Latvijas un Igaunijas militārā mantojuma posmi, 1918-1991

Par laiku no Latvijas un Igaunijas neatkarības iegūšanas līdz tās atjaunošanai saglabājušās daudzas liecības – kauju vietas, militāras būves, vēsturiski foto, atmiņas. Tās veido kopīgu militārā mantojuma stāstu par to, kā Pirmā pasaules kara beigās radās abas valstis, kā tās nosargāja savu pastāvēšanu Neatkarības karos, kā abas valstis sagrāva Otrais pasaules karš, kādēļ vairāk kā desmit gadus pēc kara nacionālie partizāni pretojās padomju okupācijas varai, un kā pēc gadu desmitiem ilgušās okupācijas neatkarība tika atjaunota. Stāsts ir ne tikai par politiskiem notikumiem, bet arī par cilvēkiem un dzīvi dažādu karu un okupāciju laikā.

 

I Pirmais pasaules karš/ Neatkarības kari 1914. – 1920.

Vēl pirms Igaunijas un Latvijas valstu izveidošanās gan latviešu, gan igauņu karavīri cīnās Pirmajā pasaules karā Krievijas impērijas armijas sastāvā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, Latvija un Igaunija pasludina neatkarību. Taču oficiālas kara beigas nenozīmē, ka iestājies miers. Latvijai un Igaunijai nākas nosargāt savu pastāvēšanu, vienlaikus cīnoties pret vairākiem militāriem spēkiem un politiskām ambīcijām – Vācijas pretenzijām uz Latvijas un Igaunijas teritorijām, vācbaltu mēģinājumiem izveidot Baltijas valsti, Padomju Krievijas mērķiem pievienot Baltijas valstu teritorijas Padomju Savienībai, bijušo Krievijas impērijas armijas virsnieku centieniem sakaut lieliniekus un atgūt Krievijai Baltijas provinces.

LatviaLatvijas Republikas proklamēšana

1918. gada februārī vācu karaspēks okupē mūsdienu Vidzemes un Latgales teritoriju. Martā Padomju Krievija paraksta Brestļitovskas miera līgumu, atsakoties no valsts varas pār Kurzemes, Zemgales un Sēlijas teritorijām. 1918. gada oktobrī latviešu nacionālā politiskā organizācija Demokrātiskais bloks iesniedz Vācijai paziņojumu par latviešu tautas gribu veidot starptautiski atzītu Latvijas valstisko neatkarību un sagaida vācu okupācijas spēku atvilkšanu. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas Padome pasludina neatkarīgu Latvijas Republiku.

LatviaIgaunijas Republikas proklamēšana

Kad 1917. gadā notiek lielinieku revolūcija Krievijā un Pirmajā pasaules karā iestājas pamiers, igauņi jau ir sākuši nacionālās armijas vienību veidošanu. Vācija pārtrauc pamieru, atsākot uzbrukumu, un lielinieki bēg no Igaunijas. 1918. gada 24. februāri, varas vakuuma apstākļos pirms vācu okupācijas sākuma, Igaunija proklamēja nacionālo neatkarību. Jau nākamajā dienā Tallinā ienāk vācu karaspēks, taču beidzoties Pirmajam pasaules karam, 1918. gada novembrī Igaunijas Pagaidu valdība atkal pārņem varu savā valstī.

 

Neatkarības kari 1918. – 1920.

Pirmā pasaules kara beigas iezīmēja Latvijas un Igaunijas neatkarības karu sākumu. Atbrīvojoties no daudzajiem ienaidniekiem, abas jaunās republikas pierādīja spēju pastāvēt kā neatkarīgas valstis.

LatviaLatvijas Neatkarības karš

Līdz ar Pirmā pasaules kara beigām Vācijas armija atkāpjas no Latvijas teritorijas. Jau dažas dienas pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas valstī iebrūk Padomju Krievijas Sarkanā armija. Neatkarības karš noslēdzas ar Latvijas—Krievijas miera līgumu 1920. gada 11. augustā. Tajā Krievija „bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”.

LatviaIgaunijas Neatkarības karš

1918. gada 28. novembrī Krievijas Sarkanā armija iebrūk Igaunijas pierobežas pilsētā Narvā un sākas karš. Tas turpinās vairākās frontēs ilgāk kā gadu, līdz Igaunijai izdodas uzvarēt. 1920. gada 2. februārī Tartu tiek parakstīts miera līgums, kurā Krievijas atzīst Igaunijas neatkarību uz mūžīgiem laikiem un tiek noteiktas abu valstu teritoriālās robežas.

 

Otrais pasaules karš 1939. – 1945.

