Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (II) Padomju periods
Lielākā daļa Neatkarības pieminekļu (saistīti ar Lietuvas valstiskumu un cīņām par to), kas tika uzcelti starpkaru periodā, padomju laikā tika iznīcināti kā ideoloģiski bīstami vai nepiemēroti. Okupanti iznīcināja ne tikai cilvēkus, bet arī atmiņu un atmiņas zīmes. Līdzīgu likteni piedzīvoja arī tēlnieka Roberta Antiņa veidotie pieminekļi.
Neatkarība, Brīvība, Valstiskums – padomju vara šīs kategorijas un visu, kas ar tām kaut kādā veidā bija saistīts, uzskatīja par draudu savai impērijai un režīmam. Viņi izmisīgi centās tās izdzēst, vai tās būtu cilvēku domas un atmiņas, vai materiāli liecinieki un zīmes. Par to viņi nogalināja, ieslodzīja un izsūtīja, bombardēja un iznīcināja, izmantoja propagandu un cenzūru. Padomju okupantiem šeit palīdzēja arī vietējie pakalpiņi.
Šāds liktenis piemeklēja lielāko daļu pieminekļu, kas saistīti ar Lietuvas valstiskumu un cīņu par to, un tika uzcelti starpkaru periodā (1918.–1940. g.). Šie pieminekļi parasti tika celti pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un līdzekļiem, un šādi centieni “no apakšas” liecināja par dabisku un iesakņotu patriotismu. Tie izauga pilsētās, ciematos un dažreiz pat ciematos, kļūstot par to pilsētvides dizaina un dažādu svinību un ceremoniju akcentiem. Divu neatkarības gadu desmitu laikā Lietuvu klāja diezgan blīvs šādu piemiņas zīmju tīkls. Izsekosim, kas notika ar tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā) veidotajiem Neatkarības pieminekļiem padomju okupācijas gados, atceroties, ka viņa darbi rotāja vismaz trīs Lietuvas pilsētu – Biržu, Rokišķu un Širvintų – laukumus. ( saite uz tēmas pirmo daļu ).
Birži. 1944. gadā pilsētas Neatkarības laukumā, kur atradās piemineklis tiem, kas krita par Lietuvas neatkarību, sāka apglabāt Padomju Savienības karavīrus. Šī vieta tika pārveidota par Otrā pasaules kara padomju karavīru kapsētu. Ir saprotams, ka Neatkarības pieminekļa, kas veltīts tiem, kas 1919. gadā cīnījās pret Sarkano armiju (boļševikiem), un Sarkanās armijas karavīru kapu apkārtne nebija piemērota un nevarēja ilgi pastāvēt. 1946. gada pavasarī pēc vietējo varas iestāžu rīkojuma piemineklis tika uzspridzināts. Pieminekļa atliekas tika apglabātas tieši turpat. Palika tikai postaments, uz kura bija uzcelts Padomju armijas piemineklis.
Širvintas. 1952. gadā Širvintų komjaunatnes komiteja vērsās Širvintų izpildkomitejā, lūdzot atļauju nojaukt "miežu nacionālistu pieminekli". Laikā no 1952. līdz 1955. gadam piemineklis tika iznīcināts. Širvintų iedzīvotāji stāsta, ka skulptūra tika apjozta ar ķēdi un nojaukta ar traktoru. Pieminekļa atliekas tika sadalītas mazākos gabalos un apraktas vairākās vietās.
Rokišķi. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad starpkaru periodā uzceltais Neatkarības piemineklis netika iznīcināts. Tikai 70. gados pēc valdības rīkojuma uz pieminekļa tika aizlīmēts gads “1918–1928” un svastikas simbols. 1971. gadā ar Lietuvas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas lēmumu šis piemineklis kopā ar 3553 citiem mākslas darbiem tika pasludināts par Lietuvas PSR vietējas nozīmes mākslas pieminekli (DV 2362). Kultūras pieminekļu sarakstā tas aprakstīts kā Roberta Antiņa 1929.–1931. gadā radītais “piemineklis-obelisks”.
Kretinga. Nav šaubu, vai pieminekli ar nosaukumu "Brīvība" radīja Antinijs, taču mēs pieminēsim tā likteni. Piemineklis atradās pilsētas publiskajā laukumā. Publiskā un reprezentatīvā telpa bija piemērota arī padomju varai, un 1944.–1945. gadā šeit tika apglabāti Otrā pasaules kara laikā kritušie padomju karavīri (viņu mirstīgās atliekas vēlāk tika ekshumētas). 1948. gadā "Brīvības" piemineklis tika gāzts un iegremdēts Akmenas upē. Palika tikai pieminekļa postaments, bet arī tas tika nocirsts un izmantots kapakmeņiem pilsētas laukuma renovācijas laikā 20. gs. astoņdesmitajos gados.
- Juozas Banionis, “Biržai, Vitauta Sv. Piemineklis tiem, kas gājuši bojā par Lietuvas brīvību”, in: Upuru pieminekļi, Viļņa: Izdevniecība Mokslo ir encyclopaedidės, 1994, lpp. 19.
- Jūlijs Kanarsks, “Kretinga, Rātslaukums. Brīvības piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 87. lpp.
