Lāčplēša Kara ordenis/ kavalieri
I WW1, I Neatkarības kari

Lāčplēšakaraordenis1.jpg

Augstāko Latvijas militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni – dibināja 1919. gada 11. novembrī par godu bermontiešu sakaušanai Daugavas krastos un Rīgas atbrīvošanai. Lāčplēša Kara ordenis kļuva arī par pirmo Latvijas valsts apbalvojumu. Tiesa gan, 1919. gada 11. novembris ir ordeņa simboliskais dibināšanas datums, jo ordeņa statūtus Latvijas Satversmes sapulce apstiprināja 1920. gada 18. septembrī. Pirmā apbalvošanas ceremonija notika gadu pēc Torņakalna atbrīvošanas – 1920. gada 11. novembrī Esplanādē. To piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušajiem latviešu strēlniekiem un ārzemniekiem, godinot viņu devumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Pirmos Lāčplēša Kara ordeņus saņēma: ģenerālis Pēteris Radziņš, pulkveži un pulkvežleitnanti Mārtiņš Peniķis, Krišjānis Berķis, Jūlijs Jansons, Jānis Apinis, Oskars Dankers un Jānis Puriņš.

Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā ir Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā izvietots datums – „11.novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts „Par Latviju”, kas ir ordeņa devīze. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B. - sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša kara ordenim ir trīs šķiras – I, II un III šķira.

Apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni ilga līdz 1928.gada 11.novembrim. Šo astoņu gadu laikā I šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 11 personām (4 latviešiem un 11 ārvalstniekiem), II šķiras ordenis - 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), bet III šķiras – 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušajiem latviešu strēlniekiem un 271 ārvalstniekam). LKO kavalieri baudīja virkni privilēģiju – tiesības nēsāt militāro uniformu arī pēc atvaļināšanas, atlaides dzelzceļa biļešu iegādē, tiesības saņemt bērniem atbrīvojumu no mācību maksas valsts skolās, bezmaksas medicīnisko aprūpi utml.

Ar Lāčplēša Kara ordeni kopumā apbalvoja trīs sievietes. Viena no viņām ir slavenā latviešu strēlniece Līna Čanka, kuras dzīvesstāsts jau kļuvis leģendārs. Dzimusi 1895. gadā Rendas pagasta «Mežzīlēs», 1915. gadā, tuvojoties vācu armijai, L. Čanka ar ģimeni pamet dzimtās mājas un dodas bēgļu gaitās. Nonākusi Rīgā, viņa pieņēma laikmetam neraksturīgu lēmumu — cīnīties pret iebrūkošo armiju ar ieroci rokās latviešu strēlnieku bataljonu sastāvā. Izmantojot mirušā brāļa Jāņa dokumentus un kāda pazīstama puiša labvēlību, kurš veiksmīgi izgāja medicīnas komisiju, L. Čankai izdodas nokļūt 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Taču jau pavisam drīz L. Čankas dienesta biedri ziņoja priekšniecībai par strēlnieku ar neparasto uzvedību. Kad viss nāca gaismā, L. Čanku gribēja izslēgt no bataljona sastāva, taču viņa protestēja, pauda vēlmi cīnīties pret ienaidnieku un pat draudēja nošauties. Tā visa rezultātā L. Čankai atļāva palikt bataljonā.

Lacplesa-ordenis.jpg
Lāčplēšakaraordenis.jpg
Lāčplēšakaraordenis1.jpg
Papildus izziņas avoti

Sargs.lv. 2015. Latviešu strēlnieki — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/vienibas-un-personibas/2015-11-23/latviesu-strelnieki-lacplesa-kara-ordena-kavalieri#lastcomment [skatīts 06.05.2021].

Dvēseļu Putenis. Lāčplēša Kara ordenis, 1919-1928. Pieejams: https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/124/lacplesa-kara-ordenis-1919-1928/  [skatīts 06.05.2021].

Sargs.lv. 2011. Lāčplēša Kara ordenis. Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/vesture/2011-04-18/lacplesa-kara-ordenis#lastcomment [skatīts 06.05.2021].

