Novadpētnieks Žanis Skudra saņem par "Okupētās Latvijas dienasgrāmata" 10 gadus cietumā
Visu savu brīvo laiku Žanis Skudra ziedo novadpētniecībai, visus atvaļinājumus- Latvijas apceļojumiem. Tā krājās materiāli, fotouzņēmumi, tapa „Okupētās Latvijas dienas grāmata”, kuru izdod Latviešu Nacionālais fonds Stokholmā ar pseidonīmu Jānis Dzintars.
1978. gada 7. jūnijā Tallinā Žani Skudru apcietina un tā paša gada novembrī Rīgas Augstākā tiesa notiesā uz divpadsmit gadiem ieslodzījuma par Dzimtenes nodevību un spiegošanu.
Žanis Skurda dzimis 1924. gada 19. jūnijā bijušajā Vecauces pagastā (tagad Vadakstes pagasts), Bileiķu „Elgučos”, mācījies Vecauces pagasta Vītiņu 6- gadīgajā pamatskolā un Auces vidusskolā, papildinājis zināšanas Latvijas universitātē, iegūdams ķīmijas tehnoloģijas sabiedriskā instruktora kvalifikāciju, strādājis Rīgas bioloģisko preparātu eksperimentālajā rūpnīcā, kādu laiku arī par autobusa šoferi, bet pēc aiziešanas pensijā saimniekoja dzimtajos „Elgučos”. Strādājis kolhozā Priedula būvbrigādē.
Otrā pasaules kara laikā ne vācu, ne krievu armijās nav iesaukts vājās veselības dēļ. Pēc kara dienējis padomju armijā, tā pārtraucot vidusskolas izglītību.
No 1934. gada sācis vākt un arhivizēt dažādas ziņas par Latviju- lauku sētu likteņiem, baznīcām, vēsturiskām celtnēm, krogiem, dzirnavām un arī dabu. Visu savu brīvo laiku Žanis Skudra ziedo novadpētniecībai, visus atvaļinājumus- Latvijas apceļojumiem. Tā krājās materiāli, fotouzņēmumi, tapa „Okupētās Latvijas dienas grāmata”, kuru izdod Latviešu Nacionālais fonds Stokholmā ar pseidonīmu Jānis Dzintars.
1978. gada 7. jūnijā Tallinā Žani Skudru apcietina un tā paša gada novembrī Rīgas Augstākā tiesa notiesā uz divpadsmit gadiem ieslodzījuma par Dzimtenes nodevību un spiegošanu, kuru viņš izcieš Permas apgabala Čusovajas rajona nometnē. 1988. gada rudenī no apcietinājuma Žanis atgriežas dzimtajos „Elgučos” un turpina strādāt pie Bileiķu vēstures rakstīšanas, taču darbs paliek nepabeigts.
Žanis Skudra miris 1994. gada 14. jūnijā un atdusas Bileiķos Lanku kapsētā.
Literārais pseidonīms - Makaris, Zeks, Dzintars, Jānis Dzintars
https://novadpetnieciba.saldus.lv/novadnieki/zanis-skudra/
https://vadakstesmantojums.saldus.lv/novadpetnieks-zanis-skudra/
https://vadakstesmantojums.saldus.lv/foto-arhivs/
https://vadakstesmantojums.saldus.lv/gramata/
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams”
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” atrodas Ezerē tiešā šosejas Saldus - Mažeiķi tuvumā pie Latvijas - Lietuvas robežas. Šajā ēkā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies 2.Pasaules karš.
1945. gada 7. maijā Vācijas pilsētā Reimsā plkst. 02.41 pēc Viduseiropas laika Trešais reihs parakstīja kapitulāciju Sabiedroto priekšā. Bezierunu kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maija plkst. 23.01 pēc Viduseiropas laika. 1945. gada 7. maija rītā Ļeņingradas frontes komandieris maršals Leonīds Govorovs nosūtīja ultimātu armiju grupas “Kurzeme” vadībai ar prasību nolikt ieročus, dodot 24 stundas laika atbildes saņemšanai.
8. maija plkst. 07.00 un 08.35 pēc Maskavas laika Ļeņingradas frontes štābs uztvēra radiogrammas atvērtā tekstā ar informāciju, ka armiju grupa “Kurzeme” pieņem kapitulāciju. Abas puses saskaņoja radiosakaru kārtību un vienojās, ka 8. maija 15.00 uz Skrundas – Pampāļu ceļa pie Sūnu mājām Armiju grupas “Kurzeme” pārstāvis ģenerālmajors Otto Rauzers šķērsos frontes līniju. Sarunas sākās plkst 18.00 un notika Ezerē, muitas namā uz Latvijas – Lietuvas robežas. Dokumentu parakstīja 8. maija plkst. 22.05 un tā paredzēja kapitulācijas kārtība, ieroču savākšanas punktus, iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu un citus praktiskus pasākumus.
Ekspozīcija ir daudzslāņaina un domāta plašam interesentu lokam. Ārzemju apmeklētājiem saturs ir pieejams arī angļu valodā, taču, lai uzrunātu vēstures entuziastus ekspozīcijas satura padziļinātajā daļā ir iespēja atrast specifisku, detalizētu informāciju par karojošo pušu armijas vienībām Kurzemē Otrā pasaules kara beigās.
Ar mākslinieciskiem līdzekļiem, piemērotu krāsu gammu, kauju shēmām, video liecībām, aculiecinieku atmiņām, fotogrāfijām no kara pēdējām dienām, kā arī unikālu vēsturisko fona informāciju ekspozīcija ieved apmeklētāju saasinātā stāstā par karadarbības sākumu un beigām Kurzemē. Tā uzsvērs arī karadarbības sekas mūsdienās, kur Otrā pasaules kara liecības nav tikai vēsture, bet arī ikdienas realitāte.
Muitas namā atrodas citas ekspozīcijas no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā par ezernieku vaļaspriekiem.