Sākoties Otrajam pasaules karam, gan Latvija, gan Igaunija pasludina neitralitāti. Padomju Savienība un nacistiskā Vācija savstarpēji vienojas par abu totalitāro režīmu ietekmes sfērām, un drīz vien Padomju Savienība okupē Baltijas valstis. 1941. gadā nacisti padzen padomju karaspēku, taču 1944. gadā tas atgriežas. Daudzi latviešu un igauņu vīri ir spiesti karot abās pusēs.

Latvia   Otrais pasaules karš Latvijā

PSRS uzstāda Latvijas valdībai ultimātu, pieprasot neierobežota skaita padomju karaspēka ievešanu, un 1940. gada 17. jūnijā okupē Latviju. 1941. gada vasarā Latvijā ienāk vācu karaspēks. 1944. gada 13. oktobrī PSRS Sarkanā armija ieņem Rīgu. Vācu armija atkāpjas uz Kurzemi un noturas Kurzemes katla ielenkumā līdz pat kara beigām un Vācijas kapitulācijai.

LatviaOtrais pasaules karš Igaunijā

Arī Igaunija, tāpat kā Latvija, nokļūst Padomju ietekmes sfērā un tai nākas vispirms pakļauties PSRS ultimātam, un tad, 1940. gada 17. jūnijā piedzīvot Padomju režīma okupāciju. 1941. gada jūlijā Vācijas armija padzen Padomju Armiju. 1944. gada sākumā Padomju karaspēks atkal tuvojas, un pie Narvas notiek II Pasaules kara nežēlīgākās kaujas Igaunijā. 22. septembrī padomju karaspēks ieņem Tallinu. Sākas otrais padomju okupācijas periods, kas ilgst 47 gadus.

 

Nacionālo partizānu kustība - mežabrāļi 1944. – ~1957.

Sākoties Padomju okupācijai, daudzi vīri atsakās sadarboties ar okupācijas režīmu, dodas mežā un turpina pretoties. Dažiem, kuri dienējuši Vācijas vai Somijas bruņotajos spēkos, ir jāslēpjas, baidoties no represijām.

LatviaNacionālo partizānu kustība Latvijā

Pretošanās kustība Latvijā veidojas kā iedzīvotāju pretreakcija Padomju okupācijas režīma pastrādātajiem noziegumiem un mēģinājums atjaunot Latvijas neatkarību. Lielākās cīņas pret Padomju Savienības spēkiem notiek 1945. gadā Latgalē- Stompaku purvā. Savukārt, Kurzemē - Kabilē. Partizānu karš Latvijā ilgst līdz pat 50-to gadu beigām.

LatviaNacionālo partizānu kustība Igaunijā

Daudzi igauņi cer, ka rietumu valstis nepieļaus otrreizēju Igaunijas okupāciju un Padomju laiks drīz beigsies. Tā sauktie mežabrāļi atstāj mājas, meklē patvērumu mežos, rīko uzbrukumus padomju represīvajām iestādēm. 1946. gadā tiek dibināta Bruņotās pretošanās līga Igaunijas neatkarības atgūšanai. Pēdējās lielākās padomju operācijas pret mežabrāļiem notika 1953. gadā, bet reidi turpinājās visu desmitgadi.

 

Padomju okupācija un neatkarības atjaunošana 1945. – 1991.

Aukstā kara laikā vairākus desmitus gadu Baltija atrodas uz pretējo pušu robežas. Latvijā un Igaunijā izvietoti lieli Sarkanās Armijas spēki, uzbūvētas lidostas, militārās ostas, kodolieroču bāzes. Cilvēkus no pārējās pasaules atdala Dzelzs priekškars. Latvija un Igaunija neatkarību atjauno 1990. un 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai.

LatviaPadomju okupācija un Latvijas neatkarības atjaunošana

Padomju okupācijas laikā Latvijā izvietotas 3009 karaspēka daļas vairāk nekā 700 vietās. PSRS karaspēks aizņem 3% Latvijas teritorijas. 1990. gadā Latvijā atrodas 223 militāro struktūru apakšvienības un ~80 000 militārpersonas. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

LatviaPadomju okupācija un Igaunijas neatkarības atjaunošana

Pēc Otrā pasaules kara Igaunijā izvietoti līdz 120 000 padomju bruņoto spēku karavīru. Padomju armijai šeit ir 1665 bāzes, kuru kopējā platība ~900 km2 – 5% no Igaunijas teritorijas. Igaunijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 20. augustā pieņem rezolūciju par Igaunijas neatkarību no Padomju Savienības, atjaunojot Igaunijas Republiku.