Historia.lv. 2014. Lāčplēša Kara ordenis. Pieejams: https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/lacplesa-kara-ordenis [skatīts 06.05.2021].

Saistītie objekti

Ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas vieta

Atrodas Valkas pagastā, braucot pa autoceļu Valka – Rūjiena (P22) 4 kilometrā, pa labi, sekojot norādes zīmēm.

Pēteris Radziņš dzimis 1880.gada 2.maijā Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Iestājies kā brīvprātīgais krievu armijā. 1919.gada rudenī atgriezās Latvijā un 27.oktobrī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba...

Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes"

O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” atrodas Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs", vecās Rīgas - Liepājas šoseja malā.

Pulkveža O.Kalpaka muzeja un piemiņas vietas „Airītes” ekspozīcija sniedz plašu informāciju par Oskaru Kalpaku, viņa vadīto bataljonu un parāda Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietas „Airītes” izveidošanas vēsturi. Muzeja ekspozīcija atklāj pulkvedi Oskaru Kalpaku kā personību, kā karavīru un kā cīnītāju par Latvijas neatkarību.

...
Alūksnes Garnizona kapi

Atrodas Alūksnes ezera krastā, Kapsētas pussalā, Lielo kapu teritorijā.

Tie sākti veidot un uzturēti ar 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru gādību 20. gadsimta 30-tajos gados un iesvētīti 1932. gada 11. novembrī. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu  un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis...

Karvas Brāļu kapi

Atrodas Alūksnes - Apes ceļa malā pie Zušu mājām, uz Dienvidiem no Karvas, pagriezienā uz Rezaku.

Piemineklis atklāts 1937. gada 12. septembrī. Granīta stēla pēc Kara būvniecības pārvaldes arhitekta Vemera Vitanda meta izgatavota O. Dambekalna akmeņkaltuvē Rīgā.
1975. gadā rudenī vietējie komunisti pieminekli nopostīja. 1989. gada 30. martā Alūksnes rajona padome pieņēma lēmumu par pieminekļa atjaunošanu un 1989. gada 30. aprīlī tā vietā tika...

Piemineklis Neatkarības kara dalībniekiem un kritušajiem

Atrodas Centra kapos, Barkavas pagastā, Madonas novadā.
Netālu no Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīcas.

Apskatāms piemineklis Latvijas Neatkarības kara dalībniekiem un kritušajiem. Piemineklis atklāts 2018. gada 11. novembrī. Tapis pēc Barkavas pamatskolas vēstures skolotājas Janīnas...

Piemiņas stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem

Atrodas Matīšu kapos, Matīšu pagastā.

Piemiņas stēlā iekalts teksts ar to 15 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, kas saistīti ar Matīšiem, kā arī ar kaimiņos esošajiem Vilzēnu un Braslavas pagastiem, kurus savulaik apvienoja Matīšu baznīcas draudze. Tika apzināti arī tie, kas  miruši ārzemēs vai apglabāti citās Latvijas vietās, bet šeit Matīšos ir dzimtas kapi.

...
Latviešu leģionāru un Neatkarības karā kritušo apbedījumi

Atrodas Cesvaines Ķinderu kapos. 

Apskatāms 1997. gada jūnijā brāļu kapos atklāts granīta piemiņas akmens latviešu leģionāriem un atrodami un apskatāmi Neatakrības karā kritušo individuālie apbedījumi.

...
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumi Palsmanes kapos

Atrodas Palsmanes kapos.

Apskatāmi 7 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumi. 

...

Piemineklis Neatkarības karā kritušo smilteniešu piemiņai

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos Vaļņu ielā 11.

Piemineklis Neatkarības karā kritušo smilteniešu piemiņai atklāts un iesvētīts 1937. gada 7. novembrī. Piemineklis celts no betona un apšūts ar Allažu šūnakmens plāksnēm. Piemineklis veidots pēc arhitekta Vernera Vitanda meta, tēlnieks Matīss Pluka.

...
Ģenerāļu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas Trikātas pagastā

Piemiņas stēla atrodas līdzās Trikātas kapu kapličai.

