1944 - 1957 III Nacionālie partizāni - laika līnija

Sākoties Padomju okupācijai, daudzi vīri atsakās sadarboties ar okupācijas režīmu, dodas mežā un turpina pretoties. Dažiem, kuri dienējuši Vācijas vai Somijas bruņotajos spēkos, ir jāslēpjas, baidoties no represijām.

1944. -1945. gads
Mežabrāļu kustības sākums

Vienlaikus ar karadarbību frontē, padomju okupētajās teritorijās veidojas bruņota partizānu, jeb mežabrāļu kustība. Tajā iesaistās gan vācu, gan padomju armijas dezertieri un tie, kuri izvairījušies no iesaukšanas abās armijās. Partizāni cer, ka, karam beidzoties, ar Rietumu sabiedroto valstu atbalstu, būs iespējams atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku. Lielākā nacionālo partizānu organizācija izveidojas Latgalē un Vidzemē - Latvijas Nacionālo partizānu apvienība. Lai gan lielai daļai partizānu ir militārā pieredze, tomēr trūkst zināšanu un prasmju partizānu darbībai modernā kara apstākļos, tāpēc tiek veidotas lielas partizānu grupas, kuras slēpjas grūti pieejamos mežos un purvos.

1945. gada 2-3. marts
Uzbrukums Stompaku nacionālo partizānu nometnei

Viena no lielākajām partizānu nometnēm bija Stompaku purvā pie Balviem, tajā atradās 350-360 cilvēki, tostarp 30 sievietes. 2.-3. martā nometnei uzbrūk PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēks 483 vīru sastāvā. Pēc intensīvas kaujas, zaudējot 28 kritušos, 40 ievainotos un 7 sagūstītos, partizāniem nakts un sniega aizsegā izdodas izlauzties uz ziemeļiem un atkāpties. Pēc šīs kaujas partizāni maina taktiku un vairs neveido lielas grupas.

1945.–1978. gads
Nacionālie partizāni Latvijā pēc Otrā pasaules kara

Aptuveni 20 000 Latvijas iedzīvotāju īsāku vai ilgāku laiku pavadīja partizānu vienībās, un ap 80 000 cilvēku sniedza partizāniem palīdzību. Latgalē tika izveidota Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienība, Kurzemē, Talsos, izveidojās Latvijas Nacionālo partizānu organizācija, bet Kabilē – Latvijas Nacionālo partizānu vienība “Kurzeme”. Visas šīs organizācijas izveidoja 1945. gadā. Padomju režīms ar bruņotām vienībām aktīvi apkaroja partizānus. Grupās iefiltrējās nodevēji un aģenti, un bez žēlastības tika uzbrukts ikvienam, kurš atbalstīja partizānus.

Arī Igaunijā pēc Otrā pasaules kara turpinājās bruņota pretošanās. Tiek lēsts, ka Igaunijā bija ap 14 000–15 000 mežabrāļu; ja pieskaita viņu sabiedrotos. Varētu būt, ka kādā brīdī mežos slēpās līdz pat 30 000 cilvēku.

1945. gada decembris
Friča Kārkliņa vadītās partizānu grupas uzbrukums

1945. gada Ziemassvētkos 20 partizānu grupa Friča Kārkliņa vadībā ieņēma Kabili un atbrīvoja tur ieslodzītos partizānus un viņu atbalstītājus. Reaģējot uz to, PSRS Iekšlietu ministrija uzsāka pretpartizānu operāciju. Cīņa notika 1946. gada 1. janvārī mežā starp Kabili un Rendu. Nacionālie partizāni atvairīja uzbrukumu, nogalinot 50 pretiniekus, bet zaudējos trīs savējos.

1946.–1949. gads
Igaunijā darbojas lielākā mežabrāļu organizācija – Bruņotās pretošanās apvienība

Šī organizācija beidza pastāvēt, kad galvenie pretošanās vadītāji tika nogalināti 1949. gada februāra kaujā ar PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēku.

1949. gada 17. marts
Pēdējā partizānu cīņa Īlē

Pēdējā nozīmīgā partizānu cīņa notika netālu no Īles. PSRS Iekšlietu ministrijas 760 militāristi cīnījās pret 24 latviešu un lietuviešu partizāniem. Piecpadsmit partizāni krita lielā pārspēka priekšā, bet 9 partizāni tika sagūstīti un izsūtīti uz Sibīriju.

1953. gads
Tiek noslēgta pretpadomju režīma aktīvās bruņotās pretošanās kustības apkarošana

Atsevišķas sadursmes starp mežabrāļiem un padomju drošības spēkiem turpinājās līdz 1957. gadam.

1957. gads
Pēdējā partizānu grupa

Pēdējā partizānu grupa Latvijā padodas padomju varas iestādēm 1957. gadā, bet pēdējais nelegāli dzīvojošais mežabrālis Jānis Pīnups no Preiļu rajona legalizējas tikai 1995. gada 9. maijā - pēc tam, kad Krievijas karaspēks atstājis Latviju.

1967. gada vasara
Hugo un Aksels Metusi ir pēdējie igauņu mežabrāļi, kurus saņēma gūstā dzīvus
1978. gads
Bēgot no padomju drošības spēkiem, mirst viens no pēdējiem zināmajiem mežabrāļiem Augusts Sabe