Avots: Baltijas ceļa dzīvās liecības
Filma caur žurnālistu acīm stāsta par 1989. gada Baltijas ceļa dalībnieku iespaidiem un emocijām, kā arī lietuviešu un latviešu kopīgo pieredzi tajā dienā.
Fragmenti no Pasvales reģionālajā laikrakstā "Darbas" 1989. gada 26. augustā publicētā raksta "Baltijas ceļš, 1989. gada 23. augusts. Pasvale: no izmisuma – vai jau cerībā?", kas iespaidīgi un jūtīgi atspoguļo Baltijas ceļa emocijas un lietuviešu un latviešu vienotību.
Tajā stundā, kad uz Lietuvas un Latvijas robežas plīvoja karogu jūra no Latvijas un vēl viena no Lietuvas, kad cilvēki stāvēja blakus cilvēkiem, kad no Lietuvas un Latvijas lāpām uzliesmoja ugunskuri un uz 50 Lietuvas tamburīna sitieniem atbildēja 50 Latvijas zvana sitieni – mēs atcerējāmies šo brīdi pirms gada – tikai pirms gada! –, kad Arvīds Juozaitis Biržu pūlim nokliedza savu kaislīgo saukli:
– Lietuva ir spēks!
Cik daudz pelēkas neticības bija pūlī toreiz – un cik daudz uzticības mums šodien! Es joprojām jūtu siltās, brālīgās plaukstas savās rokās. Tajā noteiktajā pulksten 19.00 [1989. gada 23. jūnijā, Baltijas ceļa dienā] mūsu bija tik daudz, tik daudz, ka mēs ne tikai sadevāmies rokās, bet arī daudzviet atbalstījām viens otru. Kurš gan būtu ticējis, ka, saukstot Sąjūdim, visa Lietuva atkal dzirdēs. Viņi dzirdēs – un viņi nepaliks vienaldzīgi!
Stunda pirms cilvēku sienas akcijas. Bezgalīga automašīnu straume, ceļmalas pilnas ar grupām, grupām, kas svinēja jaunos Baltijas ceļa krustus. Mūsu bija tik daudz, ka pat Sajūda Seima deputāti, kas devās uz Pasvales parka mītiņu, iesprūda uz ceļa, un vārdi, kas viņiem bija jāpasaka tautai, netika pateikti paredzētajā vietā. Nedusmosimies. Tajā dienā vissvarīgākais nebija vārdi, bet gan mūsu griba būt vienotiem, visiem kopā. Mēs tur bijām. Iespējams, tāpēc arī nostiprinājās izpratne par to, cik svarīga ir trīs tautu [lietuviešu, latviešu un igauņu] tautas vienotība. Mēs visi rīkojām mītiņus, visur lietuviešu mierā, kas pienākas šai dienai. […] Bija jāredz viss 47 kilometru garais posms caur mūsu [Pasvales] rajonu, lai sajustu to lietuviešu spēku – neapdraudot nevienu, bet gatavi nopietni un ar cieņu aizstāvēt savas tiesības un godu. Un mēs droši vien visi sajutām mūsu kampaņas garu un spēku, pateicoties tiešraides radio pārraidei, kas tika dzirdama visā Baltijā.
Nebija viegli nokļūt uz mītiņu uz Lietuvas un Latvijas robežas: pirmajās stundās pēc cilvēku robežas […] ceļš vairs nebija piemērots automašīnām. Un mītiņā bija daudz tūkstošu lietuviešu un latviešu. Viņi dziedāja un runāja līdz tumsai. Pēc tam, kad atskanēja latviešu koris un mūsu dziedātājas F. Adomoņienes sērīgā dziesma, spēcīgi skanēja himnas. Uzrunu tautai teica Latvijas Tautas frontes Domes deputāts Agris Freimanis un Lietuvas Peristarības Sąjūdis Seima padomes deputāts Romualds Ozols. Viņi izvērtēja pirms 50 gadiem notikušā nozieguma sekas un pauda mūsu tautu centienus. […]
Mītiņa vadītāji, Kauņas Drāmas teātra aktieris, mūsu tautietis Petrs Venslovs un viņa kolēģe, aktrise no Latvijas, tika aicināti ilgi atkārtot savus vārdus:
– Lietuva, esi brīva! Latvija, esi brīva! Igaunija, esi brīva!
Tajā vakarā, iededzot svēto uguni, tika nolaisti karogi – upuris, ciešanas, vēlme pēc brīvības. Tad tie pacēlās augstu ar spēcīgiem brīvības vārdiem.
