Par kodolbāzes slepeno angāru
Pazemes termokodolraķešu bāzē Plokštines mežos tika uzstādīts īpaši slepens angārs, par kuru vietējie iedzīvotāji joprojām zina ļoti maz un kura mērķi apvij baumas par kodolraķešu kaujas galviņu glabāšanu.
"Mēs nezinām, kas bija iekšā. Bija visādas baumas, pat par to, ka šeit glabājas kodolgalviņas," stāsta vietējais iedzīvotājs Staņislovs Puidokas. Angāra celtniecību apvija ārkārtīga slepenība. Vietējais iedzīvotājs, kurš veda granti būvniecībai, atceras: "Viņi ar mašīnu aizbrauktu tikai līdz tā sauktajai tehniskajai zonai [..] 2 km no būvējamā angāra. Un tad darbinieki pārņemtu mašīnu un paši turpinātu braukt. Atdotu mašīnu tukšu." Maskēšanās nolūkos angārs tika noklāts ar grants kārtu, kam virsū uzbēra zemes kārtu. Mūsdienās objekts ir aizaudzis ar krūmiem, bet palicis kā kluss liecinieks noslēpumainajai padomju karabāzei.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Kodolgalviņu uzglabāšana (angārs) Plokštēnos
1962. gadā 31. decembris Ploštinas mežos (Plunģes rajons) sāka darboties "Dvina", viens no pirmajiem pazemes ballistisko raķešu R-12 palaišanas kompleksiem Padomju Savienībā.
No 1963. līdz 1978. gadam Kompleksā tika izvietotas 4 vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bruņotas ar 2,3 megatonnu kodoltermiskās kaujas galviņām. Visas raķetes bija mērķētas uz Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar bāzēm līdzīgu raķešu palaišanai Lietuvā veidoja kopīgu padomju kodolieroču grupu, kas bija spējīga iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā netika palaista neviena raķete, lai gan 1968.g. Prāgas pavasara laikā tika paziņota militārā gatavība.
Aptuveni 0,5 km no kodolraķešu R-12 "Dvina" šahtas palaišanas bāzes tika izveidota militārā pilsētiņa un kodollādiņu noliktava (angārs). Pagaidām ļoti maz zināms par angāra mērķi. Tiek uzskatīts, ka tajā atradās remontdarbnīca un kravas zona un angārs, kurā, iespējams, atradās termokodolraķešu R-12 kaujas galviņas. Angārs ir milzīga, aptuveni 60 m gara betona ēka, kas no ārpuses pārklāta ar zemes kārtu un paslēpta starp mežiem.
Šobrīd ēka, tāpat kā visa bijusī pazemes raķešu palaišanas bāze, pieder Žemaitijas Nacionālā parka direkcijai. Objekts nav piemērots apskatei. To nevar apskatīt no iekšpuses. Taču ēku var apskatīt no ārpuses bez iepriekšējas rezervācijas.
Aukstā kara ekspozīcija
Ekspozīcija ir iekārtota bijušajā Padomju Savienības ballistisko raķešu palaišanas kompleksā, kas ir Eiropā vienīgais šāda tipa labiekārtots objekts. Plokštines raķešu bāzi pabeidza 1962. g. 31. decembrī. To izvietoja lielākā meža masīvā, austrumos no Plateļu ezera. Šeit atradās 4 vidēja attāluma ballistiskās raķetes SS-4 "Sandal", kas bija aprīkotas ar 2 megatonnu jaudas kodoltermiskām galviņām, notēmētas uz Rietumeiropas valstīm. 1978. g. pēc tam, kad bāzi atklāja ASV izlūkdienesti, to slēdza, izvedot bruņojumu. 2012. g. pēc rekonstrukcijas, šeit atvēra atbilstoša satura ekspozīciju.
Plokštines militārā pilsētiņa
1962. gadā Ploštinė mežos (Plunģes rajons) sāka darboties "Dvina", viens no pirmajiem pazemes ballistisko raķešu palaišanas kompleksiem R-12 Padomju Savienībā.
0,5 km attālumā no raķešu palaišanas bāzes izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru plašā teritorijā tika uzceltas ap 30 dažāda mērķa ēkas: dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, 2 ēdnīcas, katlu telpa, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas ēkas.
Platformas pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gadam. 18. jūnijs Karavīri atstāja teritoriju, līdzi ņemot tikai savus ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona republikas lauksaimniecības atpūtas iestāžu asociācijai, bet militārajā pilsētiņā tika izveidota Platēlijas pionieru atpūtas nometne "Žuvėdra". Teritorija tika pārveidota un pielāgota nometnes vajadzībām, kas darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas pionieru nometne tika slēgta.
Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas nacionālā parka direkcija. Daudzas militārās pilsētiņas ēkas 2017. gadā tika nojauktas to ārkārtas stāvokļa dēļ. Šobrīd teritorijā ir palikušas aptuveni 10 ēkas, kuras apmeklētājiem var apskatīt no ārpuses. Ir izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par bijušajām ēkām un to mērķi.
Šateiķu virszemes raķešu bāze
Pluņģes rajonā abpus Šateiku pilsētai mežu masīvos 1960.g. Tika uzbūvēta Šateiku sauszemes vidēja darbības rādiusa raķešu palaišanas bāze. Viena no 4 šāda veida bāzēm, kas darbojās Lietuvā.
Bāze bija aprīkota ar četrām R-12, R-12U (SS-4 Sandal) vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm (vienas no populārākajām PSRS). Ballistiskās raķetes tika glabātas dzelzsbetona angāros Šateiku meža militārās vienības teritorijā. Mašīnas tika novietotas angāros, un uz to platformām tika uzstādīta viena raķete R12U. Saskaņā ar pavēli mašīnām bija jādodas uz norādīto vietu, un raķetes tika palaistas diktēto koordinātu virzienā. Pēc signāla raķetes gatavojās palaist uz NATO bloka Eiropas daļas valstīm.
1962. gadā septembris - 1963. gads janvārī, Karību jūras krīzes laikā, kad saspīlējums starp ASV un PSRS sasniedza augstāko punktu, kodolraķetes no Šateikii raķešu palaišanas bāzes ar vilcienu vagoniem tika nogādātas uz Sevastopoli, kur tās tika iekrautas kravas kuģos un nogādātas Centrālajā Kubā ( Havana). Kubas salas centra mežos karavīri būvēja raķetes. Šo operāciju sauca par operāciju Anadyris, raķešu un citu ieroču nosūtīšanu uz Kubu.
Nākamais datums, kad bāzē tika izsludināta augstākā gatavības pakāpe, bija 1968. gads. Prāgas pavasaris (notikumi Čehoslovākijā), kad raķetes tika virzītas uz Rietumvācijas federāciju, jo bija paredzēts, ka NATO bloka valstis atbalstīs Čehoslovākijas nemierniekus ar ieročiem.
Raķetes no Šateiku sauszemes raķešu palaišanas bāzes tika izņemtas ap 1978. gadu, kad tā jau tika uzskatīta par novecojušu, un tās uzturēšana bija neracionāla. Bāzes slēgšanu mudināja arī tas, ka 20. gs 8. decembris palīdzēt jau bija skaidrs, ka stacionāro raķešu palaišanas bāzu vietas ir noskaidrojuši ASV izlūkdienesti.
Interesanti, ka vēlāk bāzē nelielā dzelzsbetona hermētiskā ēkā, ko ieskauj vairāki dzeloņstiepļu nožogojumi, tika glabāti taktiskie lādiņi ar kodollādiņu, kas paredzēti šaušanai no "Pioniem". Viena šāda šāviņa sprādzienbīstamība tiek lēsta uz 2 kilotonnām. Salīdzinājumam: kodolbumbas "Little Boy", 1945.g 6. augusts ko amerikāņi nometa uz Hirosimas (Japāna), līdzvērtīga atbrīvotās enerģijas atdeve bija 13-16 kilotonnām. Šateikā tie varēja parādīties 1981. gadā. beigās
Šateikos bija arī 384. lieljaudas artilērijas brigāde. Brigādei bija 203 mm kalibra pašgājējhaubices 2S7 "Pion". To mērķis ir uzbrukt ienaidnieka aizmugurei, iznīcināt svarīgus objektus 47-55 kilometru attālumā. Šie taktiskie lādiņi ar kodollādiņu varēja tikt izvesti no Lietuvas teritorijas 1992.gada jūlijā. Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas plāns ar dzelzceļa transportu sniedz informāciju, ka 384.smagās artilērijas brigādes ķīmiskie līdzekļi tika pārvadāti 36 segtos vagonos. Iespējams, tās bija kodolsprāgstvielas.
Pēc raķešu palaišanas bāzes pamešanas konstrukcijas nonāca postā. Šobrīd, apmeklējot teritoriju, joprojām var atrast 6 dzelzsbetona noliktavu (angāru) paliekas, kā arī bezgalīgas ar krūmiem aizaugušas zemes raķešu palaišanas vietas. Visa bijušās bāzes teritorija joprojām ir izgrebta ar betona plāksnēm klātu ceļu tīkls.
