Dāvida zvaigzne Dundagas koncentrācijas nometņu piemiņas vietā

Koncentrācijas nometne Dundaga II (Dondagen II) tika atvērta 26.11.1943 un tās pirmais komandants ir Grēšels (Gröschel Max Ernst). No sākotnējiem 155 ieslodzītajiem (1944) nometne paplašināta līdz 1000 ieslodzītajiem. Lielākā daļa ieslodzīto ir no Rīgas, Viļņas, Daugavpils un Liepājas geto, kā arī citu vācu okupēto zemju geto. Ieslodzītie ir sievietes un bērni, kas tiek nodarbināti noliktavās, baraku būvniecībā, mežu darbos, dzelzceļu un bunkuru izbūvē, kā arī lidlauku būvdarbos. 

Nometni evakuē, kad sarkanā armija 24-25.07.1944. sasniedz Tukumu. Tas notiek pa dzelzceļu uz Liepāju un Ventspili un tālāk uz Štuthofas koncentrācijas nometni.

Grēšels tik nežēlīgi spīdzināja ieslodzītos, ka daudzi guva letālus ievainojumus un nomira. Grēšelu SS un policijas tiesa notiesā par noziegumiem, kas izdarīti koncentrācijas nometnē Rīga-Kaiserwald (SS nometne Dondangen), viņu nosūtīja uz Štuthofas SS unh policijas koncentrācijas nometni Dancigā-Matzkau. Drēzdenes tiesa 1951. gada 23. februārī viņam piesprieda nāvessodu un 1951. gada 23. jūnijā Drēzdenes cietumā izpildīja nāvessodu.

1992. gada jūnijā, pateicoties novadpētnieces Jautrītes Freimutes iniciatīvai, Dundagas iedzīvotāji ebreju slepkavības un pārapbedīšanas vietā Čiekuros uzstādīja lielu, no koka darinātu Dāvida zvaigzni, kas objektā vairs nav saglābājies. 

Taču 2007. gada oktobrī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome tai blakus atklāja arī piemiņas akmeni ar divām Dāvida zvaigznēm un uzrakstu latviešu valodā “Dundagas nāves nometnēs 1943.-1944. gados iznīcināto 1200 Latvijas un Eiropas ebreju piemiņai”. Pieminekļa atklāšanā piedalījās pārstāvji no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, valdības un pašvaldības, kā arī Vācijas, Izraēlas, Slovākijas, Čehijas, Austrijas un Ungārijas vēstniecības.