Lietuvas neatkarības pieminekļi. Roberta Antiņa radīto pieminekļu vēsture: (I) starpkaru periods

1919. gadā, pēc veiksmīgas boļševiku un bermontiešu uzbrukumu atvairīšanas, radās bažas par šo kauju un to varoņu iemūžināšanu. 1919. gada 15. decembrī Lietuvas Bruņoto spēku virspavēlnieks izdeva pavēli izveidot Lietuvas Kara muzeju (Pavēle Lietuvas armijai Nr. 205). Tomēr Lietuva saskārās ar vēl vienu izaicinājumu - cīņām ar Polijas militārajām vienībām. Spert stabilākus soļus bija iespējams tikai pēc visu kauju beigām, pēc 1920. gada novembra. Atkal bez kavēšanās viņš atgriezās pie kara muzeja izveides jautājumiem. 1921. gada 22. janvārī tika parakstīts Nacionālās aizsardzības ministrijas pavēle, kas uzlika pienākumu organizēt šādu muzeju un vienlaikus definēja šīs iestādes mērķi - "radīt nākamajām paaudzēm mūžīgu pieminekli tam, kā Lietuva, gadsimtiem ilgi mocīta no ienaidniekiem, atbrīvojās no verdzības važām un ar ieročiem rokās caur sāpēm un cīņu sasniedza neatkarību" (Pavēle armijai Nr. 17). Nepagāja nepilns mēnesis, un 16. februārī, pieminot Lietuvas valsts atjaunošanas dienu, muzejs tika svinīgi atklāts. Šodien tas turpina veiksmīgi pastāvēt kā Vitauta Lielā Kara muzejs.

Drīz vien tika paustas bažas arī par Neatkarības cīņās kritušo kapu sakārtošanu, un ap 1928. gadu sākās pieminekļu celtniecības bums Neatkarības 10. gadadienas un Neatkarības cīņu piemiņai. Šajā gadījumā ir vērts izcelt tēlnieka Roberta Antiņa (vecākā) darbus.

Roberts Antinis ir dzimis 1898. gadā Latvijā (tolaik Krievijas impērijā), Kaldabruņā. Viņš studēja Rokišķos, vēlāk studēja mākslu Kauņā un Parīzē. Laikā no 1927. līdz 1931. gadam vairākas Lietuvas pilsētas tika izrotātas ar viņa veidotajiem Neatkarības pieminekļiem. Pirmais tika uzcelts Širvintos. 1920. gada novembrī Giedraiču un Širvintų apkārtnē notika kaujas starp Lietuvas un Polijas armijām, kas pazīstamas kā Giedraiču kauja. Tad Lietuvas armijai izdevās atvairīt Polijas spēkus, kas virzījās uz valsts dzīlēm. Tieši šo notikumu pieminēšanai 1927. gadā Širvintos tika uzcelts Antiņa veidotais piemineklis. Tiek stāstīts, ka pats Antinis piedalījās Neatkarības kaujās, cīnījās netālu no Širvintām. Citi viņa veidotie pieminekļi tika uzcelti Biržos, Rokišķos un, iespējams, Kretingā (visi atklāti 1931. gadā). Lai gan Kretingas pieminekļa gadījumā pastāv šaubas par Antiņa autorību, par pēdējā radītāju tiek uzskatīts vietējais akmeņkalis Jons Akinsks.

Antiņa veidotajiem pieminekļiem raksturīgi skulpturāli akcenti. Širvintos esošais piemineklis attēlo ceļos nometiesušos māti, kas tur rokās savu mirstošo dēlu-kareivi; Biržos esošā lietuviešu sieviete rokās tur vainagu, kas piespiests pie krūtīm; Rokišķos vienā pieminekļa pusē ir tēls un lietuviešu karavīrs, otrā pusē - lietuviešu sieviete, kas paceltās rokās tur sauli ar svastiku, kas attēlota uz vairoga. Kretingas piemineklis bija pieticīgāks, dekorēts ar bareljefiem ar valsts un militāro simbolu attēliem.

Pieminekļi Biržos, Rokišķos un Širvintos tika uzcelti blakus baznīcām, jau izveidojušās publiskās telpās (pilsētas laukumos) vai arī drīz vien par tādām kļuva, pateicoties tur parādījušajiem pieminekļiem. Biržu un Rokišķu laukumus sāka saukt par Neatkarības laukumiem pēc tur uzstādītajiem Neatkarības pieminekļiem. Kretingas gadījumā piemineklis tika uzcelts bijušās rātsnama laukumā, tātad arī pilsētas sirdī. 1875.–1876. gadā šī laukuma vidū tika uzcelta pareizticīgo baznīca, kas bija Krievijas impērijas apspiešanas lieciniece. 1925.–1927. gadā šī baznīca tika nojaukta, un tās vietā tika uzcelts jauns akcents – Neatkarības piemineklis. Tātad daiļrunīgi bija ne tikai paši pieminekļi, bet arī vietas, kur tie tika uzcelti.

Arī šo pieminekļu rašanās stāsti ir atsevišķa stāsta vērti. Vēlreiz zīmīgi ir tas, ka šie nacionālā naratīva simboli parādījās tieši pateicoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai. Piemineklis Širvintos tika uzcelts par līdzekļiem, ko savāca Neatkarības cīņās kritušo brīvprātīgo kapu sakārtošanas komiteja. Šī komiteja tika izveidota 1925. gadā pēc Širvintų robežpolicijas bāra priekšnieka Juodeņiķa (Juodenuķa, Juodemska) iniciatīvas. Biržos un Kretingā pieminekļi tika uzcelti ar Lietuvas strēlnieku savienības vietējo nodaļu gādību. Tas viss liecināja par stingri iesakņojušos patriotismu un pilsonību. Biržu pieminekli pilsētnieki iesauca par "Biruti" - par godu Lietuvas lielkņazienei un lietuviešiem svarīgā vēsturiskā varoņa Vītauta Lielā mātei. Širvintos piemineklim pielipa vārds "Māte", lai gan citi, tāpat kā Biržu gadījumā, tēlā saskatīja kņazieni Biruti.

Padomju laikā lielākā daļa starpkaru periodā radīto Neatkarības pieminekļu tika iznīcināti. Šāds liktenis piemeklēja gandrīz visus Antiņa pieminekļus ( atsauce uz otro daļu ). Tikai pašam tēlniekam paveicās vairāk. Viņam ļāva turpināt radīt. Slavenākais Antiņa darbs no tā laika ir skulptūra "Eglė žančių karaliene", kas uzstādīta Palangā 1960. gadā. 20. gadsimta 60. gados viņš sagatavoja arī memoriālo kompleksu projektus Salaspilī, Latvijā, un Kauņas IX fortam (nerealizēti).