Tartu ASV kodolmērķu sarakstā Aukstajā karā
Raadi militārais lidlauks Tartu aukstā kara laikā bija ASV kodoluzbrukuma mērķis.
Raadi lidlauks Tartu bija ASV kodolmērķis aukstā kara laikā.
ASV vēsturnieki no Džordža Vašingtona universitātes pieprasīja ASV federālajai valdībai piekļuvi aukstā kara militārajiem plāniem. Šie plāni atklāj, ka vienīgais kodolmērķis Baltijas reģionā 20. gs. piecdesmitajos gados bija Raadi lidlauks Tartu. Amerikas Savienoto Valstu Stratēģisko gaisa spēku kodolmērķu saraksts tika sastādīts 1956. gadā, kad vēl nebija tik daudz kodolgalviņu, kas uzstādītas uz starpkontinentālajām raķetēm vai zemūdenēm, kas nozīmēja, ka kodolbumbas bija jāpārvadā ar bumbvedējiem. Šī iemesla dēļ amerikāņi savā kodolmērķu sarakstā prioritāri bija noteikuši gaisa spēku bāzes. Vēsturnieku apkopotie materiāli liecina, ka ASV bija pārskats par 1100 padomju gaisa spēku bāzēm. Tām tika piešķirts koda numurs, pamatojoties uz prioritāti: Raadi lidlauks bija Nr. 13.
ASV kara plāns aukstā kara laikā paredzēja Tartu iznīcināšanu ar kodolieročiem. Estonian Daily. 23.12.2015. https://epl.delfi.ee/artikkel/73276103/kulma-soja-aegnė-usa-sojaplaan-nagi-ette-tartu-tuumarelvaga-havitamise?
Saistītie objekti
Rādi militārais lidlauks
Šis lidlauks Tartu ziemeļaustrumu pievārtē senāk kalpoja par gaisa spēku bāzi.
Krievu pilots Sergejs Utočkins 1912. gada 14. aprīlī veica Igaunijas vēsturē pirmo lidojumu ar motorizētu lidaparātu — “Farman” divplāksni pārlaižoties pār Rādi muižu. Muižas saimnieks barons Lipharts 1914. gada vasarā lika muižas aramzemi pārvērst skrejceļā. Starpkaru perioda neatkarīgajā Igaunijā Rādi bija izvietota aviācijas pulka 2. eskadriļa. 20. gadsimta 50. un 60. gados lidlauku pārbūvēja par vienu no lielākajām gaisa spēku bāzēm Austrumeiropā, un tur izvietoja tāldarbības stratēģiskos bumbvedējus. Tiek uzskatīts, ka pēdējā lidmašīna Rādi lidlaukā nolaidās 1996. gadā. Plānus par lidlauka atjaunošanu atmeta 1999. gadā. Kopš tā laika lidlauks vairs netiek izmantots.
Tas atrodas blakus Rādi muižai. Muižas ēkā, kuru 1919. gadā atsavināja Liphartu dzimtai, 1922. gadā tika iekārtots Igaunijas Nacionālais muzejs. Uzlidojumos 1944. gada augustā muiža aizdegās un nodega līdz pamatiem. 2016. gadā Rādi bijušā lidlauka skrejceļa galā tika atklāta Igaunijas Nacionālā muzeja jaunā ēka. Ēka ir 350 metrus gara un pakāpeniski paceļas no zemes, tāpēc tā izskatās kā skrejceļa pagarinājums.
