Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis
I WW1, I Neatkarības kari, Baltijas valstu neatkarība, II WW2
Rūdolfs Bangerskis dzimis 1878. gada 21. jūlijā Taurupes pagasta Līčakrogā. Mācījās Zaubes pamatskolā un Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1895. gadā iestājās armijā, dienot gan Rīgā, gan Pēterburgā.
1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, R. Bangerskis atgriezās 36. kājnieku pulkā kā rotas komandieris un jau 1914. gadā decembrī saņēma kapteiņa dienesta pakāpi. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu formēšanas sākšanas 1915. gada augustā R. Bangerski iecēla par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. 1916. gada oktobrī R. Bangerski paaugstināja par apakšpulkvedi, bet pēc diviem mēnešiem – par pulkvedi.
1916. gada decembrī R. Bangerskis kļuva par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandiera vietas izpildītāju, bet Ziemassvētku kauju laikā – par apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieku.“1917. g. 17. janv. kaujā pie Ložmetējkalna Bangerskis personiski veica izlūkošanu un noskaidroja frontes stāvokli, zem tiešas un niknas apšaudes veda pulku durkļu cīņā, tā lielā mērā sekmēdams ienaidnieka pozīciju vēlreizēju atkarošanu”. Par šiem nopelniem 1923. gadā R. Bangerskim piešķirts 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1627.
1924. gada februārī R. Bangerski iestājās dienestā Latvijas armijā pulkveža dienesta pakāpē un no 1924. gada decembra līdz 1925. gada decembrim un no 1926. gada decembra līdz 1928. gada janvārim R. Bangerskis bija kara ministrs.
Laikraksta “Rīts” Nr.76., (17.03.1937.) rakstā “Ģenerāļa R. Bangerska godināšana” Kara ministrs J. Balodis cildina R. Bangerski: “Viņš bijis viens no izcilākiem Latvijas strēlnieku pulku veidotājiem un vadītājiem slavenajās cīņās. Viņa bagātīgie kaujas piedzīvojumi un pieredzējumi, nesalaužamā enerģija un lielā pretimnākšana un rūpes par saviem padotiem nesusi svētību visai mūsu armijai un sekmējusi tās veidošanos.”
2. pasaules karā vācu okupācijas laikā no 1942. līdz 1943. gadam R. Bangerskis bija pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas referents, vēlāk arī latviešu leģiona ģenerālinspektors un SS grupenfīrers. 1945. gada 20. februārī Potsdamā, Vācijā R. Bangerski ievēlēja par Latvijas Nacionālās komitejas prezidentu. No 1945. gada jūnija līdz 1946. gada decembrim R. Bangerskis atradās britu apcietinājumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja Oldenburgā, Vācijā. Miris 1958. gada 25. februārī. 1995. gada 16. martā pārapbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Savas militārās karjeras laikā R. Bangerskis saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krustu, Lietuvas 1. šķiras 2. pakāpes Vīta krusta ordeni, Krievijas Sv. Jura zobenu, kā arī vēl citus augstus Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Vācijas apbalvojumus.
Papildus izziņas avoti
Avots: Latvijas Kara muzejs. Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (1878–1958). Pieejams: http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_BangerskisRudolfs.aspx [skatīts 21.10.2021]
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ložmetējkalns Tīreļpurvā
Atrodas Jelgavas novadā, netālu no autoceļa A9.
Ložmetējkalns ir 1. pasaules kara cīņu vieta, kas Latvijā ir vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais liegums. Tas atrodas uz Garās kāpas, kas ir daļa no Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas. Ložmetējkalna nosaukums radies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, kas tika aizstāvēti ar spēcīgu ložmetēju uguni.
...
Ziemassvētku kauju piemiņas vieta pie Antiņu brāļu kapiem
Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.
Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.
...
Ziemassvētku kauju muzejs un brīvdabas ekspozīcija
Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.
Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.
...
Daugavgrīvas cietoksnis
Atrodas Daugavgrīvas salā pie Buļļupes ietekas Daugavā, ieeja no Birzes ielas.
Daugavgrīvas cietoksnis ir celts 17.gs. Veidots, lai aizsargātos pret ienaidnieka virzīšanos uz nozīmīgu pārvaldes, tirdzniecības un ražošanas centru - Rīgu. Vēlāk tas kļuva par galveno Latvijas armijas krasta aizsardzības nocietinājumu ar vairākiem atbalsta punktiem. Aizsardzības nocietinājumi un to sistēma ir viens no vērtīgākajiem Latvijas militārā mantojuma objektiem.
...
Rīgas Brāļu kapi
Atrodas Rīgā, Aizsaules ielā.
Rīgas Brāļu kapi aptver 9 ha lielu teritoriju. Tā ir viena no ievērojamākajām karavīru atdusas vietām pasaulē. Izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts kritušajiem latviešu karavīriem. Celts pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta. Pirmais šāda veida ansamblis Eiropā, kur apglabāti ap 3000 cīnītāju.
...
Saistītie stāsti
Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.
Par Daugavgrīvas cietoksni
Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.