Neatkarības laukumā Biržos Piemiņas vieta
Biržu pilsētas centrā.
Brīvības cīņu piemiņas vieta un atmiņu karu liecinieks.
1931. gadā bijušajā laukumā blakus Svētā Jāņa Kristītāja baznīcai pēc Lietuvas strēlnieku savienības vietējās komandas iniciatīvas tika uzcelts piemineklis tiem, kas krituši par Lietuvas neatkarību. Laukums kļuva pazīstams kā Neatkarības laukums, un biržieši pašu pieminekli sauca par "Biruti" (par godu Lietuvas lielkņazienei). Laukums kļuva par dažādu svinību un piemiņas pasākumu vietu. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi, doti strēlnieku vai skautu zvēresti. Pēc tam, kad padomju vara okupēja Lietuvu, piemineklis ilgi nepastāvēja - 1946. gadā tas tika uzspridzināts un apglabāts turpat, kur atradās. Neatkarības pieminekļa vietā tika izveidota padomju karavīru kapsēta.
1988. gadā biržieši veica izrakumus nopostītā pieminekļa paliekām. Savukārt 1990. gadā tika atjaunota precīza šī pieminekļa kopija, tikai tas vairs netika uzstādīts sākotnējā vietā, bet gan tālāk, blakus padomju karavīru kapsētai. 2006.–2007. gadā piemineklis tika atjaunots, un pie tā postamenta tika piestiprināta plāksne ar 60 kritušo lietuviešu brīvprātīgo, karavīru, partizānu un strēlnieku vārdiem. 2017. gadā blakus piemineklim tika atklāta vēl viena piemiņas plāksne – Biržu draudzes Vīta krusta kavalieriem un brīvprātīgajiem 1919.–1920. gada Neatkarības cīņās.
2011. gadā tika atvesti oriģinālā pieminekļa fragmenti un izstādīti blakus baznīcai.
2005.–2010. gadā laukums tika rekonstruēts. Tiek uzskatīts, ka 16.–17. gadsimtā šī vieta bija paredzēta kā tukšs lauks starp pils aizsardzības grāvi un pilsētnieku zemes gabaliem. Vēlāk teritorija tika sadalīta zemes gabalos. Rekonstruējot laukumu, bija paredzēts atspoguļot šos stāstus: šauras, diagonālas atzīmes, kas atgādina lielgabala ložu trajektorijas, semantiski savieno laukumu ar pili, un platākās joslas, kas šķērso laukumu, vairāk vai mazāk atbilst pilsētnieku zemes gabalu robežām, kas šeit atradās vēlākajos laikos.
2021. gadā laukums tika oficiāli pārdēvēts par Neatkarības laukumu. Laukumā joprojām ir apbedīti Otrā pasaules kara padomju karavīri, ko iezīmē obelisks un piemiņas plāksnes. Tiek uzskatīts, ka šeit apglabāti arī NKVD-MVD-MGB vienību karavīri un spiegi, kas krita kaujās ar partizāniem Biržu apgabalā 1945.–1954. gadā.
Izmantotie avoti un saites:
"Otrā pasaules kara padomju karavīru apbedījumu vieta", Kultūras vērtību reģistrā, pieejams tiešsaistē: https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/742a6ed5-0143-42b2-9c9e-a6a0dc7a01b1 .
Juozs Banionis, “Birži, Vitauta ielas piemineklis tiem, kas krita par Lietuvas brīvību”, krājumā: Upuru pieminekļi, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 19.–20. lpp.
"Neatkarības laukums", Biržu tūrisma un biznesa informācijas centrā, pieejams tiešsaistē: https://www.visitbirzai.lt/nepriklausomybes-aikste .
"Piemineklis tiem, kas krita par Lietuvas neatkarību", Kultūras vērtību reģistrā, pieejams tiešsaistē: https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/528395e1-4924-4d40-b5ce-2d45fd489542 .
Saistītie stāsti
Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (I) starpkaru periods
Ap 1928. gadu Lietuvā sākās pieminekļu celtniecības bums Neatkarības 10. gadadienas un Neatkarības cīņu piemiņai, kas liecināja par lietuviešu patriotisko noskaņojumu un pilsonisko garu. Šajā gadījumā ir vērts izcelt tēlnieka Roberta Antiņa darbus, kas radīti 1926.–1931. gadā.
Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (II) Padomju periods
Lielākā daļa Neatkarības pieminekļu (saistīti ar Lietuvas valstiskumu un cīņām par to), kas tika uzcelti starpkaru periodā, padomju laikā tika iznīcināti kā ideoloģiski bīstami vai nepiemēroti. Okupanti iznīcināja ne tikai cilvēkus, bet arī atmiņu un atmiņas zīmes. Līdzīgu likteni piedzīvoja arī tēlnieka Roberta Antiņa veidotie pieminekļi.
Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (III) Atmoda
Viena no mainīgās sabiedrības izpausmēm Lietuvas Persistörkymo Sąjūdis laikmetā bija padomju laikā iznīcināto Neatkarības pieminekļu meklēšana un restaurācija, kas sākās 1988. gadā. Neatkarības, brīvības un valstiskuma simboli atkal parādījās Lietuvas pilsētās un ciematos.











