Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (III) Atmoda
Viena no mainīgās sabiedrības izpausmēm Lietuvas Persistörkymo Sąjūdis laikmetā bija padomju laikā iznīcināto Neatkarības pieminekļu meklēšana un restaurācija, kas sākās 1988. gadā. Neatkarības, brīvības un valstiskuma simboli atkal parādījās Lietuvas pilsētās un ciematos.
1987. gadā Lietuvā sāka veidoties pirmās sabiedriskās organizācijas, kas bija neatkarīgas no valdības institūcijām. To darbības lauks bija padomju bloks un sabiedrības sāpīgie punkti - vides un mantojuma aizsardzības problēmas. Drīz vien sāka parādīties organizācijas, kas radīja vēl nopietnākus izaicinājumus padomju režīmam. 1988. gadā tika nodibināta Lietuvas Reorganizācijas kustība (Sajūdis iniciatīvas grupa tika izveidota 3. jūnijā, un Sajūdis dibināšanas kongress notika 22.–23. oktobrī). Šo kustību darbība noveda Lietuvu pie valstiskuma atjaunošanas 1990. gada 11. martā.
Līdz ar Sajūda dzimšanu sabiedrība sāka arvien drosmīgāk runāt par bijušo Lietuvas brīvību un valstiskumu, sāka atmosties vēsturiskie naratīvi un atmiņas, ko padomju vara bija apspiedusi. Cilvēku skatieni pievērsās arī padomju laikā iznīcinātajiem Lietuvas Neatkarības pieminekļiem. Tā bija vēl viena sabiedrības atmodas zīme. Dalīsimies vairākos stāstos, sekojot līdzi tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā) veidoto Neatkarības pieminekļu likteņiem (saite uz pirmo un otro daļu ).
Širvintas. Pieminekli, kas atradās Širvintas pilsētas laukumā, 20. gs. piecdesmitajos gados nojauca vietējie padomju aktīvisti. Pagāja trīs desmitgades, un šī padomju laika atmiņas un ainavas cenzūra tika apstrīdēta. 1988. gada vasarā pēc Širvintas iedzīvotāju iniciatīvas tika uzsākta iznīcinātā pieminekļa atlieku meklēšana. 1989. gada sākumā tika izrakts tā postaments, un tika atrasta viena no tā detaļām – skulptūras roka. Kļuva acīmredzams, ka vecais piemineklis no starpkaru gadiem ir pazudis. Tika nolemts izveidot un uzstādīt tā kopiju. Piemineklis tika restaurēts 1991. gadā. Tā skulpturālo daļu (vecās skulptūras kopiju) veidoja tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā), kurš jau bija aizbraucis uz Lietuvu, dēls, arī tēlnieks Roberts Antinis (juniors).
Birži. Piemineklis tika iznīcināts otrās padomju okupācijas sākumā, 1946. gada pavasarī. 1988. gada rudenī pēc Biržu iedzīvotāju lūguma un līdzdalības tika izraktas iznīcinātā pieminekļa atliekas. Tika nolemts, ka pieminekļa drupas vairs netiks restaurētas. Tika izveidota tā kopija. Pēc uzstādīšanas tas vairs neatradās sākotnējā vietā, bet gan blakus tai. Bijušā pieminekļa vietā atradās okupācijas padomju karaspēka kapsēta un memoriāls. Piemineklis tika restaurēts 1990. gadā. Pieminekļa kopiju, pamatojoties uz saglabājušajām atliekām, izveidoja Roberts Antinis (juniors).
Rokišķi. Neatkarības piemineklis, kas uzcelts pilsētas centrālajā laukumā, netika nojaukts un stāvēja visu padomju laiku. Tas bija tikai jārestaurē. 1989. gadā pieminekli restaurēja Roberts Antinis (jaunākais). Tika atklāti tā padomju laikā apmestie elementi - uzraksts "1918–1928", kas liecina par pieminekļa ieceri, un svastikas simbols.
