Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (II) Padomju periods
Lielākā daļa Neatkarības pieminekļu (saistīti ar Lietuvas valstiskumu un cīņām par to), kas tika uzcelti starpkaru periodā, padomju laikā tika iznīcināti kā ideoloģiski bīstami vai nepiemēroti. Okupanti iznīcināja ne tikai cilvēkus, bet arī atmiņu un atmiņas zīmes. Līdzīgu likteni piedzīvoja arī tēlnieka Roberta Antiņa veidotie pieminekļi.
Neatkarība, Brīvība, Valstiskums – padomju vara šīs kategorijas un visu, kas ar tām kaut kādā veidā bija saistīts, uzskatīja par draudu savai impērijai un režīmam. Viņi izmisīgi centās tās izdzēst, vai tās būtu cilvēku domas un atmiņas, vai materiāli liecinieki un zīmes. Par to viņi nogalināja, ieslodzīja un izsūtīja, bombardēja un iznīcināja, izmantoja propagandu un cenzūru. Padomju okupantiem šeit palīdzēja arī vietējie pakalpiņi.
Šāds liktenis piemeklēja lielāko daļu pieminekļu, kas saistīti ar Lietuvas valstiskumu un cīņu par to, un tika uzcelti starpkaru periodā (1918.–1940. g.). Šie pieminekļi parasti tika celti pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un līdzekļiem, un šādi centieni “no apakšas” liecināja par dabisku un iesakņotu patriotismu. Tie izauga pilsētās, ciematos un dažreiz pat ciematos, kļūstot par to pilsētvides dizaina un dažādu svinību un ceremoniju akcentiem. Divu neatkarības gadu desmitu laikā Lietuvu klāja diezgan blīvs šādu piemiņas zīmju tīkls. Izsekosim, kas notika ar tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā) veidotajiem Neatkarības pieminekļiem padomju okupācijas gados, atceroties, ka viņa darbi rotāja vismaz trīs Lietuvas pilsētu – Biržu, Rokišķu un Širvintų – laukumus. ( saite uz tēmas pirmo daļu ).
Birži. 1944. gadā pilsētas Neatkarības laukumā, kur atradās piemineklis tiem, kas krita par Lietuvas neatkarību, sāka apglabāt Padomju Savienības karavīrus. Šī vieta tika pārveidota par Otrā pasaules kara padomju karavīru kapsētu. Ir saprotams, ka Neatkarības pieminekļa, kas veltīts tiem, kas 1919. gadā cīnījās pret Sarkano armiju (boļševikiem), un Sarkanās armijas karavīru kapu apkārtne nebija piemērota un nevarēja ilgi pastāvēt. 1946. gada pavasarī pēc vietējo varas iestāžu rīkojuma piemineklis tika uzspridzināts. Pieminekļa atliekas tika apglabātas tieši turpat. Palika tikai postaments, uz kura bija uzcelts Padomju armijas piemineklis.
Širvintas. 1952. gadā Širvintų komjaunatnes komiteja vērsās Širvintų izpildkomitejā, lūdzot atļauju nojaukt "miežu nacionālistu pieminekli". Laikā no 1952. līdz 1955. gadam piemineklis tika iznīcināts. Širvintų iedzīvotāji stāsta, ka skulptūra tika apjozta ar ķēdi un nojaukta ar traktoru. Pieminekļa atliekas tika sadalītas mazākos gabalos un apraktas vairākās vietās.
Rokišķi. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad starpkaru periodā uzceltais Neatkarības piemineklis netika iznīcināts. Tikai 70. gados pēc valdības rīkojuma uz pieminekļa tika aizlīmēts gads “1918–1928” un svastikas simbols. 1971. gadā ar Lietuvas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas lēmumu šis piemineklis kopā ar 3553 citiem mākslas darbiem tika pasludināts par Lietuvas PSR vietējas nozīmes mākslas pieminekli (DV 2362). Kultūras pieminekļu sarakstā tas aprakstīts kā Roberta Antiņa 1929.–1931. gadā radītais “piemineklis-obelisks”.
Kretinga. Nav šaubu, vai pieminekli ar nosaukumu "Brīvība" radīja Antinijs, taču mēs pieminēsim tā likteni. Piemineklis atradās pilsētas publiskajā laukumā. Publiskā un reprezentatīvā telpa bija piemērota arī padomju varai, un 1944.–1945. gadā šeit tika apglabāti Otrā pasaules kara laikā kritušie padomju karavīri (viņu mirstīgās atliekas vēlāk tika ekshumētas). 1948. gadā "Brīvības" piemineklis tika gāzts un iegremdēts Akmenas upē. Palika tikai pieminekļa postaments, bet arī tas tika nocirsts un izmantots kapakmeņiem pilsētas laukuma renovācijas laikā 20. gs. astoņdesmitajos gados.
- Juozas Banionis, “Biržai, Vitauta Sv. Piemineklis tiem, kas gājuši bojā par Lietuvas brīvību”, in: Upuru pieminekļi, Viļņa: Izdevniecība Mokslo ir encyclopaedidės, 1994, lpp. 19.
- Jūlijs Kanarsks, “Kretinga, Rātslaukums. Brīvības piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 87. lpp.
