Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.
“Nākošā naktī mūsu sanitāri no ienaidnieka dzeloņstiepļu žogiem novāca kritušos. Tur bija simtu pieci mūsu pulka vīri. Pirmās rotas komandieris kapteinis Lasmanis bija sastindzis ar paceltu labo roku, kurā atrada sažņaugtu, mešanai sagatavotu rokas granātu. Viņš bija kritis, divu ložu ķerts pierē. Mazo, kā nevainīgu meitenīti smaidošo praporščiku Liepiņu noņēma no žoga neskaitāmu ložu caururbtu. Feldfēbelis Ivanovs, nāvīgi ievainots, ar savu naganu nošāvies, bet vecākais apakšvirsnieks Birnis, arī nāvīgi ievainots, izvilcis kabatas nazis un pārgriezis sev rīkli.”
Saistītie objekti
Ložmetējkalns Tīreļpurvā
Ložmetējkalns atrodas Jelgavas novada Valgundes pa gastā, netālu no autoceļa A9. Tā ir Pirmā pasaules kara cīņu vieta un vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais lie gums Latvijā. Ložmetējkalns atrodas uz Garās kāpas, kas ir Nordeķu–Kalnciema kāpu grēdas daļa. Nosaukums ra dies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, ko aizstāvēja ar spēcīgu ložmetēju uguni. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un drama tiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas vēs turē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armi jas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma, sagūstot vismaz 600 pretiniekus un iegūstot vērtīgas trofe jas. Strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas...
Latviešu strēlnieku lazaretes medikamentu noliktava
Atrodas Babītes novadā, Antiņu karavīru kapsētas un atjaunoto ierakumu tuvumā.
1.pasaules kara laikā no 1915. gada šajā apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, pie Antiņu mājām atradās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs un lazarete ar medikamentu noliktavu, kuru vadīja ievērojamais latviešu kara ārsts Pēteris Snīķeris.
...
Ziemassvētku kauju piemiņas vieta pie Antiņu brāļu kapiem
Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.
Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.
...
Ziemassvētku kauju muzejs
Muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Tas atklāts 2005. gadā vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir sa glabājušies unikāli Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Zie massvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un drama tiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Tās ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Intensīvas kaujas norisinājās sešas dienas un noveda pie lieliem...
Krāču kalnu piemineklis
Krāču kalni ir viena no Litorīnas jūras lielākajām krasta kāpām. Tās augstākā daļa atrodas 29 m virs jūras līmeņa un 26 m virs apkārtējiem līdzenumiem. Par Litorīnas jūru dēvē Baltijas jūras priekšteci, kas pastāvēja aptuveni pirms 7000 līdz 5000 gadiem.
No Krāču kalniem uzbrukumu Ziemassvētku kaujās uzsāka 12. krievu armijas 6. sevišķā brigāde, kuras uzdevums bija pārraut vācu fronti no Lielā Tīreļa purva līdz Lielupei. Mēnesi ilgajās...
