Par D.Breikša nacionālo partizānu grupu

D.Breikša nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam viņi dzīvoja Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D.Breikša partizānu grupu nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc viņi bija spiesti pārvietoties. Pa vasarām viņi dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona (1907-1952) un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros.

Dailoņa Breikša grupā darbojās Imants Lācis (segvārds Andris), viņa māsas Dzidra Līvija, Mirdza Lilija un Regīna, kā arī Jānis Zariņš (segvārds Janka, 1922-1952). 1951. gada 23. aprīlī “Daiņkalnu” bunkurā Jānim Zariņam un Dzidrai Lācei piedzima dēls Einārs. Ņemot vērā, ka dzīve bunkurā zīdainim bija bīstama, vecāki bērnu atdeva gādīgās rokās. Viņš nonāca Smiltenes slimnīcā un tika adoptēts.

1952. gada pavasarī D.Breikša nacionālo partizānu grupa tika atklāta pēc sniegā atstātajām pēdām. 1952. gada 16. aprīlī čeka (Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja) aplenca “Daiņkalnu” un “Graškalnu” mājas un iznīcināja D.Breikša grupu. Kaujā dzīvību zaudēja pats D.Breikšs, I.Lācis un M.Lāce, nošāvās J.Zariņš, D.Lāce un mežsargs A.Pērkons. Piecpadsmitgadīgā Regīna Lāce tika izgrūsta pa bunkura lūku, lai izdzīvotu un izstāstītu par notikušo. Izdzīvoja arī mežsarga sieva Velta Dziļuma un viņas gadu vecais dēliņš Turalds. Pēc bunkuru iznīcināšanas, nogalinātos partizānus vadāja apkārt vaļējā mašīnā pa Gatartu un Drustiem.

Kopš 2002. gadā piemiņas vietu “Daiņkalnos” pamazām labiekārtoja, attīrīja no kokiem un krūmiem. Katru gadu 16. aprīlī tiek rīkoti piemiņas pasākumi Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu piemiņai. Pasākumu organizators un piemiņas vietas sakopšanas iniciators ir bijušais novadnieks, zemessardzes veterāns, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Lācis, kuram “Daiņkalnu” bunkurā bojā gāja brālēns un māsīcas. 2003. un 2004. gada aprīlī pie “Daiņkalnu” un “Graškalnu” mājām ievētīja piemiņas krustus un plāksnes. 2016. gada rudenī – 2017. gada pavasarī ar vietējo raunēniešu palīdzību piemiņas vieta tika rekonstruēta pēc arhitekta Z.Butāna skices, kā arī tika atrakta un nostiprināta kādreizējā bunkura vieta, kas pieejama apskatei tikai 16.aprīlī - piemiņas pasākuma laikā.

Regīnas Lāces (Tīlibas) stāsts par notikumiem “Daiņkalnos” un “Graškalnos’ publicēts Sanitas Reinsones 2015. gadā izdotajā grāmatā “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”