Vācu valnis Nocietinājums
45
"Vācu valnis" ir vācu armijas būvēts aizsardzības nocietinājums, kas tika izmantots 1916. gada Ziemassvētku kaujās. Tas sastāv no zemes vaļņa, kas stiprināts ar koka konstrukcijām un dzeloņstieplēm, veidojot aizsargu pret uzbrukumiem. Šāda veida nocietinājumi bija izplatīti Pirmā pasaules kara laikā, lai nostiprinātu frontes līnijas un aizsargātu karaspēku.
"Vācu valni" var apskatīt, izejot ap 7 km garu pārgājienu maršrutu, kura sākums ir pie Mangaļu mājām - Ziemassvētku kauju muzeja. Muzeja apkaimē - tuvējos mežos pa "Vācu valni" iet iestaigāta dabiska taka, kas tiek arī apsaimniekota, respektīvi - gājējam viegli izejama. Jārēķinās, ka "Vācu valnis" ir brīvdabas objekts - var būt kāds pārkritis koks, ir nelīdzens reljefs. "Vācu valni" aiztiepjas arī tākāk uz ziemeļiem un šķērso Maztīreļa purvu, taču šajā apvidū tas ir aizaudzis un ir drīzāk izmantojams "piedzīvojumu" un "ekspedīciju" meklētājiem, ne "svētdienas gājējiem".
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.
Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.
Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.