Kretinga. Roberts Antinis (seniors) tika uzskatīts arī par Kretingas Neatkarības pieminekļa autoru. Piemineklis tika gāzts 1948. gadā. 1989. gadā, tīrot Akmenas upes gultni, tika atrasts pieminekļa akmens obelisks. Obelisks tika atrasts salauzts, bez bronzas detaļām, kas to rotāja. Tika nolemts, ka tā ļoti sliktā stāvokļa dēļ autentiskā elementa atjaunošana vairs nav iespējama. Tāpēc tika izveidota un uzcelta tā kopija. Piemineklis tika atklāts 1990. gada 16. februārī. Uz atjaunotā pieminekļa postamenta ir ierakstīti trīs datumi - pieminekļa celtniecība, tā iznīcināšana un rekonstrukcija. Pieminekļa rotājumus restaurēja Roberts Antinis (juniors). Viņš arī apšaubīja, vai Neatkarības piemineklis Kretingā bija viņa tēva projekts: stils ir neraksturīgs, un tēlnieka personīgajā arhīvā nav atrasti pieminekļa zīmējumi. Tagad par šī pieminekļa autoru tiek uzskatīts Jons Akinsks, mūrnieks no Kretingas.
Starpkaru gados visi šie pieminekļi tika uzcelti pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un pūlēm. Ir zīmīgi un simboliski, ka arī to atdzimšana 1988.–1991. gadā notika, pateicoties vietējo iedzīvotāju gribai. Diemžēl iznīcinātie pieminekļi bieži vien bija jāpārbūvē, jābūvē kopijas, taču nevajadzētu aizmirst arī veco pieminekļu relikvijas: Biržos un Širvintos saglabājušās autentiskās pieminekļu daļas ir izstādītas blakus jaunbūvētajiem pieminekļiem, bet Kretingas pieminekļa obelisks glabājas vietējā muzejā.
- Juozs Banionis, “Birži, Vitauta ielas piemineklis tiem, kas krita par Lietuvas brīvību”, krājumā: Upuru pieminekļi, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 19.–20. lpp.
- "Birži - piemineklis tiem, kas krituši par Lietuvas neatkarību", in: Panevēžas apriņķa Gabrieles Petkevičaitės-Bites publiskā bibliotēka, 2020-03-18, pieejams tiešsaistē: https://paneveziokrastas.pavb.lt/virtuali-fotoparoda/lietuvos-valstybingumo-zenklai-panevezio-apskrityje-paminklai-laisvei-ir-nepriklausomybes-kovu-kariams-savanoriams-2/birzai-paminklas-zuvusiems-uz-lietuvos/nepriklausom .
- Jūlijs Kanarsks, “Kretinga, Rātslaukums. Brīvības piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 87. lpp.
- Jolanta Klietkutė, “Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei (1928–1928) Kretingā (Brīvības piemineklis)”, in: Kretingos krašto enciklopedija, 2014 (atjaunināts 2020-01-11), pieejams tiešsaistē: https://www.kretingosenciklopedija.lt/kultura/kulturos-paveldas/istorinis-paveldas/paminklai/paminklas-lietuvos-nepriklausomybes-desimtmeciui-1928-1928-pamineti-kretingoje-laisves-paminklas/ .
- Girdas Paliulis, Eugenijus Žitlinskas, "Širvintos, Vilniaus g. Lietuvas karavīru piemineklis", in: Upuru pieminekļi, Viļņa: Izdevniecība Mokslo ir encyclopaedidės, 1994, lpp. 175.
- Aldona Pivoriūniene, “Rokišķi, Neatkarības gadsimts. Neatkarības desmitgades piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 153. lpp.
- "Rokiškis – piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei", in: Panevēžas apriņķa Gabrieles Petkevičaitės-Bites publiskā bibliotēka, 2020-04-16, pieejams tiešsaistē: https://paneveziokrastas.pavb.lt/virtuali-fotoparoda/lietuvos-valstybingumo-zenklai-panevezio-apskrityje-paminklai-laisvei-ir-nepriklausomybes-kovu-kariams-savanoriams-2/rokiskis-lietuvos-nepriklausomybes-desimtmecio-paminklai .
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Neatkarības laukumā Biržos
Biržu pilsētas centrā.
Brīvības cīņu piemiņas vieta un atmiņu karu liecinieks.
