Militārā mantojuma tūrisma stāsti

Stāsti, personiskas atmiņas un liecības saistībā ar militārā mantojuma vietām un to vēsturi. Stāsti var būt saistīti ar dabā vēl apskatāmu vietu - tad tie ir atzīmēti arī kartē kopā ar militārā mantojuma objektiem. Bet ir stāsti, ar kuriem saistītais objekts ir jau zudis un dabā vairs nav atrodams - tad tas nav atrodams kartē. 

Ievērībai! Ne visi stāsti atbilst vēsturiski pārbaudītiem faktiem, tie ir pierakstīti no cilvēku personiskās pieredzes un izpratnes par vēstures norisēm.

Vienotās Aviācijas svētki- īsti tautas svētki

Teicējs apraksta vienu no Latvijas populārākajiem un plašāk apmeklētākajiem pasākumiem – Aviācijas svētkus Spilvē. Raksturo svētku noriesi un vērienu. Tiek uzsvērta aviācijas popularitāte Latvijā.

Monument to the War of Independence in Mustjala

Mustjala Vabadussõja mälestussammas oli Eesti Vabariigi ajal mälestuskivi.

Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.

7. Siguldas kājnieku pulka formēšana

1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.

10 seika, kuidas sündis Tartu rahu

Üks markantsemaid lugusid Tartu rahu sündimisest on see, kuidas noorsõdurid mööda linna ringiratast marssima pandi 1919/1920 talvel. Alguse sai see ilmselt sellest, kui piiriläbirääkimistel edasi ei jõutud. estap andis II diviisi ülem kolonel Viktor Puskar Tartu kooliõpilaste pataljonile korralduse marssida niimoodi mööda linna ringi, et käidaks korduvalt läbi nii Aia (praegu Vanemuise) tänavalt konverentsimaja juurest kui ka Veski tänavalt, kus oli Vene delegatsiooni peatuspaik

Bērzaines ģimnāzija - Pirmā pasaules kara lieciniece

1915.gada pavasarī un vasarā vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali. Karojošo pušu karaspēks izvietojās Daugavas krastos. Vidzeme kļuva par piefrontes teritoriju, bet Cēsis par piefrontes pilsētu, kuras apkārtnē izvietojās cariskās Krievijas armijas Ziemeļu frontes 12. armijas štābs, kurš 1915. gada vasarā un rudenī pārcēlās uz Bērzaini pie Cēsīm (Birkenruh bei Wenden), tagadējā Cēsu Bērzaines pamatskolas ēkā un teritorijā.

Kā no Ventspils ar pašbūvētu laivu kāds aizbēga no robežsargiem

Ventspils ostā PSRS laikos bāzējās robežsargu patruļkuģi, kuru uzdevums bija patrulēt Baltijas jūras ūdeņos un nepieļaut robežas šķērsošanu ne no vienas puses – ne no ārpuses uz iekšu, ne no iekšpuses uz āru. Taču pagājušā gadsimta 70.gados Ventspilī tomēr noticis viens ārkārtas gadījums, par kuru gan paši ventspilnieki ilgi virtuvēs sačukstējušies un smējuši uz nebēdu.

Par Stūra māju

Teicēja apraksta pirmos iespaidus par nokļūšanu Stūra mājā. Atmiņas atklāj ieslodzīto skarbos dzīves apstākļus.

Battles in Kübassaare

1941. aastal toimunud ulatusliku meredessandiga mandrilt Muhu rannikule maabusid sakslased ka Saaremaa kaguosas.

Par Sarkanās armijas karavīru noziegumiem Tukumā.

Tukumā Padomju okupācijas periodā ir tikuši uzstādīti vairāki pieminekļi Sarkanajai armijai. Mūsdienās tie joprojām nav zaudējuši savu agrāko, padomju ideoloģiskos mērķus un turpina radīt mītu par Sarkano armiju kā atbrīvotājiem. Par Sarkanās armijas karavīru noziegumiem ir saglabājušies daudzveidīgi avoti. Viena no avotu grupām ir atrodama vietējos laikrakstos, kas spilgti raksturo Sarkanās armijas visatļautību un noziegumu apmēru.

Kolkas krasta apsardzes novērošanas tornis

Kolkas raga pēdējās priedēs paslēpies robežapsardzības tornis, kurā PSRS laikos nemitīgi atradās robežsargu postenis un tam blakus esošā nelielā mūra ēciņa tagad pamesti un iet postā likteņa varā.

Baski päritolu lendur Benito Aguirre

Lugu baski päritolu lendurist Benito Aguirrest (korrektse nimega Ignacio Aguirregoicoa Benito), kes Mustvee kohal alla tulistati.