Trikātas kapi glabā trīs izcilu Latvijas ģenerāļu -  Roberts Dambītis, Kārlis Goppers un Jānis Balodis, piemiņu. Trikātas kapos apglabāts arī visu šo ģenerāļu skolotājs Jēkabs Mūrnieks, kuram 1928. gadā uzstāda apbedījuma vietā pēc Kārļa Zāles meta šūnakmenī veidotu pieminekli.

...
Piemiņas stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem

Atrodas blakus Kauguru kapsētas kapličai.

Apskatāma piemiņas stēla un informācijas stends ar katra Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera biogrāfiju, cīņu vietām un atdusas vietu.

...
Ekspozīcija „Latvijas armija Pļaviņās 20. gs.”

Atrodas Odzienas ielā 2, Pļaviņās.

Apskatāma pastāvīgā ekspozīcija „Latvijas armija Pļaviņās 20. gs.”.

...
Ģenerāļa Kārļa Goppera piemiņas istaba dzimtajās mājās "Maskati"

Atrodas Plāņu pagastā uz Vijas upes krasta.

Apskatāma ģenerāļa Kārļa Goppera piemiņas istaba dzimtajās mājās "Maskati". 

...
Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Jaunraunas pagasta represētajiem

Atrodas "Baižēni", Priekuļu pagastā

Piemiņas vieta represētajiem izveidota “Baižēnu” māju šķūņa drupu vietā, kurā 1949.gadā naktī uz 25.martu tika turēti 40 Jaunraunas pagasta iedzīvotāji, lai no rīta to ceļš vestu tālāk uz Lodes dzelzceļa staciju un Sibīriju.

...
Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra patstāvīgā ekspozīcija

Atrodas Lubānas pilsētas centrā, Oskara Kalpaka ielā 4.

Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, kas atrodas pašā Lubānas pilsētas centrā, ir vieta, kur kā vietējie, tā arī tūristi var iepazīties ar dažādām izstādēm un pastāvīgām ekspozīcijām, tajā tiek eksponēti vēsturiski svarīgi materiāli un vēsturiskas liecības, kas stāsta par Lubānas un tās novada vēsturi, kultūru, tradīcijām un dzīvi novadā.
...

Piemineklis Neatkarības karā kritušajiem karavīriem

Atrodas Valkā Varoņu ielā blakus Meža kapiem.

Apskatāms piemineklis 30 Latvijas Neatkarības karā kritušiem 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka karavīriem.

...

Piemineklis jūras virsleitnantam, L.k.o.k. Vilim Ģelbem (1890-1919)

Atrodas Limbažu Jūras ielas kapos, Jūras iela 56, Limbažos

Apskatāms  1922. gada 10. septembrī toreizējais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāts piemineklis, uz kura lasāms dzejnieka Viļa Plūdoņa veltījums Vilim Gelbem:

...
Vidrižos piemiņas zīme vietā, kur kritis LKOK Vilis Gelbe un divi viņa komandas karavīri

Vidrižos pie pagrieziena uz Lēdurgu, Brīvības cīņu laikā 1919.gada 19.jūnijā, kaujā krita jūras virsleitnants Vilis Gelbe un divi karavīri.

Vilis Gelbe apglabāts Limbažu kapos. Par varoņdarbu pie Vidrižu muižas Vilis Gelbe apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (Nr. 895).

...
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcija "Muzeja stāsti Latvijai"

Atrodas Preiļu kultūras centra telpās.

Apskatāma Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja (PVLMM) ekspozīcija "Muzeja stāsti Latvijai" par  Pirmo  pasaules, Neatkarības karu un Otro pasaules karu.

...
Piemineklis pirmajam Skolnieku rotas kritušajam karavīram Edgaram Krieviņam

Atrodas Valmieras pilsētas Centra kapos, netālu no kapličas (Miera iela 1/3, Valmiera)

Cēsu pulka 8. (Skolnieku) rotas karavīrs, LKOK Edgars Krieviņš (1899-1919), miris 7. jūnijā no ievainojumiem, kas tika gūti Cēsu kaujās 1919. 6. VI., kad, landasvēram uzbrūkot, viņš sedza pārējo daļu atiešanu.

