Sääres krasta aizsardzības baterija Nr.43
Jau 1907. gadā Krievija sāka gatavoties savas galvaspilsētas Sanktpēterburgas priekšējās aizsardzības pozīciju attīstīšanai.
Galvenā pozīcija bija plānota Tallinas-Porkkalas līnijā. Tālāk pirms tās bija paredzēta Muhu šauruma pozīcija salu un šaurumu aizsardzībai. Tā stiepās no Hījumā līdz Serves šauruma galam. Irbeni šauruma otrā pusē palika Liepājas kara osta, taču vācieši to ieņēma bez lielām grūtībām. Patiesībā Sēres baterija tika uzbūvēta kara situācijā un steigā. Tā jau bija "ekonomiskā versija". Bija atvērtas četras austrumu-rietumu vienstobra artilērijas pozīcijas, no kurām ceturtā bija pārvietota atpakaļ no pārējām, un tām bija šaurs apšaudes sektors Irbeni šaurumā. Vienlaikus Aegnā un Naissārē tika uzcelti daļēji pazemes bruņoti torņi tāda paša kalibra lielgabaliem. Kara notikumi Sēres baterijā ir stāstīti 1987. gadā Lenfilm studijas uzņemtajā filmā "Moonzund", kuras galvenā varoņa prototips ir 43. baterijas komandieris vecākais leitnants Nikolajs Partenjevs. Baterijas pirmās pozīcijas komandieris bija igaunis Jāks Vendla (Feldmans). Sēres (Zerel) 305 mm (12 collu) piekrastes aizsardzības artilērijas baterija Nr. 43 sastāvēja no četrām betona artilērijas bāzēm un tām pievienotajām munīcijas noliktavām ar baļķu griestiem, ko ieskauj grants uzbērumi. Katrai pozīcijai bija sava dīzeļdegvielas elektrostacija. Kompleksā ietilpa arī komandpunkts un novērošanas tornis, kas atradās gandrīz kilometra attālumā pie Sēres muižas. Teritorijā ietilpst arī aizsardzības grāvji un liels tekošs grāvis. Tie tika izmantoti arī 1944. gada kaujās, kad tie tika ievērojami paplašināti. 1941. gadā lielgabalu bāzes tika izmantotas kā mānekļu pozīcijas tā sauktajai Stebel baterijai, kurai uz betona pamatnēm tika būvēti koka modeļi. Tā rezultātā betons ir bojāts aviācijas bumbu sprādzienu rezultātā. Īpaši liela piltuve ir redzama 3. pozīcijā. Baterijas faktiskā būvniecība sākās 1916. gadā. Šī plānošana sākās 1912. gada rudenī. Pēc uzmērīšanas sākās būvniecība, taču bija nepieciešama osta būvmateriālu transportēšanai. Mõntu osta tika pabeigta 1914. gadā. Acīmredzot tajā laikā sākās arī pozīciju faktiskā būvniecība. 1914. gadā starp Mõntu ostu un bateriju tika uzbūvēta piecu kilometru gara dzelzceļa līnija ar 750 mm sliežu platumu. 1917. gada oktobrī vēl divu pozīciju betona aizsargmūri nebija uzbūvēti. Revolucionāri noskaņotie jūrnieki nebija noskaņoti pakļauties pavēlei. No vācu lidmašīnas nomestas aviācijas bumbas izraisīta ugunsgrēka rezultātā nepabeigtajā 3. artilērijas pozīcijas munīcijas pagrabā notika sprādziens, kurā gāja bojā 70 jūrnieki un trīs virsnieki, bet vēl 70 tika ievainoti. Šis traģiskais notikums vēl vairāk pazemināja baterijas personāla morāli. Kad vācieši 1917. gada oktobrī uzbruka, lielgabali tika uzspridzināti. Tādējādi objektam bija tikai atturošs mērķis, kas slēdza vācu kuģu ieeju Irbenas šaurumā, t. i., Rīgā, Kuresārē un Pērnavā. 1922. gadā metāllūžņos sagrieztās lielgabalu daļas tika aizvestas caur Mentu ostu. Kopš tā laika iekārtas netiek izmantotas. Šis ir rets militārais komplekss no Sāmsalas, Igaunijas un pasaules viedokļa. Serves baterija ir īpaša ar to, ka, lai gan līdzīga 12 collu baterija joprojām atrodas Tahkunā, Hījumā, pozīciju aizsardzības sienas tur netika pabeigtas. Sērvē lielākā vai mazākā mērā ir saglabājušās arī lielgabalus apkalpojošo iekārtu palīgēku pamatu atrašanās vietas.
"Igaunijas militārās arhitektūras mantojuma kartēšana un izmantošanas iespēju analīze. 19. un 20. gadsimts" Sēres 12 collu piekrastes baterija. Kultūras mantojuma saglabāšanas eksperta novērtējums. Sastādījis: Tõnu Veldre, 2017. gada decembris.
Saistītie objekti
Serves krasta aizsardzības 43. baterija
Militārais muzejs, kas dibināts 2004. gadā kā vēstures izstāžu telpa, ir iekārtots bijušajā Padomju jūras spēku priekšpostenī Sēres ciemā, Sāremā salas Serves pussalas galā. Kilometra attālumā no muzeja var apskatīt Serves bāku, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem uz salas.
Sāremā krasta līnija savulaik bija kā nosēta ar priekšposteņiem, un Aukstā kara laikā katru no tiem apkalpoja 20 jūras kājnieki un virsnieki. Viņu mērķis bija uzraudzīt kuģu satiksmi Irbes jūras šaurumā, jo Sāremā piekraste bija Padomju Savienības ārējā jūras robeža. Militārā izstāde ir iekārtota 1955. gadā celtās kazarmās un ir sadalīta istabās. Izstādē var uzzināt par Pirmā un Otrā pasaules kara notikumiem Servē, padomju laiku un mūsdienu NATO militāro aprīkojumu. Vecākie eksponāti ir iegūti muzeja kolekcijā no vietējiem iedzīvotājiem un no netālajām kauju vietām. Līdztekus militārajai ekspozīcijai citās kompleksa ēkās tagad ir iekārtotas kuģniecībai un vēsturei veltītas izstādes, kā arī Serves dabas muzejs, kuru ar militārā muzeja ieejas biļeti var apmeklēt bez maksas.
Netālu no muzeja atrodas Pirmā pasaules kara krasta apsardzes baterija Nr. 43. Līdz mūsdienām vēl ir saglabājušies artilērijas betona barbeti (lielgabalu laukumi) ar noapaļotajām bultskrūvēm, divu artilērijas pozīciju aizsargsienas un smilšu uzkalns, kur savulaik atradās komandcentrs.