- Jolanta Klietkutė, “Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei (1928–1928) Kretingā (Brīvības piemineklis)”, in: Kretingos krašto enciklopedija, 2014 (atjaunināts 2020-01-11), pieejams tiešsaistē: https://www.kretingosenciklopedija.lt/kultura/kulturos-paveldas/istorinis-paveldas/paminklai/paminklas-lietuvos-nepriklausomybes-desimtmeciui-1928-1928-pamineti-kretingoje-laisves-paminklas/ .
- Girdas Paliulis, Eugenijus Žitlinskas, "Širvintos, Vilniaus g. Lietuvas karavīru piemineklis", in: Upuru pieminekļi, Viļņa: Izdevniecība Mokslo ir encyclopaedidės, 1994, lpp. 174.
- Aldona Pivoriūniene, “Rokišķi, Neatkarības gadsimts. Neatkarības desmitgades piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 153. lpp.
Saistītie objekti
Neatkarības laukumā Biržos
Biržu pilsētas centrā.
Brīvības cīņu piemiņas vieta un atmiņu karu liecinieks.
1931. gadā bijušajā laukumā blakus Svētā Jāņa Kristītāja baznīcai pēc Lietuvas strēlnieku savienības vietējās komandas iniciatīvas tika uzcelts piemineklis tiem, kas krituši par Lietuvas neatkarību. Laukums kļuva pazīstams kā Neatkarības laukums, un biržieši pašu pieminekli sauca par "Biruti" (par godu Lietuvas lielkņazienei). Laukums kļuva par dažādu svinību un piemiņas pasākumu vietu. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi, doti strēlnieku vai skautu zvēresti. Pēc tam, kad padomju vara okupēja Lietuvu, piemineklis ilgi nepastāvēja - 1946. gadā tas tika uzspridzināts un apglabāts turpat, kur atradās. Neatkarības pieminekļa vietā tika izveidota padomju karavīru kapsēta.
1988. gadā biržieši veica izrakumus nopostītā pieminekļa paliekām. Savukārt 1990. gadā tika atjaunota precīza šī pieminekļa kopija, tikai tas vairs netika uzstādīts sākotnējā vietā, bet gan tālāk, blakus padomju karavīru kapsētai. 2006.–2007. gadā piemineklis tika atjaunots, un pie tā postamenta tika piestiprināta plāksne ar 60 kritušo lietuviešu brīvprātīgo, karavīru, partizānu un strēlnieku vārdiem. 2017. gadā blakus piemineklim tika atklāta vēl viena piemiņas plāksne – Biržu draudzes Vīta krusta kavalieriem un brīvprātīgajiem 1919.–1920. gada Neatkarības cīņās.
2011. gadā tika atvesti oriģinālā pieminekļa fragmenti un izstādīti blakus baznīcai.
2005.–2010. gadā laukums tika rekonstruēts. Tiek uzskatīts, ka 16.–17. gadsimtā šī vieta bija paredzēta kā tukšs lauks starp pils aizsardzības grāvi un pilsētnieku zemes gabaliem. Vēlāk teritorija tika sadalīta zemes gabalos. Rekonstruējot laukumu, bija paredzēts atspoguļot šos stāstus: šauras, diagonālas atzīmes, kas atgādina lielgabala ložu trajektorijas, semantiski savieno laukumu ar pili, un platākās joslas, kas šķērso laukumu, vairāk vai mazāk atbilst pilsētnieku zemes gabalu robežām, kas šeit atradās vēlākajos laikos.
2021. gadā laukums tika oficiāli pārdēvēts par Neatkarības laukumu. Laukumā joprojām ir apbedīti Otrā pasaules kara padomju karavīri, ko iezīmē obelisks un piemiņas plāksnes. Tiek uzskatīts, ka šeit apglabāti arī NKVD-MVD-MGB vienību karavīri un spiegi, kas krita kaujās ar partizāniem Biržu apgabalā 1945.–1954. gadā.
Neatkarības laukums Rokišķos
Rokišķu pilsētas centrā.
Neatkarības laukuma spilgtākais akcents ir piemineklis, kas uzcelts 1929.–1931. gadā, lai pieminētu Neatkarības 10. gadadienu. Piemineklī attēlots lietuviešu karavīrs un lietuviete, kas paceltās rokās tur sauli ar svastiku, kas attēlota uz vairoga. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad neatkarīgajā Lietuvā padomju laikā uzcelts piemineklis netika iznīcināts. Tikai 1970. gadā uzraksts “1918–1928” un svastika tika aizlīmēti. 1989. gadā piemineklis tika restaurēts.
Kopš pieminekļa uzstādīšanas 1931. gadā laukums ir pazīstams kā Neatkarības laukums.
Piemiņas plāksne ar uzrakstu “Šajā laukumā pēckara gados (1944.–1953. g.) tika apgānīti par Lietuvas brīvību kritušo cīnītāju līķi” piemin vienu no sāpīgākajiem posmiem šī laukuma vēsturē. Vismaz trīs ēkās ap laukumu atradās padomju represīvās struktūras, kas 1944.–1953. g. ieslodzīja, pratināja un spīdzināja Lietuvas iedzīvotājus (Nepriklausimobės a. 5, 10, 15). Šīs ēkas ir atzīmētas ar piemiņas plāksnēm.
