Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (III) Atmoda
Viena no mainīgās sabiedrības izpausmēm Lietuvas Persistörkymo Sąjūdis laikmetā bija padomju laikā iznīcināto Neatkarības pieminekļu meklēšana un restaurācija, kas sākās 1988. gadā. Neatkarības, brīvības un valstiskuma simboli atkal parādījās Lietuvas pilsētās un ciematos.
1987. gadā Lietuvā sāka veidoties pirmās sabiedriskās organizācijas, kas bija neatkarīgas no valdības institūcijām. To darbības lauks bija padomju bloks un sabiedrības sāpīgie punkti - vides un mantojuma aizsardzības problēmas. Drīz vien sāka parādīties organizācijas, kas radīja vēl nopietnākus izaicinājumus padomju režīmam. 1988. gadā tika nodibināta Lietuvas Reorganizācijas kustība (Sajūdis iniciatīvas grupa tika izveidota 3. jūnijā, un Sajūdis dibināšanas kongress notika 22.–23. oktobrī). Šo kustību darbība noveda Lietuvu pie valstiskuma atjaunošanas 1990. gada 11. martā.
Līdz ar Sajūda dzimšanu sabiedrība sāka arvien drosmīgāk runāt par bijušo Lietuvas brīvību un valstiskumu, sāka atmosties vēsturiskie naratīvi un atmiņas, ko padomju vara bija apspiedusi. Cilvēku skatieni pievērsās arī padomju laikā iznīcinātajiem Lietuvas Neatkarības pieminekļiem. Tā bija vēl viena sabiedrības atmodas zīme. Dalīsimies vairākos stāstos, sekojot līdzi tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā) veidoto Neatkarības pieminekļu likteņiem (saite uz pirmo un otro daļu ).
Širvintas. Pieminekli, kas atradās Širvintas pilsētas laukumā, 20. gs. piecdesmitajos gados nojauca vietējie padomju aktīvisti. Pagāja trīs desmitgades, un šī padomju laika atmiņas un ainavas cenzūra tika apstrīdēta. 1988. gada vasarā pēc Širvintas iedzīvotāju iniciatīvas tika uzsākta iznīcinātā pieminekļa atlieku meklēšana. 1989. gada sākumā tika izrakts tā postaments, un tika atrasta viena no tā detaļām – skulptūras roka. Kļuva acīmredzams, ka vecais piemineklis no starpkaru gadiem ir pazudis. Tika nolemts izveidot un uzstādīt tā kopiju. Piemineklis tika restaurēts 1991. gadā. Tā skulpturālo daļu (vecās skulptūras kopiju) veidoja tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā), kurš jau bija aizbraucis uz Lietuvu, dēls, arī tēlnieks Roberts Antinis (juniors).
Birži. Piemineklis tika iznīcināts otrās padomju okupācijas sākumā, 1946. gada pavasarī. 1988. gada rudenī pēc Biržu iedzīvotāju lūguma un līdzdalības tika izraktas iznīcinātā pieminekļa atliekas. Tika nolemts, ka pieminekļa drupas vairs netiks restaurētas. Tika izveidota tā kopija. Pēc uzstādīšanas tas vairs neatradās sākotnējā vietā, bet gan blakus tai. Bijušā pieminekļa vietā atradās okupācijas padomju karaspēka kapsēta un memoriāls. Piemineklis tika restaurēts 1990. gadā. Pieminekļa kopiju, pamatojoties uz saglabājušajām atliekām, izveidoja Roberts Antinis (juniors).
Rokišķi. Neatkarības piemineklis, kas uzcelts pilsētas centrālajā laukumā, netika nojaukts un stāvēja visu padomju laiku. Tas bija tikai jārestaurē. 1989. gadā pieminekli restaurēja Roberts Antinis (jaunākais). Tika atklāti tā padomju laikā apmestie elementi - uzraksts "1918–1928", kas liecina par pieminekļa ieceri, un svastikas simbols.