Akmeņrags un kuģis Saratov

Var uzskatīt, ka īsu laiku par Latvijas galvaspilsētu bija Liepāja, jo Brīvības cīņu laikā Pagaidu valdība atradās uz kuģa Saratov tieši šajā pilsētā. Kuģis Saratov aizveda pagaidu valdību uz Rīgu pēc tās atbrīvošanas, taču daudzi nezina, ka mums tik nozīmīgā kuģa vēsture beidzās jūrā pie Akmeņraga.

Avinurme lahing

Avinurme lahingust ja Nõukogude sõjaväelaste poolt toimepandud veretööst.

Par latviešu strēlniekiem Olaines apkārtnē

Atmiņās atspoguļota latviešu strēlnieku ikdienas dzīve Olaines apkārtnē. Aprakstīti ne tikai sadzīves apstākļi, bet arī ierastais uzdevums- pretinieka pozīciju izlūkošana.

„Bet – kam pie jūras mūžs…” (fragments)

Neliels fragments no intervijas ar Ēriku Sēni no Ģipkas. Viņš stāsta savas atmiņas par savu dzīvi. 

Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4).  Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.

Nogrimušais kuģis Mangaļsalā

Padomju laikā te, militārā zonā, avarējis betona kravas kuģis Lady Cotlin, kura atliekas vēl joprojām skatāmas jūrā netālu no krasta. Ar to vēl aizvien saistās dažādi mīti. 

Stāsts par unikālu militāru objektu Karostā

Jau gadiem ilgi Vecliepājas liepājniekos neesmu novērojis kaut cik noturīgu interesi par tikai astoņus līdz desmit kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas centra esošajām unikālajām vietām. Taču, ieslēpti meža biežņā, kāpu krantī vai purva takās, vēsturiskie Karostas objekti ir ne mazāk interesantu vēstures faktu un sen aizmirstu leģendu vērti stāsti. Par vienu no tiem – bijušo PSRS 23. krasta artilērijas bateriju – būs šis stāsts.

Botāniķa darbs jūras krastā

Pildot botāniķa darba pienākumus, gar krastu bija tļauts iet tikai kopā ar robežsargu. 

Atmiņas par pierobežas zonu

Dažādas dzīves ainiņas no Padomju laikiem, ko atcerās Gunārs Anševics, reiz dzīvodams pierobežas zonā. 

Par atrastajiem kara priekšmetiem

Mūsdienu Latvijā dažādu muzeju kolekcijas papildina arī privātpersonu personīgās kolekcijas, kas nereti tiek publiski izstādītas un ir ikvienam pieejamas. Daudzu cilvēku hobijs ir senas lietas, tostarp, priekšmeti, kas saistīti ar militāro vēsturi. Nereti apmeklētājiem nav priekšstats par šo lietu izcelsmi. Tās pēkšņi parādījās? Visos gadījumos tas ir vairāku gadu darbs un interesants, personīgs stāsts par viena cilvēka interesēm apkopojot lietas, lai no tām izveidotu, piemēram, muzeju. Teicējs apraksta savu personīgo pieredzi dodot lasītājam priekšstatu par situāciju Latvijā pēc 2.pasaules kara. Dažādu armiju atstātais mantojums un saimniecībā nepieciešamo izejvielu trūkums liek cilvēkiem atrast radošus veidus kā izmantot praktiski jebko, lai izdzīvotu. Ar laiku saimniecībā nederīgais kļūst par vērtīgiem, vēstures eksponātiem, kas stāsta par Latvijas un tās tautas pieredzi.

Bēgšanas mēģinājums no PSRS

Padomju laikus nepieredzējušiem jauniešiem un ārzemniekiem būs grūti noticēt, ka padomju pilsonim legāli izkļūt no PSRS bija praktiski neiespējami.

Lõpe-Kaimri defence line

1941. aasta 16. septembril alustati seoses Saksa vägede eduka pealetungiga Muhusse ja Saaremaale rajama Lõpe –Teesü –Kaimri külade vahelisele alale kaitseliini.

Kogula lennuväli Saaremaal

Kogula lennuväebaasi hakati rajama 1940. aasta augustis.

Pierobežas režīma zona

Par laikiem pierobežas režīma zonā. 

Meža meita Domicella Pundure (Lūcija)

Domicellai Pundurei ir 90. Rīgas pilī 2018. gada 3.maijā viņa no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā. Domicella Pundure palikusi pēdējā Stompaku purva kaujas lieciniece.

Leģenda par Balto dāmu

Karostas cietuma spoks.

7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

Par Kolkas krasta robežsargiem

Kolkas iedzīvotājas Valijas Laukšteines atmiņas par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi. 