Un atkal mēs redzējām Baltijas ceļu – skrienošu automašīnu gaismu lenti…
* * *
Paies dienas un gadi. Iebraucot Lietuvā, latvieti tieši pie robežas sagaidīs lietuviešu sargs (šai sienai skulptūru veidojis biržietis Aļģirds Butkevičs), uz ceļa stāvēs 23. augusta krusti, pārklāti ar ziediem un vainagiem. Pasvales ziemeļu pierobežā, ap mūsu gūsta akmens altāri, dzima Baltijas krustu ansamblis [visi minētie objekti un vietas ir saglabājušies pat pēc vairāk nekā 30 gadiem!]. Kā jaunie pieminekļi mirdzēja ar svecēm uz ceļa!
R. Butėnienė, A. Kazlauskas, "Baltijas ceļš, 1989. 23. augusts. Pasvalys: no izmisuma - vai jau uz cerību?", in: Darbas, 1989-08-26 (nr. 102-103), lpp. 1.
Saistītie objekti
Pieminekļi Baltijas ceļa posmā Baltijas ceļa piemiņai
Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Škilinpamūšiem.
1989. gads 1993. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, cilvēku ķēde pēc Lietuvas Reorganizācijas kustības, Latvijas Tautas frontes un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. 2 miljoni cilvēku sadevās rokās aptuveni 650 km garā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem notikumiem padomju okupētajām valstīm neatkarības meklējumos.
Baltijas ceļš kādu laiku bija iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā garākā cilvēku ķēde, un par šo notikumu liecinošais dokumentārais mantojums tika iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Taču līdzās šīm globālajām un starptautiskajām piemiņas formām sastopamas arī pieticīgākas, taču ne mazāk daiļrunīgākas formas. Lietuvā viņa piemiņas zīmes ir uzstādītas visā Baltijas ceļa garumā (ceļš veda pa posmu Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvalys). Pasvales rajonā vien šodien ir 12 šādas piemiņas vietas – no dažādiem materiāliem un dažādu formu pieminekļi. Un visā posmā to ir desmitiem. Pieminekļi tapuši pēc pašu Baltijas ceļa dalībnieku iniciatīvas.
Baltijas ceļš Lietuvā sākās Viļņā no Ģedimina pils torņa. Mūsdienās šo sākumpunktu iezīmē pils akmenī iestrādāts medaljons. Savukārt Viļņas Šeškines mikrorajonā (gar Ukmerges šoseju, Ukmergės g. 24) atrodas koka piemineklis kapelas staba formā, ko var uzskatīt par simbolisku piemiņas takas sākumu. Tā simboliskais noslēgums ir Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posmu savienojuma zīme, kas atrodas 200 km attālumā pie Saločiem.
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai atrodas Pasvales austrumu nomalē pie “Via Baltica” automaģistrāles (E67, A10), ir uzstādītas norādes zīmes. 1989. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova– Ribentropa pakta un tā slepenā protokola parakstīšanas 50. gadadienu, pēc Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” un Latvijas Tautas frontes, un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas cilvēku dzīvā ķēde savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Sadodoties rokās, apmēram divi miljoni cilvēku apvienojās aptuveni 650 km garā dzīvā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no ievērojamākajiem un atmiņā paliekošākajiem notikumiem ceļā uz padomju okupēto valstu neatkarību. Par godu šim notikumam Baltijas ceļa maršrutā (Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvale–Saloči) ir uzstādītas piemiņas zīmes. Baltijas ceļa Krustu ieleja pie Pasvales ir viens no šī piemiņas ceļa monumentiem. Krustu ielejas vēsture aizsākās Baltijas ceļa priekšvakarā, kad pasvalieši no laukakmeņiem sāka celt Brīvības altāri. 23. augustā krustus ielejā uzstādīja Baltijas ceļa dalībnieki no Pasvales, Akmenes, Jonišķiem, Kretingas, Mosēdas un Pakrojas. Vēlāk tika uzstādīti krusti, lai pieminētu nozīmīgus notikumus un ievērojamus cilvēkus, kā arī krusti, kas ir veltīti draudzīgajai norvēģu un zviedru tautai.
Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posma piemiņas zīme
1989. gads 23. augusts Trīs Baltijas tautas – lietuvieši, latvieši un igauņi – apvienojās vēsturiskā notikumā, ko sauc par Baltijas ceļu. Šajā dienā, atzīmējot Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, tika organizēta iespaidīga miermīlīgās pretošanās akcija. Aptuveni 2 miljoni cilvēku sadevās rokās cilvēku ķēdē, kas stiepās 650 kilometrus no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai. Baltijas ceļš ir kļuvis ne tikai par solidaritātes simbolu, bet arī spēcīgu vēstījumu pasaulei par Baltijas valstu apņēmību atjaunot savu neatkarību.
Viens no nozīmīgākajiem pieminekļiem, kas liecina par šo notikumu, ir uz Lietuvas un Latvijas robežas stāvošā zīme, kas tika uzstādīta 2014. gadā. Lietuvas Reformu kustības iniciatīvas grupas biedru klubs un 1989. g Baltijas ceļa organizatoru iniciatīva.
