Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs Muzejs
1
Atrodas Rīgā, netālu no Rīgas Centrālā tirgus un Rīgas pasažieru stacijas.
Muzejs atklāts 2010. gadā vietā, kur atradās pilsētas noliktavas. Tas izvietots pilsētas vēsturiskajā daļā blakus bijušā ebreju geto robežai. Geto teritorija ir unikāla, jo kopš 2.pasaules kara laika tā arhitektoniski nav mainījusies. Tā ir piemiņas vieta Latvijas un ebreju tautas traģēdijai.
Vācijas politika ebreju jautājumā Latvijā līdz 1939. gada beigām izpaudās kā Vācijas diplomātu un politiķu centieni ietekmēt Latvijas valdību, lai tā spertu soļus pret ebrejiem, ierobežojot viņu brīvību. Tas bija Vācijas politikas “eksports”, kas vērsts pret Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar vācbaltiešu izceļošanu 1939. gadā, Vācijas sūtniecībai samazinājās informācija par iedzīvotāju noskaņojumu un notiekošo Latvijā.
Sarkanajai armijai okupējot Latviju un manipulējot ar sabiedrību, bija vērojams daļas ebreju atbalsts jaunai okupācijas varai. Saskaroties ar režīma vēršanos pret sabiedrību kopumā, atbalsts būtiski samazinājās. Taču bija izveidojusies dziļa plaisa iedzīvotāju vidū, kuru vēlāk centās izmantot nākošais okupācijas režīms - Vācija. Tā cerēja, ka pret ebrejiem tiks vērsti grautiņi un izrēķināšanās, taču tā nenotika. Latviešiem galvenais ienaidnieks bija komunisti, nevis ebreju kopiena. Vācijas plānos tika ieviestas korekcijas, kas sākumā paredzēja izveidot ebreju geto, bet vēlāk viņus iznīcināt.
Izmantotie avoti un saites:
Rīgas geto muzeja oficiālā mājaslapa. Pieejama: www.rgm.lv [Aplūkota: 20.03.2021.].
Dribins, L. Ebreji Latvijā (Otrais papildinātais izdevums).Rīga: Elpa, 2002.
Kangeris, K. Trešā Reiha dokumenti par ebreju situāciju Latvijā. Holokausta izpēte Latvija. Rīga: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 2004.
Jūsu komentāri
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Atmiņas par Žani Lipki
Pēc Padomju okupācijas sekoja Vācijas okupācija. Nacisti veica noziegumus pret Latvijas iedzīvotājiem. Viena no šādām etniskajām grupām bija ebreji. Sākotnēji tika izveidoti geto, bet pēc tam sekoja ebreju iznīcināšana. Daudzi latvieši izglāba ebrejus no iznīcināšanas. Viens no tiem Žanis Lipke.
Rīgas geto un holokausts
Apzināti izvēlēti trīs dažādu cilvēku atmiņu stāst fragmenti, kas ļauj precīzāk paraudzīties uz holokausta noziegumu no dažādiem skatu punktiem.
Dāvida zvaigzne Dundagas koncentrācijas nometņu piemiņas vietā
Pēc neatkarības atgūšanas Dundagas iedzīvotāji ebreju slepkavības un pārapbedīšanas vietā pie Mazirbes - Dundagas autoceļa uzstādīja lielu, no koka darinātu Dāvida zvaigzni un vēlāk Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome tai blakus atklāja arī piemiņas akmeni
Godātais kungs vai kundze, es sekoju pēdām pēdām: Norberts Kronenbergs, dzimis 1908. gada 4. augustā Hannoverē / Vācijā, 1941. gada 15. decembrī kopā ar 1000 citiem Vācijas ebrejiem ar transporta numuru 461 deportācijas sarakstā no Hannoveres uz Rīgu deportēts. Kāds no šī vilciena izdzīvojušais bija ticies ar Norbertu K. Salaspilī un vēlāk sniedzis liecības Hannoverē. Šodien, 2022. gada 11. septembrī, biju muzejā apmēram 6 stundas - mani viss ļoti iespaidoja un dziļi iespaidoja - bet Norberta Kronenberga vārdu uz lielās baltās tāfeles zem Hannoveres deportācijas grupas neatradu. Norberts Kronenbergs piederēja mūsu ģimenei, viņš Hannoverē strādāja par radiomehāniķi pie mana sievastēva H. Mencela. Mēs viņam uzlikām klupšanas akmeni Hannoverē un nodevām viņa svarīgākās personīgās mantas "ZeitzeugenZentrumZivilcourage" sabiedrībai. Es lidoju atpakaļ uz Vāciju 21. septembrī. Es būtu ļoti pateicīgs, ja dzirdētu no jums par šo jautājumu. - Es jūs laipni sveicu. - Klauss Šlueters