Par mazāk zināmiem latviešu tēlnieka Kārļa Zāles darbiem Dīvala un Trikātas vecajos kapos
Viens no maz zināmiem tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) darbiem ir šūnakmenī veidotā skulptūra "Izirušās rozes", kas tapusi laika posmā no 1939. līdz 1940.gadam, un saistītas ar Brāļu kapu ansambļa izveidi.
Brāļu kapu ansambļa izveides laikā tika apspriests priekšlikums izveidot kapulauka centrālajā daļā baseinu. Tēlnieks gatavojās šādam risinājumam un izcirta šīs divas līdzīgās skulptūras, paredzot tās novietot baseina ievadījumā. Taču baseina veidošanas ideja tika noraidīta un tai vietā ierīkoja zālienu. Līdz ar to “Izirušās rozes” Brāļu kapos savu vietu neatrada un tika uzstādītas atsevišķi, pie privātpersonu kapu kopiņām: viena I Meža kapos Rīgā, otra — Dīvālu kapos Valmierā. Abās skulptūrās attēlota sieviete, kas nometusies ceļos un skumst par aizgājējiem. Par pārtrūkušo dzīvi stāsta izirušās rozes un apgāztais ūdens trauks. Skulptūras veidotas šūnakmenī un uzstādītas uz zemas pamatnes.
Dīvala kapsētā Valmierā skulptūra atrodas kopš 1950.gada.
Otrs mazāk zināms Kārļa Zāles darbs ir piemineklis veidots tautskolotājam Jēkabam Mūrniekam (1865-1926). Atrodas Trikātas vecajos kapos. “Cēls darbs ievada mūžībā” — šāds skolotāja moto likts uz pieminekļa aizmugures.
Samērā sarežģītajā arhitektoniskajā kompozīcijā iekļauts liels zemcilnis, kurā acīmredzot saskaņā ar pasūtītāju vēlēšanos attēlots zem skolas liepām atsēdies skolotājs ar atvērtu grāmatu, viņam pieglaudies puisēns. Šis cilnis ir gandrīz vienīgais no Kārļa Zāles darbiem, kam piemīt ilustratīvisms. Neparasti viņa rokrakstam ir tēlu detalizācija.
Trikātas draudzes skolā Jēkabs Mūrnieks nepārtraukti nostrādāja 42 gadus un viņa laikā draudzes skola ir izauklējusi daudz Latvijā pazīstamus valsts, armijas, sabiedriskos un dažādu arodu darbiniekus – Kara ministru, ģenerāli Jāni Balodi, ģenerāļus Kārli Gopperu un Robertu Dambīti, Saeimas deputātu, pulkvedi Eduardu Laimiņu, pulkvežus Pēteri Silenieku, Mārci Kamolu, Jēkabu Gustavu un daudzus citus.
1928. gadā pateicīgie audzēkņi Trikātas kapos Jēkabam Mūrniekam uzlika tēlnieka Kārļa Zāles veidotu pieminekli.
http://trikatasvesture.beverina.lv/index.php/pieminekli
https://www.vestnesis.lv/ta/id/59018
http://trikatasvesture.beverina.lv/index.php/sakums/arhivs-2020
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Ģenerāļu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas Trikātas pagastā
Piemiņas stēla atrodas līdzās Trikātas kapu kapličai.
Trikātas kapi glabā trīs izcilu Latvijas ģenerāļu - Roberts Dambītis, Kārlis Goppers un Jānis Balodis, piemiņu. Trikātas kapos apglabāts arī visu šo ģenerāļu skolotājs Jēkabs Mūrnieks, kuram 1928. gadā uzstāda apbedījuma vietā pēc Kārļa Zāles meta šūnakmenī veidotu pieminekli.
Ģenerāļus un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus katru gadu piemin ar lāpu gājieniem uz Trikātas kapiem, kur atrodas divas piemiņas stēlas, kurās kopumā iekalti 17 ar Trikātas pagastu saistīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi.
Stēla atklāta 2018. gada 11. novembrī.
