Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.

Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kauju starplaikā. 1917. Avots: Latvijas Kara muzejs

Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.

“Šorīt mums paziņoja, ka rīt plkst. 5.00 jāiet uzbrukumā. Šoreiz iešot triecienā visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Sākām gatavoties savam gaidāmam uzdevumam. Pirmais darbs bija apģērbt tīru veļu un visas pārējās liekās mantiņas ielikt savās mantu somās. Pievienojām somām savu mājinieku adreses un nodevām to visu savas rotas saimniecības vadītājam uzglabāšanai. Arī durkļu makstis nodevām vīram, sev paturot tikai šauteni ar kailo durkli, granātu somu, pretgāzu masku. Savu parasto normu papildinājām divkārtīgi, jo saņēmām papildus krūšu patronu somas, pilnas patronām. Tad notika durkļu asināšana uz kāda ķieģeļa vai akmeņa, bet par visām lietām rakstījām vēstules mājiniekiem, rakstījām varbūt pēdējos sveicienus, jo nezinājām, kur un kādos apstākļos būsim rīt kaujas laukā. Savā starpā, tuvāko cīņu biedru vidū, uzticējām viens otram savu tuvinieku adreses: ja gadījumā kādam būs lemts atstāt mūsu rindas kaujas laukā, tad pie dzīvības palikušiem par to būtu jāziņo kritušo mājiniekiem vai tuviniekiem.

Stāstītājs: Rūdolfs Ivanovs
Izmantotie avoti:

https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-12-08/ziemassvetku-kaujas-latviesu-strelnieku-atminas

3ĢenerālisPēterisSniķersZiemassvētkukaujulaik.jpg
782PaugibeļumājaskurZiemassvētkukaujulaikāgāj.jpg
80LatviešustrēlniekusagūstītieVācijasarmijask.jpg
814LatviešustrēlniekiZiemassvētkukaujustarpla.jpg
81KritušielatviešustrēlniekiZiemassvētkukaujā.jpg

Saistītās laikalīnijas

Saistītie objekti

Ziemassvētku kauju muzejs un brīvdabas ekspozīcija

Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.

Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.

Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais  1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija bija sākusies bez artilērijas atbalsta.

Mūsdienās var aplūkot izstādi, kur redzami kauju vietās atrasti priekšmeti. Muzeja iekštelpu ekspozīcijai ir noteikts darba laiks, savukārt brīvdabas 1.pasaules kara fortifikāciju ekspozīcija un izstādes apskatei pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Muzeja apkārtnē ir izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.

 

Ziemassvētku kauju piemiņas vieta pie Antiņu brāļu kapiem

Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.

Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.

1917. gadā naktī no 5.uz 6. janvāri, astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā, ar militāru godu tika apglabāti 105 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka cīnītāji. Viņi krita kaujās pret Vācijas armiju vai mira no ievainojumiem. Apbedīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris Jukums Vācietis. Vēlākos gados kapsētā apglabāti arī karavīri no citām Krievijas armijas vienībām. 1925. gadā kapsētā tika atklāts arhitekta Eižena Laubes piemineklis, un labiekārtota teritorija. Daudzviet sastopama informācija par kapsētā apglabātiem 3800 karavīriem, taču tā jāvērtē kā maz ticama un nepārbaudīta.

 

Ložmetējkalns Tīreļpurvā

Atrodas Jelgavas novadā, netālu no autoceļa A9.

Ložmetējkalns ir 1. pasaules kara cīņu vieta, kas Latvijā ir vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais liegums. Tas atrodas uz Garās kāpas, kas ir daļa no Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas. Ložmetējkalna nosaukums radies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, kas tika aizstāvēti ar spēcīgu ložmetēju uguni.

Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais  1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armijas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma. Gūstā tika saņemti vismaz 600 pretinieki, kā arī iegūtas vērtīgas trofejas, piemēram, 19 ložmetēji. Tas bija nozīmīgākais Ziemassvētku kauju panākums un lielākais ieguvums, kuru Rīgas frontē Krievijas karaspēks bija sasniedzis. Latviešu strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas augstienes iekarotāju gods.

Mūsdienās ir pieejams skatu tornis, no kura redzamas agrāko kauju vietas.  Apkārtnē aplūkojamas piemiņas zīmes un kara laika liecības. Netālu atrodas Silenieku Brāļu kapi.