Daugavgrīvas cietoksnis Nocietinājums

Daugavgrīvas cietoksnis, 2021. Avots: Rīgas plānošanas reģions, foto autors: Edgars Ražinskis.
001.jpg
002.jpg
003.jpg
34Daugavgrīvascietokšņalatviešuzemessargi-pir.jpg
IMG_20211018_151455.jpg
IMG_20211018_151725.jpg
IMG_20211018_151830.jpg
IMG_20211018_152231.jpg
IMG_20211018_152254.jpg
IMG_20211018_152941.jpg
IMG_20211018_152954.jpg
IMG_20211018_153010.jpg
IMG_20211018_153502.jpg
IMG_20211018_153508.jpg
IMG_20211018_153617.jpg
IMG_20211018_153843.jpg
IMG_20211018_154332.jpg
IMG_20211018_154910.jpg
IMG_20211018_160223.jpg
IMG_20211018_161751.jpg
 Birzes iela 2, Rīga, Latvija
 +371 28204051
 Sandra Jakušonoka, biedrība "Bolderājas grupa"

Atrodas Daugavgrīvas salā pie Buļļupes ietekas Daugavā, ieeja no Birzes ielas.

Daugavgrīvas cietoksnis ir celts 17.gs. Veidots, lai aizsargātos pret ienaidnieka virzīšanos uz nozīmīgu pārvaldes, tirdzniecības un ražošanas centru - Rīgu. Vēlāk tas kļuva par galveno Latvijas armijas krasta aizsardzības nocietinājumu ar vairākiem atbalsta punktiem. Aizsardzības nocietinājumi un to sistēma ir viens no vērtīgākajiem Latvijas militārā mantojuma objektiem.

Cietoksnis ir latviešu militārās vēstures spilgts liecinieks. Piemēram, Krimas kara laikā (1853-1856) Daugavgrīvas nocietinājumos apmācītas latviešu un igauņu lielgaballaivu komandas. Tās bija kaujas vienības vietējo ostu un piekrastes aizsardzībai pret Lielbritānijas kara flotes uzbrukumiem. 1.pasaules kara laikā šeit veidojušās Daugavgrīvas zemessargu rotas - pirmās latviešu kaujas vienības vēl pirms latviešu strēlniekiem.

Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara krasta aizsardzība bija nopietna problēma arī Latvijas armijai. Spēcīgas flotes trūkums paredzēja koncentrēties uz Rīgas aizsardzību un izmantot senos Daugavgrīvas nocietinājumus. 20. gadsimta 20. gados tika atjaunots un mainīts apakšzemes telefona sakaru tīkls, ierīkots apgaismošanas tīkls un strarmeši, abos krastos uzlabotas un maskētas krasta fortifikācijas, atjaunotas un celtas kazarmas. Tika radītas jaunas militārās apakšvienības, notika apmācības, attīstījās arī sabiedriskā dzīve – dibināts Artilērijas instruktoru vads, virsnieku instruktoru klubs, Daugavgrīvas artilērijas mednieku pulciņš, karavīri aktīvi nodarbojās ar sportu – kājasbumbu, peldēšanu, tenisu u.c.


30. gados tika izkalti moli, mainīti zemūdens kabeļi. Kareivju vajadzībām tika iegādāti radioaparāti.  Karavīriem abos krastos bija iespēja skatīties kino, sākumā mēmo, vēlāk arī skaņu fimas.  Tika stādīti simtiem koku gan Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā. Komētfortā atrada 1845. gada lielgabalu, ko novietoja jauno mītņu priekšā. 1935. gadā Daugavgrīvas artilērija tika pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku.
1925. gadā tika svinēta Daugavgrīvas artilērijas 5 gadu jubileja, parādi pieņēma valsts prezidents Jānis Čakste. Prezidents apmeklēja karavīru izrādi, instruktoru un kareivju klubus. 10 gadu jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis. 15 gadu svinībās (1935.gadā) ieradās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Berķis.

Mūsdienās var aplūkot cietokšņa teritoriju. Netālu atrodas Komētforts, Piejūras dabas parks, bet Daugavas otrā krastā - Mangaļsalas nocietinājumi. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.

Ekskursijas nodrošina biedrība "Bolderājas grupa"
Sandra Jakušonoka, tālr. 28204051 (latviešu , krievu valodā) 
Jakobs Lalanders (zviedru, angļu, latviešu valodā), tālr. 29505686
  - www.pargajieni.lv

Izmantotie avoti un saites:

Zariņš, K. Aizmirstie karavīri: Daugavgrīvas cietokšņa latviešu zemessargi. Sargs.lv, 2015.

Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-04-15/aizmirstie-karaviri-daugavgrivas-cietoksna-latviesu-zemessargi [aplūkots 12.03.2021.].

Baltiņš, K. Strēlnieku pulku priekšteči. Militārais apskats. 1934.

Andersons, E. Latviešu lielgaballaivu bataljoni Krimas karā. Tilts, Nr.98./99. 1969.

Saistītie stāsti

Igauņu kara flote palīdz Neatkarības kara laikā latviešu spēkiem

23. jūnijā igauņi svin Uzvaras dienu, tā atzīmējot kopīgu latviešu - igauņu uzvaru Cēsu kaujās. Un šajā uzvarā sava nozīmīga loma ir bijusi igauņu kara flotei, kura šajā Landesvēra karā, kā to dēvē igauņi, ar savu drosmīgo rīcību un precīzu lielgabalu uguni Daugavas grīvā apdraudēja vācu spēku galvenos apgādes ceļus pāri Daugavai Rīgas tiešā tuvumā.

Kāpēc Latvijā nenotika Olimpiskās sacensības....jeb zemūdeņu remontdarbi Daugavgrīvā, Baltijas jūras kara flotes remontrūpnīcā

Kad 1980. gadā Maskava gatavojās Olimpiskajām vasaras spēlēm, bija aktuāls jautājums – kur rīkot burāšanas sacensības? Izrādās, ka izvēle kritusi sākotnēji uz Rīgu, jo ir ideāli apstākļi burāšanai Rīgas jūras līcī un pilsēta arī veca un skaista, kaunā nekritīs. Taču daļa rīdzinieku vēl atceras vai arī jaunāka paaudze ir lasījusi internetā, ka Rīga ,,it kā.. atteikusies no šī augstā goda un tāpēc sacensību rīkošana pārcelta uz Tallinas piepilsētu Piritu. Igauņi saņēma milzīgu finansējumu un uzcēla sev jaunu un modernu burāšanai un atpūtai domātu kompleksu, kuru pēc Olimpiādes beigām brauca apbrīnot neviens vien latvietis.... Taču nu atklājusies viena interesanta nianse – kļuvis zināms, kāpēc Rīga atteikusies no šī goda...

Par Daugavgrīvas cietoksni

Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.