Ziemassvētku kauju piemiņas vieta pie Antiņu brāļu kapiem
Piemiņas vieta

IMG_20200722_145249.jpg
Antiņu brāļu kapi, 2020. Avots: Rīgas plānošanas reģions, autors: Edgars Ražinskis.
0904_5_01.png
4AntiņuBrāļukapupiemiņaszīmekritušajiem5Zemg.jpeg
IMG_20200722_145203.jpg
IMG_20200722_145214.jpg
IMG_20200722_145300.jpg
IMG_6791.jpg
IMG_6792.jpg
IMG_6812.jpg
IMG_6825.jpg
IMG_6831.jpg
IMG_6836.jpg
IMG_6844.jpg
IMG_6852.jpg
virtsu18A1637_large.jpg
 Tīreļi 1, Trenči, Babītes pag., Mārupes novads, Latvija
 +371 67415710
32

Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.

Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.

1917. gadā naktī no 5.uz 6. janvāri, astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā, ar militāru godu tika apglabāti 105 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka cīnītāji. Viņi krita kaujās pret Vācijas armiju vai mira no ievainojumiem. Apbedīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris Jukums Vācietis. Vēlākos gados kapsētā apglabāti arī karavīri no citām Krievijas armijas vienībām. 1925. gadā kapsētā tika atklāts arhitekta Eižena Laubes piemineklis, un labiekārtota teritorija. Daudzviet sastopama informācija par kapsētā apglabātiem 3800 karavīriem, taču tā jāvērtē kā maz ticama un nepārbaudīta.

 

Izmantotie avoti un saites:

Lismanis, J. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: 1915-1920. Rīga: Nims, 1999.

Bērziņš, V. Latviešu strēlnieki: Drāma un tradēģija. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1995.

Saistītie stāsti

Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.

Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.

Aizsardzības pozīciju veidošana.

Apraksts aplūko kaujas lauka nocietināšanas problemātiku kopumā. Tas veidots balstoties uz 1. pasaules kara pieredzi un situāciju, kad nepieciešams organizēt plašus darbus nocietinājumu izveidē.

Par Ziemassvētku kaujām

Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.