc veiksmīgiem ballistisko raķešu izmēģinājumiem PSRS, Latvijā sāk būvēt palaišanas šahtas 12 vietās, piemēram, pie Alūksnes, Bārtas, Vaiņodes, Mārcienas, Tirzas, Ķekavas un citur. Kodolieroči atradās arī pie Tukuma esošajā kara lidlaukā, īpašā slepenā noliktavā. No Latvijas šādas ar kodollādiņu apbruņotas raķetes spēj sasniegt faktiski jebkuru Rietumeiropas galvaspilsētu – Berlīni, Parīzi, Londonu, Romu.

1962. gada rudenī norisinās Karību krīze, kura gandrīz izprovocē kodolkara sākšanos starp PSRS un ASV. ASV izvieto savas raķetes Turcijā, savukārt PSRS vēlas atbildēt ar kodolraķešu un zemūdeņu izvietošanu Kubā. Krīzi divu lielvaru starpā izddodas atrisināt diplomātiskiem līdzekļiem, taču pasaule divas nedēļas atrodas uz kodolkara sliekšņa.

Pieaug stagnācija gan politikā, gan ekonomikā. Ir skaidrs, ka 1961. gadā iezīmēto komunismu sasniegt neizdosies, tā vietā valsts iedzīvotājiem tiek piedāvāts attīstīts sociālisms. Ar laiku parādās atsevišķu produktu un pārtikas preču deficīts un uz tiem tiek ieviesta talonu sistēma. Starp ASV un PSRS notiek intensīva bruņošanās sacensība, kuru PSRS ekonomika nespēj izturēt.

1967. – 1971. gadā Baltijas jūras krastā, Kurzemē, sāk celt slepenu radioelektroniskās spiegošanas antenu kompleksu Zvjozdočka jeb Zvaigznīte. Blakus armijas vajadzībām uzbūvē nelielu pilsētiņu. Visā Latvijā būvē bumbu patvertnes civilajai aizsardzībai kara gadījumā, skolās un darba vietās notiek civilās aizsardzības apmācības. Tiek būvēti slepeni pazemes bunkuri, kur kara gadījumā var patverties valdības un partijas funkcionāri ar apkalpojošo personālu, lai turpinātu vadīt valsti un iespējamo karadarbību. Pastāv sakaru sistēma saziņai ar Kremli. Lielākais pazemes bunkurs, kurā atomkara gadījumā var patverties Latvijas PSR vadība un militāristu komandējošais sastāvs, atrodas Līgatnē. Otra tikpat rūpīgi apsargāta un noslepenota bija teritorija pie Valguma ezera Smārdes pagastā, kura 1968. gadā tika uzcelta pansija PSRS Ministru padomes vadības vajadzībām.

Rīgā izceļas dumpis uz PSRS Baltijas flotes mīnu kuģa Storoževoj. Dumpi sarīko kuģa politdaļas augstākais virsnieks Valērijs Sablins, kurš nolēmis ar to doties uz Ļeņingradu un veikt ko līdzīgu revolūcijas kreisera Aurora paveiktajam – radīt jaunu un labāku sabiedrību nākotnes vārdā. Kuģis tiek notverts Baltijas jūrā ceļā uz Ļeņingradu. Dumpja aizsācējam tiek piespriests augstākais soda mērs.

1979. gada decembrī sākas karš Afganistānā, kurā PSRS atbalsta Afganistānas Demokrātiskās republikas cīņu pret ASV atbalstītajiem modžahediem. Karš beidzas Gorbačova laikā 1989. gadā ar PSRS karaspēka pilnīgu izvešanu. No Latvijas teritorijas karā tiek iesaukti ap 3600 karavīru, no kuriem vairāk nekā 60 iet bojā kaujās Afganistānas teritorijā. Igaunijā šis skaits bija attiecīgi 1652 un 36. Karš Afganistānā un nemitīgā pārkrievošana pastiprināja neapmierinātību ar padomju varu. Kad 1980. gada septembrī varas iestādes daļēji aizliedza populārās panku grupas “Propeller” koncertu, ap 500 jauniešu izgāja Tallinas ielās, skandinot pretpadomju saukļus un noraujot padomju simbolus. 