Kretinga. Roberts Antinis (seniors) tika uzskatīts arī par Kretingas Neatkarības pieminekļa autoru. Piemineklis tika gāzts 1948. gadā. 1989. gadā, tīrot Akmenas upes gultni, tika atrasts pieminekļa akmens obelisks. Obelisks tika atrasts salauzts, bez bronzas detaļām, kas to rotāja. Tika nolemts, ka tā ļoti sliktā stāvokļa dēļ autentiskā elementa atjaunošana vairs nav iespējama. Tāpēc tika izveidota un uzcelta tā kopija. Piemineklis tika atklāts 1990. gada 16. februārī. Uz atjaunotā pieminekļa postamenta ir ierakstīti trīs datumi - pieminekļa celtniecība, tā iznīcināšana un rekonstrukcija. Pieminekļa rotājumus restaurēja Roberts Antinis (juniors). Viņš arī apšaubīja, vai Neatkarības piemineklis Kretingā bija viņa tēva projekts: stils ir neraksturīgs, un tēlnieka personīgajā arhīvā nav atrasti pieminekļa zīmējumi. Tagad par šī pieminekļa autoru tiek uzskatīts Jons Akinsks, mūrnieks no Kretingas.
Starpkaru gados visi šie pieminekļi tika uzcelti pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un pūlēm. Ir zīmīgi un simboliski, ka arī to atdzimšana 1988.–1991. gadā notika, pateicoties vietējo iedzīvotāju gribai. Diemžēl iznīcinātie pieminekļi bieži vien bija jāpārbūvē, jābūvē kopijas, taču nevajadzētu aizmirst arī veco pieminekļu relikvijas: Biržos un Širvintos saglabājušās autentiskās pieminekļu daļas ir izstādītas blakus jaunbūvētajiem pieminekļiem, bet Kretingas pieminekļa obelisks glabājas vietējā muzejā.
- Juozs Banionis, “Birži, Vitauta ielas piemineklis tiem, kas krita par Lietuvas brīvību”, krājumā: Upuru pieminekļi, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 19.–20. lpp.
- "Birži - piemineklis tiem, kas krituši par Lietuvas neatkarību", in: Panevēžas apriņķa Gabrieles Petkevičaitės-Bites publiskā bibliotēka, 2020-03-18, pieejams tiešsaistē: https://paneveziokrastas.pavb.lt/virtuali-fotoparoda/lietuvos-valstybingumo-zenklai-panevezio-apskrityje-paminklai-laisvei-ir-nepriklausomybes-kovu-kariams-savanoriams-2/birzai-paminklas-zuvusiems-uz-lietuvos/nepriklausom .
- Jūlijs Kanarsks, “Kretinga, Rātslaukums. Brīvības piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 87. lpp.
- Jolanta Klietkutė, “Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei (1928–1928) Kretingā (Brīvības piemineklis)”, in: Kretingos krašto enciklopedija, 2014 (atjaunināts 2020-01-11), pieejams tiešsaistē: https://www.kretingosenciklopedija.lt/kultura/kulturos-paveldas/istorinis-paveldas/paminklai/paminklas-lietuvos-nepriklausomybes-desimtmeciui-1928-1928-pamineti-kretingoje-laisves-paminklas/ .
- Girdas Paliulis, Eugenijus Žitlinskas, "Širvintos, Vilniaus g. Lietuvas karavīru piemineklis", in: Upuru pieminekļi, Viļņa: Izdevniecība Mokslo ir encyclopaedidės, 1994, lpp. 175.
- Aldona Pivoriūniene, “Rokišķi, Neatkarības gadsimts. Neatkarības desmitgades piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 153. lpp.
- "Rokiškis – piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei", in: Panevēžas apriņķa Gabrieles Petkevičaitės-Bites publiskā bibliotēka, 2020-04-16, pieejams tiešsaistē: https://paneveziokrastas.pavb.lt/virtuali-fotoparoda/lietuvos-valstybingumo-zenklai-panevezio-apskrityje-paminklai-laisvei-ir-nepriklausomybes-kovu-kariams-savanoriams-2/rokiskis-lietuvos-nepriklausomybes-desimtmecio-paminklai .
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Neatkarības laukums Biržos
Biržu pilsētas centrā.
Brīvības cīņu piemiņas vieta un atmiņu karu lieciniece.
