Latvijas, Igaunijas un Lietuvas militārā mantojuma posmi, 1918-1991

Par laiku no Latvijas un Igaunijas neatkarības iegūšanas līdz tās atjaunošanai saglabājušās daudzas liecības – kauju vietas, militāras būves, vēsturiski foto, atmiņas. Tās veido kopīgu militārā mantojuma stāstu par to, kā Pirmā pasaules kara beigās radās trīs valstis, kā tās nosargāja savu pastāvēšanu Neatkarības karos, kā abas valstis sagrāva Otrais pasaules karš, kādēļ vairāk kā desmit gadus pēc kara nacionālie partizāni pretojās padomju okupācijas varai, un kā pēc gadu desmitiem ilgušās okupācijas neatkarība tika atjaunota. Stāsts ir ne tikai par politiskiem notikumiem, bet arī par cilvēkiem un dzīvi dažādu karu un okupāciju laikā.

I Pirmais pasaules karš 1914. - 1918.

Vēl pirms Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu izveidošanās, gan latviešu, gan igauņu un lietuviešu karavīri cīnās Pirmajā pasaules karā Krievijas impērijas armijas sastāvā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, Lietuva, Latvija un Igaunija pasludina neatkarību. Taču oficiālas kara beigas nenozīmē, ka iestājies miers. 

LatviaLatvijas Republikas proklamēšana

1918. gada februārī vācu karaspēks okupē mūsdienu Vidzemes un Latgales teritoriju. Martā Padomju Krievija paraksta Brestļitovskas miera līgumu, atsakoties no valsts varas pār visu mūsdienu Latvijas teritoriju. 1918. gada oktobrī latviešu nacionālā politiskā organizācija Demokrātiskais bloks iesniedz Vācijai paziņojumu par latviešu tautas gribu veidot starptautiski atzītu Latvijas valstisko neatkarību un sagaida vācu okupācijas spēku atvilkšanu. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas Padome, kuru atzīst Sabiedrotie, pasludina neatkarīgu Latvijas Republiku.

 

IgaunijaIgaunijas Republikas proklamēšana

Kad 1917. gadā notiek lielinieku revolūcija Krievijā un Pirmajā pasaules karā iestājas pamiers, igauņi jau ir sākuši nacionālās armijas vienību veidošanu. Vācija pārtrauc pamieru, atsākot uzbrukumu, un lielinieki bēg no Igaunijas. 1918. gada 24. februāri, varas vakuuma apstākļos pirms vācu okupācijas sākuma, Igaunija proklamēja nacionālo neatkarību. Jau nākamajā dienā Tallinā ienāk vācu karaspēks, taču beidzoties Pirmajam pasaules karam, 1918. gada novembrī Igaunijas Pagaidu valdība atkal pārņem varu savā valstī.

LietuvaLietuva

Informācija sekos...

Neatkarības kari 1918. – 1920.

Pirmā pasaules kara beigas iezīmēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības karu sākumu. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nākas nosargāt savu pastāvēšanu, vienlaikus cīnoties pret vairākiem militāriem spēkiem un politiskām ambīcijām – Vācijas pretenzijām uz Latvijas un Igaunijas teritorijām, vācbaltu mēģinājumiem izveidot Baltijas valsti, Padomju Krievijas mērķiem pievienot Baltijas valstu teritorijas Padomju Savienībai, bijušo Krievijas impērijas armijas virsnieku centieniem sakaut lieliniekus un atgūt Krievijai Baltijas provinces. Tikmēr Lietuvas armija 1918.-1920.gadā cīnījās pret Padomju Krieviju, krievu-vācu brīvprātīgajiem militārajiem formējumiem un Polijas armiju. Atbrīvojoties no daudzajiem ienaidniekiem, trīs jaunās republikas pierādīja spēju pastāvēt kā neatkarīgas valstis.

LatviaLatvijas Neatkarības karš

Līdz ar Pirmā pasaules kara beigām Vācijas armija atkāpjas no Latvijas teritorijas. Jau dažas dienas pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas valstī iebrūk Padomju Krievijas Sarkanā armija. Neatkarības karš noslēdzas ar Latvijas—Krievijas miera līgumu 1920. gada 11. augustā. Tajā Krievija „bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”.

