Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.
Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.
“Šorīt mums paziņoja, ka rīt plkst. 5.00 jāiet uzbrukumā. Šoreiz iešot triecienā visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Sākām gatavoties savam gaidāmam uzdevumam. Pirmais darbs bija apģērbt tīru veļu un visas pārējās liekās mantiņas ielikt savās mantu somās. Pievienojām somām savu mājinieku adreses un nodevām to visu savas rotas saimniecības vadītājam uzglabāšanai. Arī durkļu makstis nodevām vīram, sev paturot tikai šauteni ar kailo durkli, granātu somu, pretgāzu masku. Savu parasto normu papildinājām divkārtīgi, jo saņēmām papildus krūšu patronu somas, pilnas patronām. Tad notika durkļu asināšana uz kāda ķieģeļa vai akmeņa, bet par visām lietām rakstījām vēstules mājiniekiem, rakstījām varbūt pēdējos sveicienus, jo nezinājām, kur un kādos apstākļos būsim rīt kaujas laukā. Savā starpā, tuvāko cīņu biedru vidū, uzticējām viens otram savu tuvinieku adreses: ja gadījumā kādam būs lemts atstāt mūsu rindas kaujas laukā, tad pie dzīvības palikušiem par to būtu jāziņo kritušo mājiniekiem vai tuviniekiem.
https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-12-08/ziemassvetku-kaujas-latviesu-strelnieku-atminas
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ziemassvētku kauju muzejs
Muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Tas atklāts 2005. gadā vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir sa glabājušies unikāli Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Zie massvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un drama tiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Tās ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Intensīvas kaujas norisinājās sešas dienas un noveda pie lieliem zaudējumiem. Cīņas galvenokārt asociējas ar lat viešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos ziemas apstākļos. Tas ir nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija tika uz sākta bez artilērijas atbalsta. Mūsdienās muzejā var aplūkot kauju vietās atrastus priekš metus. Iekštelpu ekspozīcija pieejama noteiktos laikos, savukārt brīvdabas fortifikāciju ekspozīcija – katru dienu. Apkārtnē izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
Ziemassvētku kauju piemiņas vieta pie Antiņu brāļu kapiem
Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.
Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.
1917. gadā naktī no 5.uz 6. janvāri, astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā, ar militāru godu tika apglabāti 105 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka cīnītāji. Viņi krita kaujās pret Vācijas armiju vai mira no ievainojumiem. Apbedīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris Jukums Vācietis. Vēlākos gados kapsētā apglabāti arī karavīri no citām Krievijas armijas vienībām. 1925. gadā kapsētā tika atklāts arhitekta Eižena Laubes piemineklis, un labiekārtota teritorija. Daudzviet sastopama informācija par kapsētā apglabātiem 3800 karavīriem, taču tā jāvērtē kā maz ticama un nepārbaudīta.
Ložmetējkalns Tīreļpurvā
Ložmetējkalns atrodas Jelgavas novada Valgundes pa gastā, netālu no autoceļa A9. Tā ir Pirmā pasaules kara cīņu vieta un vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais liegums Latvijā. Ložmetējkalns atrodas uz Garās kāpas, kas ir Nordeķu–Kalnciema kāpu grēdas daļa. Nosaukums radies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, ko aizstāvēja ar spēcīgu ložmetēju uguni. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un dramatiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas vēsturē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armi jas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma, sagūstot vismaz 600 pretiniekus un iegūstot vērtīgas trofejas. Strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas augstienes iekarotāju gods. Ložmetējkalna apkārtnē aplūkojamas piemiņas zīmes un citas liecības par šeit notikušajām kaujām. Ik gadu janvārī Ložmetējkalna apkārtnē notiek piemiņas pasākumi, at ceroties Ziemassvētku kaujas. Mūsdienās Ložmetējkalns ir kļuvis par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Šeit uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām
