Centieni novērst Ķeguma HES saspridzināšanu
Otrā Pasaules kara laikā, kad armijas atkāpās, liela daļa militāri un loģistiski svarīgu objektu Latvijā tika saspridzināti, lai šie resursi nepaliek tā brīša pretiniekiem. Šādi objekti bija arī Ķeguma apkārtnē, kur viens no svarīgākajiem objektiem ir tieši Ķeguma HES, kas pateicoties tā darbinieku pūlēm un centieniem tomēr netika sagrauts pilnībā.
To dienu atstāstīšu tā, kā esmu dzirdējis un, vācot dokumentus Ķeguma vēstures muzejam, noskaidrojis. Ir zināmi daži fakti, bet vairāk arī nezināmu faktu, kurus arī diezin vai izdosies pilnīgi noskaidrot.
Zinot to, kā vācieši visu spridzina, arī ķegumiešiem šī perspektīva bija skaidra. Vēl jo vairāk, kad Ķegumā izvietotā sardzes vienība, zonderkomanda, sāka mīnēt tiltu, Ķeguma HES direktors Pāvels Krasovskis un droši vien arī viņa domubiedri un līdzgaitnieki, kuru vārdus nezinām, domāja un aktīvi darbojās, lai spēkstaciju maksimāli saglābtu. Krasovskis licis aizmūrēt ieejas galerijās zem aizsprosta, lai tur neieliktu spridzekļus. Viņš, būdams mednieks, braucis uz Sunāksti medībās, kaut arī jau 1942.gadā vācu pašpārvalde viņam atteikusi pagarināt medību ieroču turēšanas atļauju (fakts). Bet faktiski viņš tur it kā ticies ar Oškalna vadītās partizānu vienības vīriem, ar Samsonu. Viņi it kā vienojušies, ka septembrī Samsons ar saviem vīriem ieņems Ķegumu, novērsīs spridzināšanu un noturēs to līdz krievu ienākšanai. Šis plāns ir bijis zināms arī krievu armijas pavēlniecībai. Par to liecina fakts, ka krievu aviācijai bombardējot visus stratēģiski svarīgos mezglus, Ķegums ne reizi nav aizskarts. Un arī fakts, ka 28.jūlijā Tomes pusē tika nomests desants ar kodēto nosaukumu “Sarkanā bulta”, kuram iespējams vajadzēja sadarboties ar Samsonu šajā operācijā. Bet vācu spiegošanas mašīna arī strādāja, un septembra vidū dažu dienu laikā desants ticis pilnīgi iznīcināts. Krasovskis teicis sievai, ka paredzētajā laikā Samsons nav atnācis. Samsons saka, ka nodevības dēļ viņš nav varējis uz Ķegumu tikt… 16.septembrī Krasovskis izsaukts uz Rīgu pie priekšniecības un tur arestēts (fakts). Tanī pašā dienā Ķegumā arestēti arī Osmanis, dzejnieka un rakstnieka Jāzepa Osmaņa tēvs, Bērziņš un Giruckis, HES strādnieki. Krasovskis no Rīgas Centrālcietuma pārsūtīts uz Štuthofas nometni, pēc tam uz Zaksenhauzenas nometni, kur 1945.gada 12.februārī miris (Starptautiskā Sarkanā Krusta izziņa). Osmanis acīmredzot miris ceļā no Štuthofas uz Zaksenhauzenu. Bet Bērziņš tanī brīdī bijis lazaretē, pēc tam nosūtīts uz Zaksenhauzenu, bet ceļā amerikāņi viņu atbrīvojuši, un viņš, atkūlies mājās, strādāja spēkstacijā un nomira 1978.gadā. Pēc šiem arestiem tūliņ arī nomainīta zonderkomanda. Jau otrā dienā, 17.septembrī, ir bijis pirmais krievu aviācijas uzlidojums Ķegumam, un tad jau daudzi no Ķeguma aizbraukuši. Par direktoru iecelts baltvācietis Bētiņš.
Dažas dienas pirms krievu armijas ienākšanas (tas notika 7.oktobrī) vācieši savas ieliktās mīnas laiduši darbā. Nospridzināti abi garie tilta laidumi, viens segmentaizvars (bet betona aizsprosts un zemes dambji tad veseli!). Mašīnzālē saspridzināti un pēc tam izdeguši visi trīs ģeneratori, ceturtajā turbīnā ielaists spridzeklis, un tai norautas divas lāpstas (šo turbīnu var apskatīt Ķeguma vēstures muzejā), izdegusi vadības telpa. Bet brīvgaisa sadales iekārta sagrauta pilnīgi, neviena vesela transformatora, slēdža, mērtransformatora, balsta. Lūžņu kaudze! Un visu šo postažu novākt un iekārtas atjaunot nācās tiem pašiem vāciešiem, nu jau gūstekņu statusā. Viņu kauli vēl šodien guļ Ķeguma skolas stadiona teritorijā. Spēkstaciju atjaunoja trijos gados.
