Par notriektā lidotāja kapu
Pirmajā pasaules karā masveidā tika izmantoti jauni tehniskie līdzekļi (ložmetēji, indīgās gāzes, tanki, zemūdenes, artilērijas viesuļuguns taktika, liesmu metēji, kaujas aviācija), kas cilvēku nogalināšanas apjomu sasniedza vēl līdz neredzētam līmenim. Mēdz teikt, ka gaisā tika izcīnītas pēdējās bruņinieku kaujas, jo starp lidotājiem valdīja savstarpēja cieņa un nerakstīti likumi. Kara sākumā, kad lidmašīnas vēl nebija aprīkotas ar ieročiem un lidoja novērošanas uzdevumos, pretējās puses lidotāji gaisā viens otru pat sveicināja. Savukārt vēlāk par notriektiem vai gūstā saņemtie pretinieka lidotājiem pretējo pusi mēdza informēt, aizlidojot uz pretinieka aerodromu un nometot lapiņu smilšu maisā vai pat sagūstīto lidotāju ziņojumu.
Pretinieka aerodromus Pirmajā pasaules karā centās nebombardēt, kā arī pretinieka lidotājus apbedīja ar militāru godu. Tāpat ir arī fiksēti gadījumi, kad pretinieka puses lidotāji nomet sēru vainagu dienā, kad tiek apglabāts kāds īpaši drošsirdīgs vai izveicīgs lidotājs, lai arī pretinieka. Šāda prakse bija ierasta kā austrumu, tā rietumu frontē. Par vairākiem šādiem gadījumiem ir rakstījis latviešu lidotājs Rūdolfs Celms savā grāmatā “Tev būs lidot” (izdots 2019.g., Biedrības “Latvijas Aviācijas muzejs “Spilve” izdevums). Šāds gadījums ir fiksēts arī Daugavpils frontē, kad vācu pusē Medumu pagastā pie Papuļu ciema 1917.gada 24. martā tika notriekta Krievijas armijas lidotāja Aleksandra Guseva vadītā lidmašīna Morane-Saulnier L “Parasol”, kas bija plaši izmantots divplāksnis Krievijas armijā. Borta numurs Nr.301. Lidotājs bijis no Odesas, avārijas brīdī gāja bojā, bet novērotājs tikai ievainots, izdzīvoja un ārstējās Kauņas hospitālī. Ir saglabājušies attēli ar notriekto lidmašīnu. Par lidotāju likteni kāds vācu lidotājs nometa zīmīti krievu frontes pusē, savukārt pats lidotājs ir apglabāts ar militāru godu kapos netālu no Vilciņu bunkura. Tā kā lidotājiem līdzi bija dokumenti, tos varēja identificēt, ja vien lidmašīna avārijas brīdī nesadega, kā tas nereti arī notika. Līdz ar to lidotājus, atšķirībā no citām ieroču šķirām, parasti neapglabāja kā nezināmos un to kapu vietas ir identificējamas.
Rūdolfs Celms:
Agrais pavasaris aerodroma dzīvē ienesa interesantas pārmaiņas. Ja mūsu pusē nolaižas ienaidnieka lidotāji, tad to taču var saukt par pārmaiņu? Vienā gadījumā kāds Tetera nodaļas lidotājs sašāva vācu lidmašīnu. Tā bija spiesta nolaisties Daugavpils apkārtnē. Abi lidotāji bija neizsakāmi uztraukti par notikušo un ļoti lūdz štāba virsniekus, lai viņiem atļauj uzrakstīt dažas rindiņas savam komandierim – citādi tas domāšot, ka abi nolaidušies ar nolūku.
Pēc ilgākas sazināšanās ar vairākām iestādēm šāda atļauja arī tika dota. Mani uzaicināja štābā pārtulkot abu vācu lidotāju vēstuli. Tad mans komandieris ielika vēstuli garā, baltā kulē, aizveda uz Ilūksti un to tur nometa.
Kādā citā epizodē Rūdolfs Celms aprakstā, kā piespiedu nosēšanos pie Līvāniem veicis vācu divplāksnis “Albratross” un arī par šo gadījumu nodota ziņa vācu pusē:
“Sazinājos ar savu komandieri un nolēmu izpalīdzēt abiem fričiem, jo arī vāciešu lidotāji izturējās bruņnieciski. Viņi katrā gadījumā nometa mūsu aerodromos vēstules, ja kāds mūsējais tur nolaidās vai bija gājis bojā. (..) Jau nākamajā dienā aizlidojām uz vienu no tuvākajiem vācu aerodromiem un, šrapneļu sprādzienu saņemti, nosviedām smilšu maisu ar vēstuli.”
R.Celms, Tev būs lidot, 93.lpp.
Foto: no Raimonda Stikāna privātkolekcijas.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Pirmā Pasaules kara novadpētniecības kolekcija Medumos
Atrodas Medumu ciemā, Jaunatnes ielā 4.
Stikānu ģimenes veidota vēsturisko liecību privātkolekcija. Ir izveidota Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktu kolekcija, kas savākta lielākoties no Medumu pagasta un tuvākās apkārtnes. Apskatāmas gan militārā mantojuma lietas, gan sadzīves priekšmeti, monētas, fotogrāfijas.
Privātkolekciju iespējams apskatīt, iepriekš sazinoties. Ieeja par ziedojumiem.