Piemiņas stēla Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem

Atrodas līdzās Viļakas Jēzus Sirds Romas Katoļu baznīcai.

Piemiņas stēla Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem Viļakas novadā atklāta 2017.gada 11.novembrī. 28 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņi ir saistīti ar Viļakas novada vārdu.
Granīta stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, visā Latvijā tiks uzstādītas vienota parauga...

Nīgrandes muižas klēts

Nīgrandes novadpētniecības materiālu krātuve atrodas Nīgrandes ciematā muižas klētī, blakus Nīgrandes pamatskolai un ir pieejama ar iepriekšēju pieteikšanos.

Krātuvē militārās vēstures sadaļā apskatāma ekspozīcija par 2.Pasaules karu un oriģinālie priekšmeti un to daļas, kas atrasti apkārtnē pēc kara un vēlākajos gados. Tāpat ir iespēja uzzināt stāstus un apskatīt fotogrāfijas par Nīgrandi un tās apkārtni sākot no Neatkarības kara, par 2.Pasaules karu un pēckara laiku, kā arī dzīvi kolhozā padomju laikos. 

...
Līvānu atbrīvošanas piemineklis

Piemineklis atrodas Fabrikas un Stacijas ielu krustojumā, kur to 1935. gada 9. jūnijā atklāja ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, godinot 1919. gadā Līvānu atbrīvošanas kaujās kritušo karavīru piemiņu.
Tā galvenais elements – 15 tonnas smags, vertikāli novietots lielgabala stobrs. 1958. gadā padomju vara Līvānu brīvības simbolu demontēja, lielgabala stobru sagriežot metāllūžņos. Lielgabala lodes iedzīvotāji saglabāja visus padomju gadus, un iepriekšējā vietā tās atgriezās pēc vesela pusgadsimta. Pieminekļa atjaunošanas ideja tautā visus šos gadus bija dzīva. Līvānu novada...

Alūksnes muzejs

Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.

Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa...

Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas karā kritušajiem Annas pagasta karavīriem

Atrodas Annas pagasta Ezeriņu kapsētas centrālajā daļā.

Kapsētā, kurā apbedījumi veikti no 1925. gada atrodas par Annas pagasta Aizsargu nodaļas savāktajiem līdzekļiem uzceltais un 1933. gadā atklātais piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas karā kritušajiem Annas pagasta karavīriem. Līdz Otrajam pasaules karam par pieminekļa kopšanu rūpējas Annas pagasta aizsardzes, kuras katru svētdienu devās uz...

Piemineklis Cēsu rotas pirmās kaujas vietā

Atrodas Drabešu pagastā Vidzemes šosejas 79. kilometrā.

Redzams no granīta veidots piemineklis, kurā iekalta stilizēta lielinieku iebrukuma ceļa shēma.
Piemineklis atklāts un iesvētīts. 2018. gada 28. decembrī.Drabešu pagastā 1918. gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona (1893 - 1941) izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja...

Misiņkalna militārā mantojuma taka

Misiņkalna dabas parks atrodas Aizputes pilsētā.

Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta. Tā augstums sasniedz 95,4 m. No virsotnes paveras ainavisks skats uz pilsētu. Misiņkalna dabas parku uzsāka veidot 20. gs. sākumā. Parka platība šobrīd ir aptuveni 28 ha.

...
Stēlas Lāčplēša kara ordeņu kavalieru piemiņai

Ar Aizputes novadu ir saistīti divdesmit septiņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.

Godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, visā Latvijā tika uzstādītas vienota parauga piemiņas stēlas, kurās teksta gravējuma šrifts atbilst varoņu piemiņas plākšņu standartam, kas ir analogs Rīgas Brāļu kapu un Centrālo kapu lauka smilšakmens piemiņas zīmju gravējumam.