- Jolanta Klietkutė, “Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitajai gadadienai (1928–1928) Kretingā (Brīvības piemineklis)”, in: Kretingos krašto enciklopedija, 2014 (atjaunināts 2020-01-11), pieejams tiešsaistē: https://www.kretingosenciklopedija.lt/kultura/kulturos-paveldas/istorinis-paveldas/paminklai/paminklas-lietuvos-nepriklausomybes-desimtmeciui-1928-1928-pamineti-kretingoje-laisves-paminklas/ .
- Girdas Paliulis, Eugenijus Žitlinskas, "Širvintos, Vilniaus g. Piemineklis Lietuvas karavīriem", in: Upuru pieminekļi, Viļņa: Mokslo ir encyclopaedidės apgāds, 1994, 1. lpp. 174.
- Aldona Pivoriūniene, “Rokišķi, Neatkarības gadsimts. Neatkarības desmitgades piemineklis”, krājumā: Pieminekļu upuri, Viļņa: Zinātnes un enciklopēdijas izdevniecība, 1994, 153. lpp.
Saistītie objekti
Neatkarības laukums Biržos
Biržu pilsētas centrā.
Brīvības cīņu piemiņas vieta un atmiņu karu lieciniece.
1931. gads blakus Sv. Pēc Lietuvas strēlnieku savienības vietējās komandas iniciatīvas bijušajā Svētā Jāņa Kristītāja baznīcas laukumā tika uzstādīts piemineklis par Lietuvas neatkarību kritušajiem. Laukums kļuva pazīstams kā Neatkarības laukums, un pašu pieminekli biržieši sauca par "Birutu" (par godu Lietuvas lielhercogienei). Laukums kļuva par dažādu svinību un piemiņas vietu. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi, strēlnieki vai skauti nodeva zvērestu. Pēc tam, kad padomju okupēja Lietuvu, piemineklis nebija ilgi – 1946. gadā. Tas tika uzspridzināts un aprakts vietā, kur tas stāvēja. Neatkarības pieminekļa vietā tika ierīkota padomju karavīru kapsēta.
1988. gads Biržnieki izraka iznīcinātā pieminekļa paliekas. Un 1990. gadā. Precīza šī pieminekļa kopija tika atjaunota, tikai tā vairs netika uzcelta sākotnējā vietā, bet gan tālāk, blakus padomju karavīru kapiem. 2006.–2007 Piemineklis ir atjaunots, un pie tā postamenta piestiprināta plāksne ar 60 bojāgājušo Lietuvas brīvprātīgo, karavīru, partizānu un strēlnieku vārdiem. 2017. gads Pie pieminekļa tika atklāta vēl viena piemiņas plāksne – 1919.–1920. Biržu draudzes Vytis krusta kavalieriem un brīvprātīgajiem neatkarības cīņu laikā.
2011. gads Oriģinālā pieminekļa fragmenti tika atvesti un izstādīti pie baznīcas.
2005.–2010 Laukums ir rekonstruēts. Tiek uzskatīts, ka 16.–17.gs. Šai vietai vajadzēja būt tukšam laukam starp pils aizsarggrāvi un pilsētnieku zemes gabaliem. Vēlāk teritorija tika sadalīta gabalos. Rekonstruējot skvēru, mērķis bija atspoguļot šos stāstus: šauras, diagonālas zīmes, kas atgādina lielgabala lodes trajektorijas, semantiski savieno laukumu ar pili, savukārt platākās joslas, kas šķērso laukumu, vairāk vai mazāk atbilst vēlākos laikos šeit dzīvojošo pilsētnieku zemes gabalu robežām.
2021. gads Laukums tika oficiāli nosaukts Neatkarības laukums. Laukums joprojām ir Otrā pasaules kara padomju karavīru apbedīšanas vieta, ko iezīmē obelisks un piemiņas plāksnes. Domājams, ka šeit apglabāti arī 1945.–1954.gadā kritušie NKVD-MVD-MGB vienību karavīri un kadri. kaujās ar Biržu novada partizāniem.
Neatkarības laukums Rokišķos
Rokišķu pilsētas centrā.
Neatkarības laukuma spilgtākais punkts – 1929.–1931. Neatkarības 10. gadadienai tika uzcelts piemineklis. Piemineklis attēlo lietuviešu karavīru un lietuvieti, kas paceltās rokās tur sauli ar uz vairoga attēlotu svastiku. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad Neatkarīgajā Lietuvā padomju laikā uzceltais piemineklis netika iznīcināts. Tikai 7 desmiti. Tika apmests uzraksts "1918–1928" un svastika. 1989. gads Piemineklis ir atjaunots.
Kopš 1931. gada. Laukums, kurā tika uzcelts piemineklis, tika nosaukts par Neatkarības laukumu.
Piemiņas plāksne ar uzrakstu "Šajā laukumā pēckara gados (1944–1953) tika apgānīti par Lietuvas brīvību nogalināto cīnītāju līķi" piemin vienu no sāpīgākajiem posmiem šī laukuma vēsturē. Vismaz trīs ēkas, kas ieskauj laukumu, tika iznīcinātas laikā no 1944. līdz 1953. gadam. Tika izveidotas padomju represīvās struktūras, kas ieslodzīja, pratināja un spīdzināja lietuviešus (Neatkarības gadi 5, 10, 15). Šīs ēkas ir apzīmētas ar piemiņas plāksnēm.