Par Sudrabkalniņa atklāšanas svētkiem

Atmiņu stāsta izvilkums no ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas Sudrabkalniņa pieminekļa atklāšanas dienā. Pilnā tekstā ir atstāsts par atklāšanas pasākuma norisi, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas. Atmiņas izvēlētas, jo spilgti parāda to kādā stāvoklī bija Latvijas armija, kura cīnās Sudrabkalniņa apkaimē.

Slīteres viltus bāka

Lai maldinātu pretinieku, karu laikā tika izmantotas dažādas pretinieka maldināšanas metodes. Lai maldinātu kuģus jūrā, tika veidotas viltus navigācijas zīmes, viena tāda varētu būt bijusi pie Slīteres bākas

Latviešu strēlnieku ikdienas rutīna Nāves salā

Atmiņās spilgti raksturota karavīru ikdienu Nāves salā.

Unfortunate event at the Command Centre in Oriküla

Raketiväe majori Sulev Truuväärti andmetel startis 1967. aastal kogemata Oriküla divisjonist  õhutõrjerakett

Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Neatdzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts.

Mores kauja ir Otrā pasaules kara beigu posma epizode, kam bija liela nozīme turpmākajā kara gaitā Latvijas teritorijā. Ar Mores kauju tiek apzīmēta 1944. gadā no 25. septembra līdz 5. oktobrim notikušā karadarbība Siguldas aizsardzības līnijā Mores pagasta teritorijā. Siguldas aizsardzības līnijas ierakumos, apmēram 12 km garumā Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri, izcīnot smagas kaujas ar 10 līdz 15-kārtīgu pretinieka pārspēku 10 dienas, aizturēja Sarkanās / Padomju armijas vienību virzību uz Rīgu.

Cēsu Jaunā pils – sienas, kurās radīta Latvijas valsts drošība un joprojām tiek sargāti identitātes apliecinātāji

Cēsu Jaunā pils celta uz militāra nocietinājuma – viduslaiku pils drupām. Taču tā nebūt nav vienīgā ēkas militārā nozīme.

Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtējā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa piemiņai

Ģenerālis Pēteris Radziņš, dzimis Valkas apriņķa Lugažu pagastā vienkāršā lauksaimnieka ģimenē, kurā iemācījies darīt lauku darbus. Bijis ļoti gudrs jaunietis, pēc skolas beigšanas izlemj par labu kara gaitām un tā sākās viņa armijas gaitas izglābjot Latviju no Bermonta karaspēka. P.Radziņš bija viens no izcilākajaiem Latvijas armijas virsniekiem un apbalvots ar neskaitāmiem Latvijas un ārvalstu ordeņiem un piemiņas zīmēm.

Latviešu leģiona 42. pulka rotas komandiera Vernera Preijera atmiņas par Kurzemes kaujām.

Kurzemes cietoksnis izveidojās pēc Rīgas krišanas 1944. gada 13.oktobrī un krievu izlaušanās līdz Klaipēdai 10.oktobrī, tā pārtraucot satiksmi ar Vāciju pa zemes ceļu.

Latvija un Igaunija būvē modernas zemūdenes

Latvija un Igaunija savu militāro spēku stiprināšanai izvēlas jaunus un modernus ieročus – Francijā un Lielbritānijā būvētas zemūdenes. Latvijas Kara flotes divas zemūdenes vēlāk pasaules kara jūras kaujās nepiedalās, bet viena no divām igauņu zemūdenēm iet bojā, savukārt izdzīvojusī Lembit tagad izlikta apskatei Tallinā atjaunotajos hidroplānu angāros muzeja ekspozīcijā.

Aviator Utochkin's flights in Tartu

Esimesed õhusõidud Eestimaa taevas - lendur Utotškin Raadi kohal 1912. a.

Tartu on the list of US nuclear targets in the Cold War

Tartus asuv Raadi sõjalennuväli oli külma sõja ajal USA tuumarünnaku sihtmärgiks.

Dabas foto Užavas piekrastē

Stāsts par aizsargājamā auga foto robežsardzes zonā.

Living conditions in Maantee

Maantee küla väeosa asus isegi Kuressaarest vaadatuna peaaegu maailma lõpus.

Sevišķi aizrādījumi riteņbraucēju veselības kopšanā

Riteņbraucēju apmācības noteikumos minētie ieteikumi paredzēti Latvijas armijas riteņbraucēju apmācības gaitā. Ieteikumi orientēti galvenokārt uz karavīra veselības jautājumiem.

Par Somu jēgeriem Latvijā

Somu jēgeru vēsture ir interesanta, jo tā ir ārkārtīgi līdzīga latviešu karavīru liktenim 1. pasaules karā un lielajai nozīmei nacionālās valsts izveidē. Arī somiem 1. pasaules karš bija iespēja, lai tiktu likti pamati Somijas neatkarībai un tās armijas izveidei. Avotā aprakstīts notikums, kad Latvijā tiek atklāts piemineklis somu jēgeriem.