IgaunijaIgaunijas Neatkarības karš

1918. gada 28. novembrī Krievijas Sarkanā armija iebrūk Igaunijas pierobežas pilsētā Narvā un sākas karš. Tas turpinās vairākās frontēs ilgāk kā gadu, līdz Igaunijai izdodas uzvarēt. 1920. gada 2. februārī Tartu tiek parakstīts miera līgums, kurā Krievijas atzīst Igaunijas neatkarību uz mūžīgiem laikiem un tiek noteiktas abu valstu teritoriālās robežas.

LietuvaLietuva

Informācija sekos...

Baltijas valstu neatkarība 1920. – 1940.

Pēc karadarbības beigām trīs Baltijas valstis (šajā laikā tām mēdz pieskaitīt arī Somiju) sāk atgūties no kara postījumiem un veido jauno valstu institūcijas un identitāti. Valstīs atgriežas kara bēgļi, veic agrāro reformu un tiek atjaunota un attīstīta rūpniecība un infrastruktūra, kā arī eksports. Notiek brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kā arī top valstu konstitūcijas un likumdošana pēc Eiropas demokrātiju paraugiem. No jauna uzplaukst izglītība, literatūra un kultūra. Attīstās arī valstu armijas un paramilitārie bruņotie spēki. Lai gan 30. gadu vidū visās trijās valstīs pie varas ir nonākuši nedemokrātiski režīmi, lielākā daļa pilsonisko brīvību saglabājas. Diemžēl, jo tuvāk nāk jauns pasaules karš, autoritārisms un vājā Baltijas valstu sadarbība, īpaši militārajā ziņā, kļūst to neatkarībai aizvien liktenīgāka.

LatviaLatvijas neatkarība

Pirmais pēckara uzdevums ir vienoties ar Igauniju, Lietuvu un Poliju par Latvijas robežām, kas izdodas, gan neiztiekot arī bez asumiem. Paveikto valsts izveides uzdevumu sarakstu līdz 1922. g. papildina pirmais vēlētais parlaments, konstitūcija (Satversme), valūta (lats), prezidents, starptautiskā atzīšana un uzņemšana Tautu Savienībā. Pakāpeniski aug dzīves līmenis, ražošana, eksports. Latvijā 1934. gada maijā kā pēdējā no Baltijas valstīm notiek valsts apvērsums, taču Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms ir visai mērens. Latvijas armija, flote un gaisa spēki attīstās un iegūst jaunu tehniku. Top Ādažu (Gaujas) poligons, kā arī Rīgas krasta aizsardzības sistēma. Par ietekmīgu paramilitāro spēku izveidojas brīvprātīgā Aizsargu organizācija. Izplānotās aizsardzības līnijas pret PSRS un Vāciju gan dabā netop.

IgaunijaIgaunijas neatkarība

Igaunija ātrāk atbrīvo savu teritoriju no iebrucējiem un jau 1920. gadā pieņem pirmo konstitūciju. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, Ministru un Valsts prezidentu amati ir daļēji apvienoti Valsts vecākā amatā, bet parlamentam ir spēcīgākās pilnvaras. Līdzīgi kā Latvijā, tiek veikta zemes reforma. Tomēr par sevi liek manīt mazskaitlīgā, bet radikālā komunistu kustība. 1924. gadā, kad notiek arestētu komunistu tiesas prāva, Igaunijā iesūta padomju nemierniekus, kuri 1. decembrī mēģina veikt valsts apvērsumu Tallinā, taču 5 stundu laikā valdība atgūst kontroli pār situāciju. Valsts ekonomika un dzīves līmenis aug, attīstās Bruņotie spēki un brīvprātīgā Aizsardzības līga. Taču 30. gados valstī pieaug aicinājumi pāriet uz prezidentālu pārvaldes formu, priekšgalā izvirzoties radikālajai veterānu organizācijai “Vapsi”. 1934. gada martā notiek valsts apvērsums, kuru vada Valsts vecākais Konstantīns Petss ar armijas un parlamenta atbalstu. 1938. gadā tiek pieņemta jauna konstitūcija un atjaunota parlamenta darbība, kā arī izveidots Valsts prezidenta amats.

LietuvaLietuvas neatkarība

Informācija sekos...

 

Otrais pasaules karš 1939. – 1945.

Sākoties Otrajam pasaules karam, gan Latvija, gan Igaunija pasludina neitralitāti. Padomju Savienība un nacistiskā Vācija savstarpēji vienojas par abu totalitāro režīmu ietekmes sfērām, un drīz vien Padomju Savienība okupē Baltijas valstis. 1941. gadā nacisti padzen padomju karaspēku, taču 1944. gadā tas atgriežas. Daudzi latviešu un igauņu vīri ir spiesti karot abās pusēs.