1931. gadā bijušajā laukumā blakus Svētā Jāņa Kristītāja baznīcai pēc Lietuvas strēlnieku savienības vietējās komandas iniciatīvas tika uzcelts piemineklis tiem, kas krituši par Lietuvas neatkarību. Laukums kļuva pazīstams kā Neatkarības laukums, un biržieši pašu pieminekli sauca par "Biruti" (par godu Lietuvas lielkņazienei). Laukums kļuva par dažādu svinību un piemiņas pasākumu vietu. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi, doti strēlnieku vai skautu zvēresti. Pēc tam, kad padomju vara okupēja Lietuvu, piemineklis ilgi nepastāvēja - 1946. gadā tas tika uzspridzināts un apglabāts turpat, kur atradās. Neatkarības pieminekļa vietā tika izveidota padomju karavīru kapsēta.
1988. gadā biržieši veica izrakumus nopostītā pieminekļa paliekām. Savukārt 1990. gadā tika atjaunota precīza šī pieminekļa kopija, tikai tas vairs netika uzstādīts sākotnējā vietā, bet gan tālāk, blakus padomju karavīru kapsētai. 2006.–2007. gadā piemineklis tika atjaunots, un pie tā postamenta tika piestiprināta plāksne ar 60 kritušo lietuviešu brīvprātīgo, karavīru, partizānu un strēlnieku vārdiem. 2017. gadā blakus piemineklim tika atklāta vēl viena piemiņas plāksne – Biržu draudzes Vīta krusta kavalieriem un brīvprātīgajiem 1919.–1920. gada Neatkarības cīņās.
2011. gadā tika atvesti oriģinālā pieminekļa fragmenti un izstādīti blakus baznīcai.
2005.–2010. gadā laukums tika rekonstruēts. Tiek uzskatīts, ka 16.–17. gadsimtā šī vieta bija paredzēta kā tukšs lauks starp pils aizsardzības grāvi un pilsētnieku zemes gabaliem. Vēlāk teritorija tika sadalīta zemes gabalos. Rekonstruējot laukumu, bija paredzēts atspoguļot šos stāstus: šauras, diagonālas atzīmes, kas atgādina lielgabala ložu trajektorijas, semantiski savieno laukumu ar pili, un platākās joslas, kas šķērso laukumu, vairāk vai mazāk atbilst pilsētnieku zemes gabalu robežām, kas šeit atradās vēlākajos laikos.
2021. gadā laukums tika oficiāli pārdēvēts par Neatkarības laukumu. Laukumā joprojām ir apbedīti Otrā pasaules kara padomju karavīri, ko iezīmē obelisks un piemiņas plāksnes. Tiek uzskatīts, ka šeit apglabāti arī NKVD-MVD-MGB vienību karavīri un spiegi, kas krita kaujās ar partizāniem Biržu apgabalā 1945.–1954. gadā.
Neatkarības laukums Rokišķos
Rokišķu pilsētas centrā.
Neatkarības laukuma spilgtākais akcents ir piemineklis, kas uzcelts 1929.–1931. gadā, lai pieminētu Neatkarības 10. gadadienu. Piemineklī attēlots lietuviešu karavīrs un lietuviete, kas paceltās rokās tur sauli ar svastiku, kas attēlota uz vairoga. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad neatkarīgajā Lietuvā padomju laikā uzcelts piemineklis netika iznīcināts. Tikai 1970. gadā uzraksts “1918–1928” un svastika tika aizlīmēti. 1989. gadā piemineklis tika restaurēts.
Kopš pieminekļa uzstādīšanas 1931. gadā laukums ir pazīstams kā Neatkarības laukums.
Piemiņas plāksne ar uzrakstu “Šajā laukumā pēckara gados (1944.–1953. g.) tika apgānīti par Lietuvas brīvību kritušo cīnītāju līķi” piemin vienu no sāpīgākajiem posmiem šī laukuma vēsturē. Vismaz trīs ēkās ap laukumu atradās padomju represīvās struktūras, kas 1944.–1953. g. ieslodzīja, pratināja un spīdzināja Lietuvas iedzīvotājus (Nepriklausimobės a. 5, 10, 15). Šīs ēkas ir atzīmētas ar piemiņas plāksnēm.