Video sižets par Lāčplēša kara ordeni un ordeņu komplektu, kas piederēja ģenerālim Jānim Balodim.
Militārā mantojuma pieminekļi Dīvaliņa kapos Valmierā
Atrodas Valmieras Dīvala (Jāņa) kapos Valmierā.
Redzams 1937. gada 26. septembrī atklāts pēc tēlnieces Martas Langes meta Allažu šūnakmenī veidots piemineklis.
Pīlārveida pieminekli noslēdz slīps altāris, uz kura atrodas šūnakmenī veidots ozollapu vainags un bruņucepure.
Apbedīti aptuveni 80 Latvijas Neatkarības karā kritušie, kā arī no gūtajiem ievainojumiem un slimībām mirušie karavīri.
Turpat netālu atrodas viens no mazāk pazīstamiem Kārļa Zāles darbiem - piemineklis “Izirušās rozes”, kas saistīts ar Brāļu kapu ansambļa izveidi.
Līdzās atrodas arī piemiņas vieta komunistiskā terora upuriem - akmens ar uzrakstu: "1941.gada komunistu režīma noslepkavotajiem" un balti krusti.
Rīgas Brāļu kapi
Atrodas Rīgā, Aizsaules ielā.
Rīgas Brāļu kapi aptver 9 ha lielu teritoriju. Tā ir viena no ievērojamākajām karavīru atdusas vietām pasaulē. Izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts kritušajiem latviešu karavīriem. Celts pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta. Pirmais šāda veida ansamblis Eiropā, kur apglabāti ap 3000 cīnītāju.
Brāļu kapi izveidoti 1. pasaules kara laikā, kad tur apglabāja pirmos trīs latviešu strēlniekus, kuri krita Tīreļpurvā kaujā pret Vācijas armiju. Vēlāk Brāļu kapos apglabāti citās cīņās un karos kritušie latviešu karavīri. Memoriālā izmantoti Latvijas ainavai, tradicionālajai lauku sētai, latviešu folklorai un vēsturei raksturīgi elementi, kas cildina kareiviskās īpašības un vēsta par karavīra ceļu. 1936. gadā atklāja ainavisku, arhitektonisku un tēlniecisku ansambli, kas sastāv no trīs daļām:
Pārdomu ceļš ar 250 m garu aleju;
Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu svētbirzi;
Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem.
Mūsdienās var apskatīt nepārspētu Latvijas memoriālās tēlniecības mākslas darbu. Apkārtnē atrodas vairākas Rīgas kapsētas sakrālās mākslas vērtību iepazīšanai.
Brīvības piemineklis
Atrodas Rīgas centrā, Brīvības laukumā.
Brīvības piemineklis ir viens no izcilākajiem Latvijas vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Celts pēc Kārļa Zāles projekta par tautas ziedojumiem. Atklāts 1935. gadā kā latviešu tautas brīvības un tēvzemes mīlestības simbols. Kopā ar Rīgas Brāļu kapu ansambli tas pieder pie vērtīgākajiem monumentālās arhitektūras un tēlniecības paraugiem.
Brīvības piemineklis izsaka latviešu kultūras ētiskās un estētiskās vērtības. Simboli atspoguļo brīvības filozofisko būtību un latviešu nācijas vēsturiskos priekšstatus par neatkarības izcīņas posmiem. Norāda uz fiziskā un garīgā spēka iemiesojumu. Heroiskā valoda stāsta par latviešu tautu kā pašpaļāvīgu, aktīvu vēstures veidotāju un sava likteņa noteicēju.
Tā vietā sākotnēji atradās Krievijas cara Pētera I piemineklis. 1. pasaules karā to demontēja, lai ar kuģi nogādātu Petrogradā. Vācijas armijas zemūdene kuģi torpedēja, un tas nogrima pie Igaunijas teritorijas Vormsi salas. Brīvības pieminekli Padomju okupācijas režīms vairākkārt plānoja nojaukt, bet tas nerealizējās.
Mūsdienās var aplūkot vienu no Latvijas simboliem un vērot armijas godasardzes tradīcijas.
