Piemineklis Neatkarības karā kritušo smilteniešu piemiņai
Piemiņas vieta
128
Atrodas Smiltenes luterāņu kapos Vaļņu ielā 11.
Piemineklis Neatkarības karā kritušo smilteniešu piemiņai atklāts un iesvētīts 1937. gada 7. novembrī. Piemineklis celts no betona un apšūts ar Allažu šūnakmens plāksnēm. Piemineklis veidots pēc arhitekta Vernera Vitanda meta, tēlnieks Matīss Pluka.
Pieminekļa priekša 1937. gada 31. oktobrī no ģimenes kapiem pārapbedīja 1919. gada 6. martā kaujā pie Airītēm kritušā virsleitnanta, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Krieva mirstīgās atliekas. 1937. gada 7. novembrī pie viņa kapa kopiņas nolika melnā granīta piemiņas plāksni.
Kapsētā apglabāti vairāki kritušie latviešu strēlnieki un Neatkarības karā kritušie Latvijas armijas karavīri. Smiltenes ev.lut. baznīcā abpus altārim 1927. gada 2. oktobrī prāvests Kārlis Kundziņš iesvētīja 2 baltā marmora piemiņas plāksnes.
Izmantotie avoti un saites:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2019-05-23/1919-gada-18-maija-kauja-kaugurciema
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Par Kalpaka pēdējo kauju pie Airītēm
Pulkvedis Kalpaks bija cienīts cilvēks militārās aprindās un patiess patriots. Tas bija patriotisma gars un neveiksmīga sakritība, kas noveda pie viņa un vācu bataljonu liktenīgas sadursmes, kas diemžēl beidzās ar pulkveža Kalpaka nāvi.