Latvia   Otrais pasaules karš Latvijā

PSRS uzstāda Latvijas valdībai ultimātu, pieprasot neierobežota skaita padomju karaspēka ievešanu, un 1940. gada 17. jūnijā okupē Latviju. 1941. gada vasarā Latvijā ienāk vācu karaspēks. 1944. gada 13. oktobrī PSRS Sarkanā armija ieņem Rīgu. Vācu armija atkāpjas uz Kurzemi un noturas Kurzemes katla ielenkumā līdz pat kara beigām un Vācijas kapitulācijai.

IgaunijaOtrais pasaules karš Igaunijā

Arī Igaunija, tāpat kā Latvija, nokļūst Padomju ietekmes sfērā un tai nākas vispirms pakļauties PSRS ultimātam, un tad, 1940. gada 17. jūnijā piedzīvot Padomju režīma okupāciju. 1941. gada jūlijā Vācijas armija padzen Padomju Armiju. 1944. gada sākumā Padomju karaspēks atkal tuvojas, un pie Narvas notiek II Pasaules kara nežēlīgākās kaujas Igaunijā. 22. septembrī padomju karaspēks ieņem Tallinu. Sākas otrais padomju okupācijas periods, kas ilgst 47 gadus.

LietuvaLietuva

Informācija sekos...

 

Nacionālo partizānu kustība - mežabrāļi 1944. – ~1957.

Sākoties Padomju okupācijai, daudzi vīri atsakās sadarboties ar okupācijas režīmu, dodas mežā un turpina pretoties. Dažiem, kuri dienējuši Vācijas vai Somijas bruņotajos spēkos, ir jāslēpjas, baidoties no represijām.

LatviaNacionālo partizānu kustība Latvijā

Pretošanās kustība Latvijā veidojas kā iedzīvotāju pretreakcija Padomju okupācijas režīma pastrādātajiem noziegumiem un mēģinājums atjaunot Latvijas neatkarību. Lielākās cīņas pret Padomju Savienības spēkiem notiek 1945. gadā Latgalē- Stompaku purvā. Savukārt, Kurzemē - Kabilē. Partizānu karš Latvijā ilgst līdz pat 50-to gadu beigām.

IgaunijaNacionālo partizānu kustība Igaunijā

Daudzi igauņi cer, ka rietumu valstis nepieļaus otrreizēju Igaunijas okupāciju un Padomju laiks drīz beigsies. Tā sauktie mežabrāļi atstāj mājas, meklē patvērumu mežos, rīko uzbrukumus padomju represīvajām iestādēm. 1946. gadā tiek dibināta Bruņotās pretošanās līga Igaunijas neatkarības atgūšanai. Pēdējās lielākās padomju operācijas pret mežabrāļiem notika 1953. gadā, bet reidi turpinājās visu desmitgadi.

LietuvaLietuva

Informācija sekos...

 

Padomju okupācija un neatkarības atjaunošana 1945. – 1991.

Aukstā kara laikā vairākus desmitus gadu Baltija atrodas uz pretējo pušu robežas. Latvijā un Igaunijā izvietoti lieli Sarkanās Armijas spēki, uzbūvētas lidostas, militārās ostas, kodolieroču bāzes. Cilvēkus no pārējās pasaules atdala Dzelzs priekškars. Latvija un Igaunija neatkarību atjauno 1990. un 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai.

LatviaPadomju okupācija un Latvijas neatkarības atjaunošana

Padomju okupācijas laikā Latvijā izvietotas 3009 karaspēka daļas vairāk nekā 700 vietās. PSRS karaspēks aizņem 3% Latvijas teritorijas. 1990. gadā Latvijā atrodas 223 militāro struktūru apakšvienības un ~80 000 militārpersonas. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

IgaunijaPadomju okupācija un Igaunijas neatkarības atjaunošana

Pēc Otrā pasaules kara Igaunijā izvietoti līdz 120 000 padomju bruņoto spēku karavīru. Padomju armijai šeit ir 1665 bāzes, kuru kopējā platība ~900 km2 – 5% no Igaunijas teritorijas. Igaunijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 20. augustā pieņem rezolūciju par Igaunijas neatkarību no Padomju Savienības, atjaunojot Igaunijas Republiku.

LietuvaLietuva

Informācija sekos...