...
Stēla "Neatkarības kara varoņiem" Jaunjelgavā

Jaunjelgavas novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīta piemiņas zīme. Stēla atklāta 2017. gada 2. novembrī. Ap divus metrus augstajā piemiņas zīmē iekalti no konkrētā novada nākušo Lāčplēša Ordeņa kavalieru vārdi un dzīves gadi. Otrā stēlas pusē iekalts teksts: “Latvijas Brīvības cīņu varoņiem Latvijas simtgadē”                      

"Šādu 1918. – 1920. gada Latvijas Neatkarības kara varoņiem veltītu tipveida piemiņas zīmju uzstādīšana visos Latvijas novados notiek saskaņā ar projektu “Atceries Lāčplēšus”, ko...

Ģenerāļa K. Berķa piemiņas vieta

Piemineklis ģenerālim Krišjānim Berķim (1884. - 1942.) uzstādīts dzimtās mājas vietā pie ozola. Pieminekli par saviem līdzekļiem uzstādījusi Latvijas Nacionalo karavīru biedrība 1998.gada 26.aprilī. Kr. Berķis bija Latvijas armijas ģenerālis, Latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Lāčplēša Kara un Triju zvaigžņu ordeņu kavalieris. Latvijas bruņoto spēku komandieris, Latvijas Kara ministrs. 

...

Saistītie stāsti

Ziemeļlatgales atbrīvošana no lieliniekiem

1918.gada 1.decembrī Sarkanās armijas daļas, kuru pamatā bija Sarkano Strēlnieku vienības, iebruka Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu savas mājas, ģimenes, dzimto novadu un paglābtos no terora Balvu apkārtnes vīri ņēma rokās ieročus un gāja mežos, sākās pirmo “zaļo”  pulciņu veidošanās. 1919.gada pavasarī, kad izsludināja mobilizāciju, daudziem Balvu apkārtnes vīriem karošana Padomju Latvijas armijā nebija pieņemama un viņi pievienojās “zaļo” pulciņiem.  Izveidojās Balvu, Silakroga, Rugāju, Teteru-Dūrupes un Liepnas pulciņi. Balvu apkārtnē “zaļo” pulciņu darbība aktivizējās 1919.gada martā.

Par nacionālo patriotu virsleitnantu Vili Gelbi

Virsleitnanta Viļa Gelbes (1890-1919) liktenis atspoguļo sarežģīto situāciju mūsu valsts un armijas tapšanā, kā arī šo notikumu novērtējumā.
Līdz ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī sākās arī tās Neatkarības karš un bruņoto spēku veidošanas darbs. Brīvprātīgo latviešu karavīru pirmajās rindās bija Kurzemē dzimušais jūras virsleitnants Vilis Gelbe.

Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu

Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).

7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

Piemiņas brīdis Garnizona kapos

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu  un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.

Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.

Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.

Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtējā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa piemiņai

Ģenerālis Pēteris Radziņš, dzimis Valkas apriņķa Lugažu pagastā vienkāršā lauksaimnieka ģimenē, kurā iemācījies darīt lauku darbus. Bijis ļoti gudrs jaunietis, pēc skolas beigšanas izlemj par labu kara gaitām un tā sākās viņa armijas gaitas izglābjot Latviju no Bermonta karaspēka. P.Radziņš bija viens no izcilākajaiem Latvijas armijas virsniekiem un apbalvots ar neskaitāmiem Latvijas un ārvalstu ordeņiem un piemiņas zīmēm.

Aizporu pusmuiža Neatkarības karā

Aizporu pusmuiža, Aizputes novada, Kalvenes pagastā ir tālākā Latvijas vieta rietumos, līdz kurienei atkāpās pulkveža Oskara Kalpaka atsevišķais bataljons.

Pusceļā starp Rudbāržiem un Kalveni, autoceļa malā, atrodas Aizpores kapi. Tajos izvietots piemineklis un 12 piemiņas zīmes apkārtējo māju iedzīvotājiem - brīvprātīgajiem Oskara Kalpaka bataljona karavīriem. 

Vēstures liecības Līču – Laņģu klintīs

Fragmenti no vietējā vēstures entuziasta Aivara Viļņa stāsta par vēsturi un tās liecībām, kas sastopamas Lodē un Liepā, tagadējā Cēsu novadā.