Vācu valnis I Pirmais pasaules karš
23. (10.) janvārī Krievijas 12. armijas vadība uzdeva latviešu un sibīriešu strēlniekiem atjaunot iepriekšējo frontes stāvokli. Atpūtā nosūtītie latviešu strēlnieku pulki atkal tika izsaukti uz fronti. Uzbrukuma centrā tika nozīmēts 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latviešu pulks, bet abos flangos 12. Sibīrijas un 54. Sibīrijas pulks. 4. Vidzemes latviešu pulkam 12. janvārī pulksten 5.00 tika uzdots no Ložmetējkalna dienvidu nogāzes uzbrukt ar vienības kreiso flangu gar vācu vaļņa abām pusēm, labajā flangā bija jādarbojas kopā ar 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Ciešot smagus zaudējumus, abu pulku priekšējās rotas uz kādu laiku ieņēma Maztīrelī vācu pozīcijas pie 16. mērķa. Vācu pārspēka nomākti, tomēr dienas gaitā strēlnieki atkāpās uz Ložmetējkalna rajonu. Acīmredzot 4. Vidzemes un 3. Kurzemes pulks uzbrukumu uzsāka atšķirīgos laikos. Ātrumā sagatavojot sarežģīto nakts kauju netika izveidots fizisks kontakts starp abu pulku karavīriem. Četru pulku uzbrukumam nebija konkrēta rezultāta arī tāpēc, ka centralizēti šo nakts kaujas operāciju neviens nevadīja.
Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs” atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās. Muzeja teritorijā atrodas Ziemassvētku kauju muzejs un Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Apskatāms rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms — blindāža un „vācu vaļņa” — aizsardzības pirmās līnijas fragments
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ziemassv%C4%93tku_kaujas (skatīts: 23.05.2021
Saistītie objekti
Ziemassvētku kauju muzejs
Muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Tas atklāts 2005. gadā vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.
Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un dramatiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Tās ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Intensīvas kaujas norisinājās sešas dienas un noveda pie lieliem zaudējumiem. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos ziemas apstākļos. Tas ir nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija tika uz sākta bez artilērijas atbalsta.
Mūsdienās muzejā var aplūkot kauju vietās atrastus priekšmetus. Iekštelpu ekspozīcija pieejama noteiktos laikos, savukārt brīvdabas fortifikāciju ekspozīcija – katru dienu. Apkārtnē izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
2025. gada rudenī muzeja āra teritorija tika atklāta pēc rekonstrukcijas darbiem. Ir atjaunots Vācu valnis ar blakus esošajiem fortifikācijas elementiem, izvietots vēsturiskais lielgabals un granātmetēja replika, apskatāms vēsturiskā dzelzceļa fragments, uzstādīti jauni informācijas stendi, pieejama pielāgota wc u.c.
Vācu valnis
"Vācu valnis" ir vācu armijas būvēts aizsardzības nocietinājums, kas tika izmantots 1916. gada Ziemassvētku kaujās. Tas sastāv no zemes vaļņa, kas stiprināts ar koka konstrukcijām un dzeloņstieplēm, veidojot aizsargu pret uzbrukumiem. Šāda veida nocietinājumi bija izplatīti Pirmā pasaules kara laikā, lai nostiprinātu frontes līnijas un aizsargātu karaspēku.
"Vācu valni" var apskatīt, izejot ap 7 km garu pārgājienu maršrutu, kura sākums ir pie Mangaļu mājām - Ziemassvētku kauju muzeja. Muzeja apkaimē - tuvējos mežos pa "Vācu valni" iet iestaigāta dabiska taka, kas tiek arī apsaimniekota, respektīvi - gājējam viegli izejama. Jārēķinās, ka "Vācu valnis" ir brīvdabas objekts - var būt kāds pārkritis koks, ir nelīdzens reljefs. "Vācu valni" aiztiepjas arī tākāk uz ziemeļiem un šķērso Maztīreļa purvu, taču šajā apvidū tas ir aizaudzis un ir drīzāk izmantojams "piedzīvojumu" un "ekspedīciju" meklētājiem, ne "svētdienas gājējiem".
Pārgājienu maršruts (izziņas taka) pie Ziemassvētku kauju muzeja
Ap 7 km garo pārgājienu maršrutu – izziņas taku var sākt pie Ziemassvētku kauju muzeja, kur izveidots autosvālaukums un wc. Ir vērts paņemt līdzi karti vai tās fotokopiju. Taka ir marķēta visā garumā. To var iet dažādos gadalaikos – vasarā, rudenī, kad krāsojas lapas, vai pavasarī, kad zied vizbulītes un citi pavasara ziedi. Jārēķinās, ka takas apkaimē ir slikti mobilie sakari. Takas grūtības pakāpe – viegla, tikai ir jārēķinās ar laiku, kas nepieciešams lai to izietu un iepazītu visus objektus. Segums – meža ceļi, takas, dabīgs segums, grants ceļi. Sākot no Mangaļu mājām taku pulksteņrādītāja virzienā, ir vērts iziet taku nevis pa grantēto ceļu, bet Vācu vaļņa daļu, kas pagarina maršrutu par kādu puskilometru. Pāri grāvjiem ir izveidoti koka tiltiņi. Uzmanīgi, jo mitrā laikā tie var būt slideni.
Maršrutā ir 18 pieturas punkti, kas ir aprīkoti ar informatīviem stendiem:
- Krievu armijas nocietinājumu pirmā līnija – t.s. “Krievu valnis”;
- 3. Kurzemes Latviešu strēlnieku pulka izejas pozīcijas Ziemassvētku kauju uzbrukumam;
- Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas štāba vieta Ziemassvētku kauju sākumā;
- Krievu armijas artilērijas pozīcijas;
- 4. Vidzemes Latviešu strēlnieku pulka izejas pozīcijas Ziemassvētku kauju uzbrukumam;
- 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku pulka izejas pozīcijas Ziemassvētku kauju uzbrukumam;
- Neitrālā josla;
- Dzeloņdrāšu aizšogojumi;
- Vācu armijas nocietinājumu pirmā līnija – t.s. “Vācu valnis”;
- Vācu armijas karavīru iekārtotā ūdens ņemšanas vieta;
- Artilērijas šāviņu sprādzienu bedres;
- Vācu armijas aizmugures nocietinājumu sistēma;
- Apskatāmas pozīciju vietas, blindāžu vietas, ierakumi, bumbu sprādienu bedres, piemiņas akmeņi u.c.
Saistītie stāsti
Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.
Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.


