19.artilērijas pulka kapteiņa Jāņa Ozola komandiera spējas Kurzemes 3.liekaujas laikā
Kapteinis Jānis Ozols bija latviešu virsnieks, 2.pasaules kara dalībnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, kura komandētais artilērijas divīzions novērsa frontes pārrāvumu Kurzemes 3.lielkaujas laikā.
Majora Jāņa Ozola stāsts:
Jānis Ozols dzimis Īslīces pagastā, par viņa bērnību un jaunību zināms maz.
No 1939. gada 24. septembra Ozols ir I baterijas komandieris, pēc Latvijas okupācijas Latgales artilērijas pulks tiek iekļauts 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijā kā 623. artilērijas pulks, tur viņu ieceļ par štāba priekšnieka palīgu.
2. pasaules karā pēc Vācijas iebrukuma PSRS Ozols brīvprātīgi piesakās dienestam vācu armijā 16. Zemgales policijas bataljona rindās, pēc tā iekļaušanas 2. latviešu brigādē, tas kļūst par 1. (vēlāk 42.) pulka III bataljonu.
1944. gada oktobrī Ozols nonāk Kurzemes cietoksnī, decembrī tiek iecelts par 19. artilērijas pulka III vieglā diviziona komandieri. Trešās Kurzemes lielkaujas laikā 31. decembrī Ozola III divizions un majora Kristapa Insberga II divizions kā pēdējā aizsardzība līnija atsit ienaidnieka pārspēka uzbrukumu, novēršot frontes pārraušanu. Šajā kaujā Ozols izrāda personīgu varonību un komandiera spējas, kad viņam tiek paziņots, ka 8. baterijā ierindā palikuši vairs tikai divi lielgabali, Ozols baterijas komandierim velta šādus vārdus:
“Jums šauj vēl divi lielgabali? Kāda laime, kapteini! Devītai strādā vairs tikai viens. Šaujat!”
Kaujas laikā ienaidniekam izdodas pārņemt vienu no majora Ozola baterijām - Ozols nekavējoties pats vada triecienu pret iebrucējiem un bateriju atgūst. Par šo kauju 1945. gada 25. februārī tiek apbalvots ar Armijas goda sarakstu sprādzi.
=====
Kara beigas Ozols sagaida Kurzemē. Pēc Vācijas kapitulācijas majors Ozols gūstā nepadodas, bet ar vairākiem citiem artilērijas virsniekiem pievienojas nacionālo partizānu rindām.
Sadursmē ar čekas spēkiem tiek ievainots 1945. gada 3. oktobrī, arestēts un 1946. gada 10. maijā notiesāts uz 20 gadiem katorgā. Majors Jānis Ozols mirst 1947. gada 13. oktobrī Vorkutā.
https://timenote.info/lv/Janis-Ozols-28.02.1904
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemiņas zīme kapteiņa J.Ozola artilērijas pulkam
Majora Jāņa Ozola komandētā 3. diviziona 7. baterijai ir uzstādīta piemiņas zīme autoceļa Rīga - Liepāja malā, Džūkstes pagastā, apmēram viena kilometra attālumā no Piemiņas vietas Kurzemes aiztāvjiem.
Trešās Kurzemes lielkaujas laikā no 1944. gada 23. decembra līdz 31. decembrm majora J. Ozola III divizions atsita ienaidnieka pārspēka uzbrukumus, novēršot frontes pārraušanu. Šajā kaujā majors J. Ozols izrāda personīgu varonību un komandiera spējas.
Jānis Ozols (1904-1947) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs, kā arī nacionālais partizāns un padomju represiju upuris.
