Par Pranu Belecku-Milneru un liktenīgo kauju pie Gudai dzirnavām

Prāns Belecks bija Lietuvas armijas apakšvirsnieks, drosmīgs un apņēmīgs cīnītājs. Viņa brāļadēls Zigms atceras aizkustinošu tikšanos Lieldienu naktī Akmenes baznīcā: "Kāds uzlika smagu roku man uz pleca. Pagriezies, es ieraudzīju tēvoci Prānu ar Jonu Šiušu. "Kā tev klājas, Žebenkščiuk?", es dzirdēju maigu jautājumu." Tā partizāni sauca trīspadsmitgadīgo zēnu, kurš viņiem atnesa pārtiku un zāles.

Prāns un viņa tuvākais biedrs Jons Šiuša bija pazīstami kā ārkārtīgi drosmīgi cīnītāji. Kopā viņi uzdrošinājās darīt to, no kā citi izvairījās – viņi pat naktī apmeklēja Akmenes un Viekšņu pilsētas tieši padomju virsnieku acu priekšā. Tomēr vislielāko slavu Prāns ieguva pēc sadursmes pie Gudaju dzirnavām, kur viņa vadītā Vītisa vienība nogalināja četrus čekistus, tostarp leitnantu Pozdņakovu.

Šis notikums kļuva liktenīgs – padomju drošība sāka īpaši vajāt vienību. Pranass vienmēr nēsāja pie jostas revolveru un pat miegā turēja roku uz ieroča. Tas viņam ne reizi vien palīdzēja, taču pat šāda pastāvīga gatavība nepasargāja viņu no pēdējās kaujas, kad 1949. gada jūnijā pēc Vasarsvētkiem viņš un viņa biedri gāja bojā pie Ventas upes.