1931. gads blakus Sv. Pēc Lietuvas strēlnieku savienības vietējās komandas iniciatīvas bijušajā Svētā Jāņa Kristītāja baznīcas laukumā tika uzstādīts piemineklis par Lietuvas neatkarību kritušajiem. Laukums kļuva pazīstams kā Neatkarības laukums, un pašu pieminekli biržieši sauca par "Birutu" (par godu Lietuvas lielhercogienei). Laukums kļuva par dažādu svinību un piemiņas vietu. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi, strēlnieki vai skauti nodeva zvērestu. Pēc tam, kad padomju okupēja Lietuvu, piemineklis nebija ilgi – 1946. gadā. Tas tika uzspridzināts un aprakts vietā, kur tas stāvēja. Neatkarības pieminekļa vietā tika ierīkota padomju karavīru kapsēta.
1988. gads Biržnieki izraka iznīcinātā pieminekļa paliekas. Un 1990. gadā. Precīza šī pieminekļa kopija tika atjaunota, tikai tā vairs netika uzcelta sākotnējā vietā, bet gan tālāk, blakus padomju karavīru kapiem. 2006.–2007 Piemineklis ir atjaunots, un pie tā postamenta piestiprināta plāksne ar 60 bojāgājušo Lietuvas brīvprātīgo, karavīru, partizānu un strēlnieku vārdiem. 2017. gads Pie pieminekļa tika atklāta vēl viena piemiņas plāksne – 1919.–1920. Biržu draudzes Vytis krusta kavalieriem un brīvprātīgajiem neatkarības cīņu laikā.
2011. gads Oriģinālā pieminekļa fragmenti tika atvesti un izstādīti pie baznīcas.
2005.–2010 Laukums ir rekonstruēts. Tiek uzskatīts, ka 16.–17.gs. Šai vietai vajadzēja būt tukšam laukam starp pils aizsarggrāvi un pilsētnieku zemes gabaliem. Vēlāk teritorija tika sadalīta gabalos. Rekonstruējot skvēru, mērķis bija atspoguļot šos stāstus: šauras, diagonālas zīmes, kas atgādina lielgabala lodes trajektorijas, semantiski savieno laukumu ar pili, savukārt platākās joslas, kas šķērso laukumu, vairāk vai mazāk atbilst vēlākos laikos šeit dzīvojošo pilsētnieku zemes gabalu robežām.
2021. gads Laukums tika oficiāli nosaukts Neatkarības laukums. Laukums joprojām ir Otrā pasaules kara padomju karavīru apbedīšanas vieta, ko iezīmē obelisks un piemiņas plāksnes. Domājams, ka šeit apglabāti arī 1945.–1954.gadā kritušie NKVD-MVD-MGB vienību karavīri un kadri. kaujās ar Biržu novada partizāniem.
Neatkarības laukums Rokišķos
Rokišķu pilsētas centrā.
Neatkarības laukuma spilgtākais punkts – 1929.–1931. Neatkarības 10. gadadienai tika uzcelts piemineklis. Piemineklis attēlo lietuviešu karavīru un lietuvieti, kas paceltās rokās tur sauli ar uz vairoga attēlotu svastiku. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad Neatkarīgajā Lietuvā padomju laikā uzceltais piemineklis netika iznīcināts. Tikai 7 desmiti. Tika apmests uzraksts "1918–1928" un svastika. 1989. gads Piemineklis ir atjaunots.
Kopš 1931. gada. Laukums, kurā tika uzcelts piemineklis, tika nosaukts par Neatkarības laukumu.
Piemiņas plāksne ar uzrakstu "Šajā laukumā pēckara gados (1944–1953) tika apgānīti par Lietuvas brīvību nogalināto cīnītāju līķi" piemin vienu no sāpīgākajiem posmiem šī laukuma vēsturē. Vismaz trīs ēkas, kas ieskauj laukumu, tika iznīcinātas laikā no 1944. līdz 1953. gadam. Tika izveidotas padomju represīvās struktūras, kas ieslodzīja, pratināja un spīdzināja lietuviešus (Neatkarības gadi 5, 10, 15). Šīs ēkas ir apzīmētas ar piemiņas plāksnēm.
