Par Ziemassvētku kaujām

Ložmetējkalns atrodas Jelgavas novada Valgundes pa gastā, netālu no autoceļa A9. Tā ir Pirmā pasaules kara cīņu vieta un vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais lie gums Latvijā. Ložmetējkalns atrodas uz Garās kāpas, kas ir Nordeķu–Kalnciema kāpu grēdas daļa. Nosaukums ra dies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, ko aizstāvēja ar spēcīgu ložmetēju uguni. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un drama tiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas vēs turē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armi jas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma, sagūstot vismaz 600 pretiniekus un iegūstot vērtīgas trofe jas. Strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas augstienes iekarotāju gods. Ložmetējkalna apkārtnē aplūkojamas piemiņas zīmes un citas liecības par šeit notikušajām kaujām. Ik gadu janvārī Ložmetējkalna apkārtnē notiek piemiņas pasākumi, at ceroties Ziemassvētku kaujas. Mūsdienās Ložmetējkalns ir kļuvis par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbo lu. Šeit uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām

Atrodas Babītes novadā, Antiņu karavīru kapsētas un atjaunoto ierakumu tuvumā.

1.pasaules kara laikā no 1915. gada šajā apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, pie Antiņu mājām atradās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs un lazarete ar medikamentu noliktavu, kuru vadīja ievērojamais latviešu kara ārsts Pēteris Snīķeris.

Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieku uzbrukumi Vācijas armijas vienībām notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Kaujās gūtie ievainojumi bija visdažādākie - šaujamieroču radītas brūces, kontūzijas un traumas, kā arī apsaldējumi. Savlaicīgu medicīnisko palīdzību vajadzēja nodrošināt tūkstošiem latviešu karavīru. Tā tika organizēta, lai ievainotie pēc iespējas ātrāk saņemtu aprūpi. Kaujas laukā darbojās neapbruņoti sanitāri, kuri sniedza pirmo palīdzību un iznesa ievainotos no bīstamām vietām. Kaujas vietu tuvumā bija izveidoti pārsienamie punkti, kuros turpināja aprūpi un veica šķirošanu. Smagāk ievainotos karavīrus ar pajūgiem un automašīnām evakuēja uz lazaretēm vai hospitāļiem. Lazarešu tuvumā ierīkoja kapsētas, kur apglabāja no ievainojumiem mirušos. 

Mūsdienās var aplūkot veco medikamentu noliktavu. Tuvumā atrodas Antiņu karavīru kapsēta, kā arī rekonstruēti 1. pasaules kara ierakumi un zemnīcas. Vide piemērota pastaigām mežā,­­ atklājot spilgtas militārā mantojuma liecības.

Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.

Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.

1917. gadā naktī no 5.uz 6. janvāri, astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā, ar militāru godu tika apglabāti 105 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka cīnītāji. Viņi krita kaujās pret Vācijas armiju vai mira no ievainojumiem. Apbedīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris Jukums Vācietis. Vēlākos gados kapsētā apglabāti arī karavīri no citām Krievijas armijas vienībām. 1925. gadā kapsētā tika atklāts arhitekta Eižena Laubes piemineklis, un labiekārtota teritorija. Daudzviet sastopama informācija par kapsētā apglabātiem 3800 karavīriem, taču tā jāvērtē kā maz ticama un nepārbaudīta.

Muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Tas atklāts 2005. gadā vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir sa glabājušies unikāli Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Zie massvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un drama tiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Tās ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Intensīvas kaujas norisinājās sešas dienas un noveda pie lieliem zaudējumiem. Cīņas galvenokārt asociējas ar lat viešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos ziemas apstākļos. Tas ir nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija tika uz sākta bez artilērijas atbalsta. Mūsdienās muzejā var aplūkot kauju vietās atrastus priekš metus. Iekštelpu ekspozīcija pieejama noteiktos laikos, savukārt brīvdabas fortifikāciju ekspozīcija – katru dienu. Apkārtnē izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.

Krāču kalni ir viena no Litorīnas jūras lielākajām krasta kāpām. Tās augstākā daļa atrodas 29 m virs jūras līmeņa un 26 m virs apkārtējiem līdzenumiem. Par Litorīnas jūru dēvē Baltijas jūras priekšteci, kas pastāvēja aptuveni pirms 7000 līdz 5000 gadiem.

No Krāču kalniem uzbrukumu Ziemassvētku kaujās uzsāka 12. krievu armijas 6. sevišķā brigāde, kuras uzdevums bija pārraut vācu fronti no Lielā Tīreļa purva līdz Lielupei. Mēnesi ilgajās kaujās krievu armija ieguva 25 kvadrātkilometrus lielu platību, bet zaudējumi bija milzīgi – 45 tūkstoši kritušu, ievainotu un bez vēsts pazudušu karavīru. Latviešu strēlnieku zaudējumi bija 9 tūkstoši kritušu, ievainotu un bez vēsts pazudušu karavīru. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki ieguva milzīgu slavu kā varonīgi un izcili karavīri, par to samaksājot ļoti dārgu cenu - savas dzīvības.

Par piemiņu kaujās kritušajiem ir uzstādīts piemineklis. Ik gadu 11. novembrī Lāčplēša dienā un 18. novembrī Latvijas valsts proklamēšanas gada dienā šajā vietā tiek aizdegtas sveces kritušo varoņu piemiņai.

Aizsargājamā dabas teritorija "Krāču kalni" kā Litorīnas laika kāpu valnis