Haunzems, H. 1996. "Daugava un mēs", 57.-58.lpp
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas
Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krasta augšdaļā iepretim Anduļiem
Atrodas ap 1,2 km austrumos no neliela strauta paplašinājuma (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) Ķeguma HES stāvā krasta nogāzes augšdaļā iepretim Anduļiem. Krasts šajā vietā ir apaudzis ar mežu un pamežu, tādēļ šo ugunspunktu no ūdenskrātuves puses pamanīs tikai acīgs vērotājs. Ugunspunkts ir labi saglabājies, jo to nav bojājusi krastu erozija. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES, jo tas atrodas privātā teritorijā.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Sidrabiņiem
Atrodas ap 0,25 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu, iepretim Sidrabiņu saimniecībai. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī un sadalījies vairākās daļās, atgādinot būvgružu kaudzi. Krasts – aizaudzis. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m rietumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Jaundauguļiem
Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā ap 0,6 km austrumos no Ņegas ietekas, iepretim Jaundauguļiem. Ugunspunkts ir noslīdējis no krasta ūdenī un sadalījies vairākās daļās. Tajā ieauguši divi lielāki bērzi, izaudzis krūmājs. Vienu tā daļu ar krastu savieno laipa. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā austrumos no Lejasgrantiņiem
Atrodas ap 0,25 km austrumos no neliela strauta (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) paplašinājuma Ķeguma HES krasta nogāzē. No Jaunjelgavas – Ķeguma ceļa (P85) to var meklēt, ejot gar Daugavas krastu (aizaudzis, pirms tam – meža izcirtums). Uzmanīgs vērotājs to pamanīs arī no upes, jo vasaras laikā šeit sazēlusi lekna veģetācija. Ugunspunkta betona daļas ir klātas ar zaļu sūnu, atverē redzamas metāla un koka konstrukcijas. Tā kā Ķeguma HES viļņu darbības rezultātā ugunspunkts atrodas noskalota krasta malā, tas var būt apmeklējumam bīstams. Blakus atrodas dziļa bedre (bumbu bedre?). Šis ir astotais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta 1. Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums.
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā pie Puduriem
Atrodas uz pussalas pie Konupītes ietekas (mūsdienās uzpludināts upītes paplašinājums) Daugavā, atpūtas kompleksa “Puduri” teritorijā. Viļņu erozijas rezultātā ugunspunkts ir sagāzies upes virzienā. Lai novērstu krastu eroziju, ūdenskrātuves krasti šeit ir nostiprināti ar betona aizsargsienu. Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunkti vairāk vai mazāk ir izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā iepretim Silapūpēžiem
Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā pie Pludinātājiem
Atrodas uz pussalas starp Pludinātājiem un Latgaļu ciemu. Viļņu erozijas rezultātā objekts ir noslīdējis no krasta nogāzes līdz upes tagadējam ūdens līmenim. Kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir augstāks ūdens līmenis, to apskalo Daugavas ūdeņi. Kad ūdens līmenis ir zemāks, tas pilnībā atrodas sausumā. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Otrs variants – doties ar kājām pa mazu taciņu gar Daugavas krastu, kas ved no labiekārtotās pludmales “Spārītes”.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Podniekiem
Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē, nelielā līcī, ap 20 – 30 m no Daugavas krasta iepretim Podnieku mājām. Ugunspunkta kontūra parādās tikai laikā, kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir pazemināts ūdens līmenis. Pārējā laikā tās atrodas zem ūdens un nav redzams. Šis ir trešais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta atliekas var apskatīt pazeminātā ūdens līmenī, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkts pie Ķeguma HES (Enerģētikas muzejā teritorijā)
Atrodas 300 m ziemeļrietumos no Ķeguma HES dambja (Ķeguma prospekta), Enerģētikas muzeja teritorijā. Salīdzinoši labi saglabājies, vizuāli iespaidīgs. Apskatāms, tikai apmeklējot Enerģētikas muzeju, vai arī no ziemeļu puses, otrpus Ķeguma HES teritorijas žogam. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums.
