Dāvida zvaigzne Dundagas koncentrācijas nometņu piemiņas vietā
Pēc neatkarības atgūšanas Dundagas iedzīvotāji ebreju slepkavības un pārapbedīšanas vietā pie Mazirbes - Dundagas autoceļa uzstādīja lielu, no koka darinātu Dāvida zvaigzni un vēlāk Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome tai blakus atklāja arī piemiņas akmeni
Koncentrācijas nometne Dundaga II (Dondagen II) tika atvērta 26.11.1943 un tās pirmais komandants ir Grēšels (Gröschel Max Ernst). No sākotnējiem 155 ieslodzītajiem (1944) nometne paplašināta līdz 1000 ieslodzītajiem. Lielākā daļa ieslodzīto ir no Rīgas, Viļņas, Daugavpils un Liepājas geto, kā arī citu vācu okupēto zemju geto. Ieslodzītie ir sievietes un bērni, kas tiek nodarbināti noliktavās, baraku būvniecībā, mežu darbos, dzelzceļu un bunkuru izbūvē, kā arī lidlauku būvdarbos.
Nometni evakuē, kad sarkanā armija 24-25.07.1944. sasniedz Tukumu. Tas notiek pa dzelzceļu uz Liepāju un Ventspili un tālāk uz Štuthofas koncentrācijas nometni.
Grēšels tik nežēlīgi spīdzināja ieslodzītos, ka daudzi guva letālus ievainojumus un nomira. Grēšelu SS un policijas tiesa notiesā par noziegumiem, kas izdarīti koncentrācijas nometnē Rīga-Kaiserwald (SS nometne Dondangen), viņu nosūtīja uz Štuthofas SS unh policijas koncentrācijas nometni Dancigā-Matzkau. Drēzdenes tiesa 1951. gada 23. februārī viņam piesprieda nāvessodu un 1951. gada 23. jūnijā Drēzdenes cietumā izpildīja nāvessodu.
1992. gada jūnijā, pateicoties novadpētnieces Jautrītes Freimutes iniciatīvai, Dundagas iedzīvotāji ebreju slepkavības un pārapbedīšanas vietā Čiekuros uzstādīja lielu, no koka darinātu Dāvida zvaigzni, kas objektā vairs nav saglābājies.
Taču 2007. gada oktobrī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome tai blakus atklāja arī piemiņas akmeni ar divām Dāvida zvaigznēm un uzrakstu latviešu valodā “Dundagas nāves nometnēs 1943.-1944. gados iznīcināto 1200 Latvijas un Eiropas ebreju piemiņai”. Pieminekļa atklāšanā piedalījās pārstāvji no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, valdības un pašvaldības, kā arī Vācijas, Izraēlas, Slovākijas, Čehijas, Austrijas un Ungārijas vēstniecības.
http://www.tenhumbergreinhard.de/1933-1945-lager-1/1933-1945-lager-d/dundaga-ii-dondangen.html
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ieroču SS poligons “Jūras nometne”(Seelager) un piemiņas vieta koncentrācijas nometnē mirušajiem
1943. gada beigās nacistiskās Vācijas okupācijas vara, plānojot paplašināt Ieroču SS motorizēto vienību sastāvu, Dundagas apkārtnē sāka veidot apmācību poligonu “ Jūras nometne” (Seelager). Lai izveidotu poligonu evakuēja Dundagas un Ārlavas pagastu iedzīvotājus.
Lai izbūvētu nomenes infrastruktūru Dundagas apkārtnē no atradās vairākas koncentrācijas nometnes “Kaizervalde” filiāles, kurās bija ieslodzīti ap 6000 ebreji no dažādām Eiropas valstīm (tai skaitā Latvijas) un ap 1000 karagūstekņu un partizānu. Daudzi ieslodzītie nomira nāvessodu un slikto dzīves apstākļu dēļ. Daļa nometnes filiālēs mirušo apbedīti “Čiekuros”, kas pēc atsevišķām liecībām ir arī slepkavības vieta ebreju grupai, kura būvēja šaursliežu dzelzceļu Mazirbes virzienā.
