Sklidži ar "Neptūnu": MGB inde partizāniem
1955. gadā Žemaitijas partizāni kļuva par padomju MGB aģenta nodevīgas operācijas upuriem - ar medu pildītas vircas, kas saindētas ar speciāliem preparātiem, bija paredzētas brīvības cīnītāju nogalināšanai.
1949. gadā MGB sāka lietot speciālus līdzekļus – miegazāles ar kodētajiem nosaukumiem "Neptun 12", "Neptun 22", "Neptun 80", kuras tika sajauktas ar alkoholu vai pārtiku.
1955. gadā Žemaitijā notika traģisks notikums. Partizānu atbalstītājs, patiesībā MGB aģents Ādolfs Šliažas no Laumaķu ciema, pabaroja trīs partizānus - Steponu Erstiķi-Patašonu, Kostu Ļuberski-Žvaiņu un Jūliju Adomaiti-Erdvilu - ar medū samērcētiem lociņiem, kas bija piejaukti MGB indij. Pat pats aģents, nogaršojis saindētos lociņus, nonāca Meškuiču slimnīcā.
Neskatoties uz savu stāvokli, Jūlijs Adomaitis-Erdvilas, apēdis tikai vienu lapu, izglāba savus draugus: "viņš vilka savus bezsamaņā esošos biedrus caur mežu prom no bīstamās vietas, līdz viņa paša spēks viņu pameta." Indes iedarbība bija briesmīga - partizāni ilgi klejoja pa mežiem aptumšotā stāvoklī. Drošības spēki tobrīd partizānus neatrada, bet tikai savāca viņu izmestās lietas: munīciju, piezīmes, avīzes un Erdvilas dienasgrāmatu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Žvelgaiša komandas štāba bunkurs
Bunkurs atrodas Gulbinu mežā.
Rota Kunigaikštis Žvelgaitis bija Prisikėlimo apygardā ietilpstoša Ziemeļlietuvas partizānu vienība, kas cīnījās pret padomju okupāciju no 1948. gada aprīļa līdz 1952. gada maijam. Rota darbojās Jonišķu apriņķī un daļā Šauļu un Mažeiķu apriņķu.
Žvelgaiša rotai bija slēptuve Gulbinu mežā, kuru 1952. gada 19. martā atklāja MGB iekšējās drošības vienības karavīri. Tobrīd bunkurā atradās 5 Prisikėlim rajona Kunigaikštis Žvelgaiša rotas štāba partizāni, no kuriem 3 - Boleslovas Kriščiūnas-Puntukas (rotas komandieris), Izidorius Miškūnas-Barzda (rotas štāba priekšnieks) un Stasys Šepkus-Šernas (rotas štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieks) tika nogalināti.
Pēdējie kņaza Žvelgaiša rotas partizāni Stepons Erstiķis-Patašonas, Konstantīns Liuberskis-Žvainys un Jūlijs Adomaitis-Erdvils 1952.–1956.gadā izdeva laikrakstu "Partizanų šūviams aidint" un "Šūvių partizantias" 1956.–1957.
1998. gadā bunkurs tika atjaunots, uzstādīta piemiņas plāksne, un pie bunkura tika uzcelts tautas mākslinieka A. Ganusauska veidots piemiņas krusts.
Jonišķu Vēstures un kultūras muzejs
Jonišķu centrā 1989. gadā tika ierīkots Jonišķu Vēstures un kultūras muzejs. Tajā ir skatāmas ekspozīcijas, kas atspoguļo novada vēsturiskās un arheoloģiskās bagātības, etnisko kultūru un sakrālās mākslas mantojumu. Pēc vēsturnieka Darjus Viča iniciatīvas muzejā ir iekārtota Jonišķu novada partizāniem veltīta ekspozīcija. Atsevišķā telpā var iepazīt partizānu – cīnītāju par Lietuvas brīvību – personības un viņu cīņu pret padomju okupācijas varu. Ekspozīcijā ir apskatāma autentiska rakstāmmašīna “Olympia”, kas ir kalpojusi pēdējiem Jonišķu novada partizāniem Kostam Ļuberskim-Žvainam un Steponam Erstikam-Patašonam. Ar to tika drukāti partizānu periodiskā izdevuma “Partizanų šūvių aidas” (“Partizānu šāvienu atbalss”) numuri. Pagrīdes laikraksts tika izdots no 1952. līdz 1957. gadam Jozapaviču dzimtenes teritorijā (Akmenes, Jonišķu, Žagares un Kuršēnu rajonu nomalēs). Tas ir visvēlāk izdotais partizānu periodiskais izdevums. Rakstāmmašīna ir pārveidota interaktīvai informācijas ieguvei – piespiežot tās taustiņus, apmeklētājs redz fotoattēlus un dzird stāstus par partizānu pretošanos. Eksponējamais radiouztvērējs arī ļauj klausīties partizānu dziesmas.
