Aizporu pusmuiža Neatkarības karā
Aizporu pusmuiža, Aizputes novada, Kalvenes pagastā ir tālākā Latvijas vieta rietumos, līdz kurienei atkāpās pulkveža Oskara Kalpaka atsevišķais bataljons.
Pusceļā starp Rudbāržiem un Kalveni, autoceļa malā, atrodas Aizpores kapi. Tajos izvietots piemineklis un 12 piemiņas zīmes apkārtējo māju iedzīvotājiem - brīvprātīgajiem Oskara Kalpaka bataljona karavīriem.
1919.janvārī pēc atiešanas no Jelgavas caur Lielauci, kur tika izcīnīta pirmā kauja Neatkarības karā, pulkveža Oskara Kalpaka bataljons, pēc Ventas forsēšanas nonāca Lēnās un Rudbāržu muižā. Pulkveža O.Kalpaka bataljons agrā 22.janvāra rītā ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Liepājas – Jelgavas šosejas un Embūtes – Valtaiķu ceļa krustojuma AIZPORU pusmuižas rajonā. Pa kreisi atradās Baltijas Landesvēra spēki, pa labi – Vācu Dzelzs divīzija. Tā kā tālākais Padomju Latvijas spēku uzbrukums no Skrundas nesekoja, O.Kalpaka bataljons atgāja agrākās pozīcijās pie RUDBĀRŽU muižas.
1922.gadā bijušie Kalpaka bataljona vīri uzstāda pagaidu piemiņas zīmi – ozola bluķi ar vara plāksni.
1930 gados O.Kalpaka biedrība pasūtīja tēlniekam Jānim BRIEDIM pieminekli “Sākums”, kā arī tiek virzīta un no Latvijas Valsts Prezidenta akceptēta ideja par lielas piemiņas kompleksa ar stādītu ozolu – Varoņu aleju uz Rudbāržu muižu. Piemiņas vietas realizācijas tiesības iegūst tēlnieks Kārlis JANSONS.
Sakarā ar to ka galvenie pieminekļa izgatavošanas finansētāji ir Studentu korporācijas, tad 1939.gada 15.maijā izgatavoto J.Brieža pieminekli uzstāda Piņķos (atjaunotais piemineklis atrodas Piņķos) par godu O.Kalpaka bataljonā ietilpstošai Studentu rotai.
1940.gadā ar Latvijas okupāciju, piemiņas vietas realizācijas plāni apstājās. Pēc neoficālas informācijas daļēji tomēr iecerētā Varoņu aleja realizējusies ar ozoliņu stādīšanu no Rudbāržu muižas virzienā uz Aizporām un mūsdienās redzama pie Liepājas Rīgas šosejas.
Mūsdienu piemiņas vieta
Pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 1993.gada 15.maijā tiek atklāta piemiņas zīme – Gaismas stars. 2,3m augsto pelēkā granītā kalto piemiņas zīmi izgatavo tēlnieki Harijs SPRINCIS un Imants LUKAŽIS (1930 – 2007, apbedīts Aizporu kapos), kura tēvs arī ir O.Kalpaka bataljona karavīrs. Piemiņas zīmē iekalti dzejnieka Ed.VIRZAS vārdi :
KALPAKAM
UN VIŅA
KARAVĪRIEM
1919. GADA
25. JANVĀRA RĪTS
NO ŠEJIENES
ARĪ IESĀKĀS
GAISMAS AUŠANA
PĀRI LATVIJAI
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 177. lpp.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemineklis un piemiņas zīmes O. Kalpaka bataljona karavīriem Aizpores kapos
Aptuveni pusceļā starp Rudbāržiem un Kalveni, vecā autoceļa malā, kas atrodas paralēli A9 šosejai, atrodas Aizpores kapi.
Tajos izvietots piemineklis un 12 piemiņas zīmes apkārtējo māju iedzīvotājiem - brīvprātīgajiem Oskara Kalpaka bataljona karavīriem.
...
Skrundas kaujas piemiņas vieta un Karoga diena
Skrundas kaujas piemiņas vieta atrodas Skrundas centrā, Oskara Kalpaka parkā pie Skrundas kultūras nama, Kuldīgas un Liepājas ielu krustojumā. Piemiņas vietā 2005. gadā uzstādīts akmens atzīmējot 1919. gada 29. janvāra kauju, kurā Oskara Kalpaka komandētais bataljons kopa ar Landesvēra vācu un krievu vienībām, atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem. Karoga dienas tradīcija tiek uzturēta kopš 2004. gada, šādi godinot pirmo no lieliniekiem atbrīvoto pilsētu un tās atbrīvotājus, kuri 1919. gada 29. janvārī pie Skrundas baznīcas pacēla Latvijas karogu.
...
Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes"
O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” atrodas Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs", vecās Rīgas - Liepājas šoseja malā.
Pulkveža O.Kalpaka muzeja un piemiņas vietas „Airītes” ekspozīcija sniedz plašu informāciju par Oskaru Kalpaku, viņa vadīto bataljonu un parāda Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietas „Airītes” izveidošanas vēsturi. Muzeja ekspozīcija atklāj pulkvedi Oskaru Kalpaku kā personību, kā karavīru un kā cīnītāju par Latvijas neatkarību.
...
Tāšu - Padures muiža
Tāšu - Padures muižas pils mūsdienās pazīstama kā Kalvenes pamatskola, kas dibināta 1922. gadā. Skolas ēka būvēta 19. gadsimtā pēc vēlīnā klasicisma stila parauga kā grāfa Keizerlinga medību pils.
Šeit 1919.gada sākumā notika pirmo mobilizēto vīru pulcēšanās, kas atsaucās mobilizācijas aicinājumam un ieradās muižā. 1919.gada 22.janvārī šeit nodibināja Latviešu atsevišķo jātnieku...
Stēlas Lāčplēša kara ordeņu kavalieru piemiņai
Ar Aizputes novadu ir saistīti divdesmit septiņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.
Godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, visā Latvijā tika uzstādītas vienota parauga piemiņas stēlas, kurās teksta gravējuma šrifts atbilst varoņu piemiņas plākšņu standartam, kas ir analogs Rīgas Brāļu kapu un Centrālo kapu lauka smilšakmens piemiņas zīmju gravējumam.
...