1944. gada augusta sākumā, pēc padomju karspēka iebrukuma Zemgalē, apmācību poligonu likvidēja, vairākus tūkstošus neapmācīto Ieroču SS rekrūšu nosūtīja atpakaļ uz Vāciju, bet no poligona vadības, instruktoriem un apmācītajiem karavīriem izveidoja SS motorizēto brigādi Gross, kas bija nosaukta apmācības poligona komandiera SS standartefīrera Martina Grosa vārdā. Brigāde 1944. gada augustā piedalījās kaujā pie Tukuma, bet 1944. gada septembrī pie Iecavas un Baldones.
Pēc Ieroču SS vienību aiziešanas, apmācību poligona infrastruktūru izmantoja no Rīgas un citiem Latvijas reģioniem evakuēto ebreju izvietošanai, kurus turpināja izmantot kā vergu darbaspēku.
Memoriāls holokausta upuriem
Memoriāls atrodas Baltijas jūras krastā, nepilnu kilometru uz ziemeļiem no cietokšņa kanāla. Norāde uz to redzama Liepājas – Šķēdes – Ziemupes ceļa malā.
Memoriāls veltīts Otrā pasaules kara laikā nogalināto Liepājas ebreju piemiņai. Tas atklāts 2005. gada 4. jūnijā un veido horizontāla menora – jūdaisma simbola – svečtura, kas izklāta ar skaldītu Kurzemes laukakmeni.
Otrā pasaules kara gados Šķēdes kāpas iemantoja baisu slavu, jo laikā no 1941. līdz 1945. gadam šajā vietā nacistiskās Vācijas iniciētajā un organizētājā holokaustā nošāva 3640 ebrejus – tostarp 1048 bērnus, aptuveni 2000 padomju karagūstekņu un aptuveni 1000 latviešu civiliedzīvotāju.
Vēsturnieks un holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis gan norāda, ka nogalināto latviešu skaits visticamāk ir daudz mazāks. Latvijas vēsturē notikumi Šķēdē ir jo īpaši sāpīgi un skumji, dēļ tā, ka Liepājas ebreju nogalināšanā piedalījās līdzpilsoņi – bez vācu vienībā un t.s. Arāja komandas un latviešu SD sardzes vada te, dažādu uzdevumu izpildē, piedalījās Liepājas “šucmaņi” un Liepājas kārtības policija.
Turpat blakus redzams vēl viens piemineklis – obelisks ar sarkanu zvaigzni, kurš uzstādīts 1956. gadā. Tajā norādītā informācija par 19 000 nogalinātajiem ir aplama.
Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs
Atrodas Rīgā, netālu no Rīgas Centrālā tirgus un Rīgas pasažieru stacijas.
Muzejs atklāts 2010. gadā vietā, kur atradās pilsētas noliktavas. Tas izvietots pilsētas vēsturiskajā daļā blakus bijušā ebreju geto robežai. Geto teritorija ir unikāla, jo kopš 2.pasaules kara laika tā arhitektoniski nav mainījusies. Tā ir piemiņas vieta Latvijas un ebreju tautas traģēdijai.
Vācijas politika ebreju jautājumā Latvijā līdz 1939. gada beigām izpaudās kā Vācijas diplomātu un politiķu centieni ietekmēt Latvijas valdību, lai tā spertu soļus pret ebrejiem, ierobežojot viņu brīvību. Tas bija Vācijas politikas “eksports”, kas vērsts pret Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar vācbaltiešu izceļošanu 1939. gadā, Vācijas sūtniecībai samazinājās informācija par iedzīvotāju noskaņojumu un notiekošo Latvijā.
Sarkanajai armijai okupējot Latviju un manipulējot ar sabiedrību, bija vērojams daļas ebreju atbalsts jaunai okupācijas varai. Saskaroties ar režīma vēršanos pret sabiedrību kopumā, atbalsts būtiski samazinājās. Taču bija izveidojusies dziļa plaisa iedzīvotāju vidū, kuru vēlāk centās izmantot nākošais okupācijas režīms - Vācija. Tā cerēja, ka pret ebrejiem tiks vērsti grautiņi un izrēķināšanās, taču tā nenotika. Latviešiem galvenais ienaidnieks bija komunisti, nevis ebreju kopiena. Vācijas plānos tika ieviestas korekcijas, kas sākumā paredzēja izveidot ebreju geto, bet vēlāk viņus iznīcināt.
