Par D.Breikša nacionālo partizānu grupu
Mälestuskoht asub Rauna valla endiste “Daiņkalni” ja “Graškalni” majade kohas, mille all rühmitas rahvuspartisanid eesotsas Dailonis Breiksiga (hüüdnimi Edgars, 1911–1952) 1950. aastast loodud punkritesse. 1952.
D.Breiksise rahvuspartisanide rühm moodustati 1948. aastal ja kuni 1950. aastani elasid nad Gatarta kihelkonna "Jaunvieslavēni" koos omaniku Kārlis Lāčsiga. 1950. aastal andis D.Breiksise partisanirühma üle tema enda vend Laimonis, mistõttu nad olid sunnitud kolima. Suvel elasid nad metsades, kuid talved veetsid Rauna kihelkonna “Daiņkalni” metsamees Artūrs Pērkonsi (1907–1952) lähedal ja läheduses asuva “Graškalni” majade alla püstitatud punkrites.
Dailonis Breiksise rühmas töötasid Imants Lācis (hüüdnimi Andris), tema õed Dzidra Līvija, Mirdza Lilija ja Regīna, samuti Jānis Zariņš (hüüdnimi Janka, 1922-1952). 23. aprillil 1951 sündis poeg Einārs "Daiņkalni" punkris Jānis Zariņš ja Dzidra Lāce. Arvestades, et elu punkris oli beebile ohtlik, andsid vanemad lapse hoolitsevates kätes tagasi. Ta viidi Smiltene haiglasse ja adopteeriti.
1952. aasta kevadel avastati D.Breiksi rahvuspartisanide rühmitus pärast lumme jäänud jalajälgi. 16. aprillil 1952 ümbritses tšekk (Läti NSV Riiklik Julgeolekukomitee) Daiņkalnsi ja Graškalnsi majad ning hävitas D.Breiksi rühma. D.Breikšs, I.Lācis ja M.Lāce ise kaotasid lahingus elu, J.Zariņš, D.Lāce ja metsnik A.Pērkons lasti maha. Viieteistkümneaastane Regīna Lāce lükati punkri luugist välja, et ellu jääda ja juhtunut jutustada. Ellu jäid ka metsamehe naine Velta Dziļuma ja tema aastane poeg Turalds. Pärast punkrite hävitamist aeti hukkunud partisanid lahtise autoga Gatarti ja Drusti kaudu ringi.
Alates 2002. aastast on mälestuskohta Daiņkalnsis järk -järgult parandatud ning see on puudest ja põõsastest puhastatud. Igal aastal 16. aprillil peetakse mälestusüritusi Dailonis Breiksi juhitud rahvuspartisanide mälestuseks. Ürituse korraldaja ja mälestusmärgi koristamise algataja on endine maavanem, rahvuskaardi veteran, Kolme Tähe ordeni rüütel Jānis Lācis, kelle nõbu ja nõod hukkusid punkris. “Daiņkalni”. 2003. ja 2004. aasta aprillis püstitati Daiņkalni ja Graškalni majade juurde mälestusristid ja -tahvlid. 2016. aasta sügisel - 2017. aasta kevadel rekonstrueeriti mälestuskoht kohalike raunenlaste abiga vastavalt arhitekt Z.Butāna eskiisile, samuti kaevati välja ja tugevdati endise punkri koht, mis on vaatamiseks saadaval ainult 16. aprill - mälestusürituse ajal.
Regina Lāce (Tīliba) lugu "Daiņkalni" ja "Graškalni" sündmustest ilmus Sanita Reinsone 2015. aasta raamatus "Meža meitas. 12 naist kogu elu kodus, metsas, vanglas ”
Reinsone, S. “Metsa tütar. 12 naist kogu eluks kodus, metsas, vanglas ”. Riia: päevaraamat, 2015.
http://edruva.lv/te-cinijas-par-latviju/
http://edruva.lv/notikumi-atklaj-patieso-vesturi/
https://www.tvnet.lv/6214360/nacionalo-partizanu-pieminas-vieta-bralis-satiek-masu
Seotud ajajoon
Seotud teemad
Seotud objektid
Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu piemiņas vieta “Daiņkalni”
Atrodas “Daiņkalni”, Raunas pagasts, Raunas novads (netālu no Smiltenes novada, Brantu pagasta “Mežviju” mājām.
Nokļūšana līdz piemiņas vietai tikai vienreiz gadā - 16.aprīlī! Ceļš ved caur privātīpašumu.
Piemiņas vieta iekārtota kādreizējo Raunas pagasta “Daiņkalnu” un “Graškalnu” māju vietā, zem kurām izveidotajos bunkuros no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša (segvārds Edgars, 1911-1952) vadīto nacionālo partizānu grupa. D.Breikša nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam viņi dzīvoja Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D.Breikša partizānu grupu nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc viņi bija spiesti pārvietoties. Pa vasarām viņi dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona (1907-1952) un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros.
Kopš 2002. gadā piemiņas vietu “Daiņkalnos” pamazām labiekārtoja. Katru gadu 16. aprīlī tiek rīkoti piemiņas pasākumi Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu piemiņai. 2003. un 2004. gada aprīlī pie “Daiņkalnu” un “Graškalnu” mājām ievētīja piemiņas krustus un plāksnes. 2016. gada rudenī – 2017. gada pavasarī ar vietējo raunēniešu palīdzību piemiņas vieta tika rekonstruēta pēc arhitekta Z.Butāna skices, kā arī tika atrakta un nostiprināta kādreizējā bunkura vieta.
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
