Vācu valnis I WW1
23. (10.) janvārī Krievijas 12. armijas vadība uzdeva latviešu un sibīriešu strēlniekiem atjaunot iepriekšējo frontes stāvokli. Atpūtā nosūtītie latviešu strēlnieku pulki atkal tika izsaukti uz fronti. Uzbrukuma centrā tika nozīmēts 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latviešu pulks, bet abos flangos 12. Sibīrijas un 54. Sibīrijas pulks. 4. Vidzemes latviešu pulkam 12. janvārī pulksten 5.00 tika uzdots no Ložmetējkalna dienvidu nogāzes uzbrukt ar vienības kreiso flangu gar vācu vaļņa abām pusēm, labajā flangā bija jādarbojas kopā ar 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Ciešot smagus zaudējumus, abu pulku priekšējās rotas uz kādu laiku ieņēma Maztīrelī vācu pozīcijas pie 16. mērķa. Vācu pārspēka nomākti, tomēr dienas gaitā strēlnieki atkāpās uz Ložmetējkalna rajonu. Acīmredzot 4. Vidzemes un 3. Kurzemes pulks uzbrukumu uzsāka atšķirīgos laikos. Ātrumā sagatavojot sarežģīto nakts kauju netika izveidots fizisks kontakts starp abu pulku karavīriem. Četru pulku uzbrukumam nebija konkrēta rezultāta arī tāpēc, ka centralizēti šo nakts kaujas operāciju neviens nevadīja.
Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs” atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās. Muzeja teritorijā atrodas Ziemassvētku kauju muzejs un Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Apskatāms rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms — blindāža un „vācu vaļņa” — aizsardzības pirmās līnijas fragments
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ziemassv%C4%93tku_kaujas (skatīts: 23.05.2021
Saistītie objekti
Ziemassvētku kauju muzejs un brīvdabas ekspozīcija
Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.
Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.
Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais 1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija bija sākusies bez artilērijas atbalsta.
Mūsdienās var aplūkot izstādi, kur redzami kauju vietās atrasti priekšmeti. Muzeja iekštelpu ekspozīcijai ir noteikts darba laiks, savukārt brīvdabas 1.pasaules kara fortifikāciju ekspozīcija un izstādes apskatei pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Muzeja apkārtnē ir izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
Saistītie stāsti
Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.
Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.