1982. gadā Brežņevs zaudē līdera pozīcijas, viņu nomaina Andropovs un tad Čerņenko līdz 1985. gadam

Abi vadītāji bija gados veci un ilgi nepalika pie varas. Padomju valdības augstākajā līmenī sākās cīņas par varu.

Skrundā 1968. gadā tika uzstādīta tāldarbības radaru stacija “Dņestr-M”, bet septiņdesmitajos gados to modernizēja un pārveidoja par “Dņepr” staciju. 1984. gadā Skrundā sāka celt jaunu modernu radaru staciju “Darjal”. Tas tika darīts slepenā objektā, ko sauca par “Kombinātu”. Tās mērķis bija identificēt un izsekot rietumu raidītās ballistiskās raķetes. Ēka tika nojaukta 1995. gada 4. maijā, to uzspridzinot kontrolētos apstākļos. Par Skrundas radaru dēvēto kompleksu tā arī nekad neieslēdza. Saskaņā ar divpusēju vienošanos vecās radaru stacijas turpināja darboties līdz 1998. gada pavasarim.

Perestroikas un Glastnostj laiks, lielu ekonomisku pārmaiņu un rekonstrukciju laiks. Perestroika (pārstrukturēšana) nozīmēja reformas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā, un Glasnost (caurspīdīgums) nozīmēja plašāku sabiedrības informēšanu par dažādiem jautājumiem, politisko sistēmu izcelsmi utt. PSRS armija zaudē savu varenību, statusu un finansējumu. Parādās pirmie privātā biznesa asni - kooperatīvi. Tuvojas laiks, kad nākošo desmitgadi sauks par mežonīgajiem deviņdesmitajiem.

1986. gada 26. aprīlī notiek eksplozija Černobiļas AES, informācija par šo negadījumu tiek slēpta vairākas dienas. Ievērojams radiācijas pieaugums tiek konstatēts pat Zviedrijā. Uz kara komisariātiem Latvijā izsauc vairāk nekā 6000 cilvēku, Igaunijā - vairāk  kā 4700, kuri pakļauti militārajam dienestam, un viņi tiek nosūtīti uz Černobiļu glābšanas darbu veikšanai.

23 August 1989 A mass demonstration called the Baltic Way was held to demonstrate to the world Estonia, Latvia and Lithuania’s wish for freedom and to draw attention to the Molotov-Ribbentrop Pact signed by the Soviet Union and Germany half a century previously, the secret protocols of which led to the occupation and annexation of the Baltic States by the Soviet Union. The Baltic Way was a human chain of approximately two million people standing hand-in-hand in a line that stretched for more than 600 kilometres.

Konservatīvi noskaņotie komunistiskās partijas, armijas un drošības dienestu vadītāji izveido Valsts ārkārtas stāvokļa komiteju un mēģina gāzt PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu, cenšoties nepieļaut PSRS reformēšanu. Rīgā OMON un armija ieņem stratēģiski svarīgos sakaru punktus. Vienlaicīgi ar OMON bruņutransportieru ierašanos Doma laukumā, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā nosaka, ka Latvijā pilnā apjomā ir atjaunota 1922. gada Satversmes darbība.

Latvijas neatkarību 22. augustā atzīst Islande, 24. augustā Krievija un Dānija, 27. augustā Eiropas Kopienas valstis, 2.septembrī ASV, bet 6.septembrī PSRS. Vēlā 20. augusta vakarā Igaunijas Republikas Augstākā padome lēma par Igaunijas Republikas atjaunošanu un aicināja iedzīvotājus aizstāvēt stratēģiskas vietas, piemēram, Tallinas televīzijas torni.

Par PSRS mantisko un juridisko mantinieci uzskatāma Krievijas Federācija. PSRS bruņotie spēki Latvijā kļūst par Krievijas bruņotajiem spēkiem.