Zlēku traģēdijas vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra

Otrā pasaules kara laikā, kad lielāko Latvijas daļu jau kontrolēja Padomju Savienība, bet Kurzemi pārvaldīja Hitlera Lielvācijas vietvalži, tā saucamie kurelieši Kurzemē uzsāka cīņu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Dumpis uz kara kuģa STOROŽEVOJ

1975. gada 8. novembrī, kā jau tas bija ierasts PSRS, arī Rīgā notika kārtējās vērienīgās boļševiku revolūcijas gadadienas svinības. Neviens pat visbriesmīgākajos murgu sapņos iedomāties nevarēja, ka revolūcijas 58 gadskārta ieies Latvijas un visas PSRS vēsturē ar ko līdz šim nepieredzētu un nebijušu.

Cattle at Piiri Missile Base

Kohalike lehmade karjamaa oli raketibaasi lähedal.

Recollections of Olev Metsmaa

Papissaarde ehitati vesilennukite baasi ja Kiirassaarde õhutõrje patareid.

Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” kauja Bejā

1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri.

Latvijas tirdzniecības kuģu bojāeja Tallinas evakuācijas laikā Otrā pasaules kara sākumā

Vācu spēkiem strauji tuvojoties Tallinai, notika vērienīga Tallinas evakuācijas jūras operācija. Tās laikā uz mīnu laukiem un no aviācijas uzbrukumiem vai krasta artilērijas uguns gāja bojā daudz kuģu un to apkalpes kopā ar uz kuģiem esošajiem cilvēkiem. 

Piemiņas vieta atentātam pret Kārli Ulmani

1920.gada 15.aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna - Dzelzava tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Kārli Ulmani, kas tobrīd bija Latvijas Ministru prezidents. Šajā vietā starp Dzelzavas un Indrānu pagastu robežu 1939.gada 11.augustā tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Padomju Savienības varoņa - 8.igauņu korpusa leitnanta Jakoba Kundera varoņdarbs

Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera varonīgā rīcība nodrošināja sekmīgu bataljona uzbrukumu, taču pats gāja bojā un Jakobam Kunderam ir veltīts piemineklis krišanas vietā un ir uzstādīts piemineklis Tušķu brāļu kapos.

Vai Tukuma lidlaukā bija apraktas kodolgalviņas?

Uz atklātu sarunu Tukuma rajona laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” pieteicies bijušais sardzes vada komandieris Aivars Skurstenis. Viņš savulaik bijis rezerves virsnieks un ārrindas zemessargs, kam 1993. gadā piedāvāja sarga vietu Laimoņa Mucenieka vadītajā agrofirmā «Durbe». Tur bija jāsargā ofiss – Līvānu mājiņa. Tāds ir stāsta sākums.

Kaujas pie Pilsblīdenes Roberta Ancāna atmiņās

Roberts Ancāns (1919. gada 11. novembris — 1982. gada 1. janvāris) bija Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris, kurš piedalījās kaujās pie Pilsblīdenes 1945.gada 16. un 17.martā. Sestā Kurzemes lielkauja turpinās jau ceturto dienu. Ancāns bija dienējis Pilsblīdenes apkārtnē un tādēļ labi pazina šīs vietas. Ancāna divīzija atkal tiek novirzīta kārtējo frontes pārrāvumu - 8km dziļu sarkanās armijas iebrukumu. Ancāns šajās kaujās tiek ievainots. 

Raunas Brīvības piemineklis jeb Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai

Raunas Brīvības pieminekļa idejas aizsākumi meklējami 1929. gada 21. augustā, kad Cēsu pilsētas galva un Cēsu apriņķa priekšnieks uz apspriedi saaicināja redzamākos Raunas pagasta sabiedriskos darbiniekus, aicinot godināt brīvības iegūšanu un celt pieminekli Raunā.

Night Battle of Tehumardi

8. oktoobri õhtul pimedas kohtusid Tehumardi küla juures edasiliikunud Nõukogude ja taganevad Saksa väeosad.

Kurzemes (Mātītes) piemineklis

Pirmā Pasaules kara laikā Vācu armijas izveidots piemineklis sievietes formā

The Battle of Rannu and collected texts from the area – reasons to be proud of Rannu

Rannu lahingust ja selle seostest teosega "Nimed marmortahvlil".

Avinurme mehed Eesti Vabadussõjas 1918 – 1920

Eesti Vabadussõjas toimunud Lohusuu lahingust ja seal osalenud meestest ja relvadest.

„Vējš. Spīts. Un lībiešu karogs.” (fragments) - Spoku kuģi un dzeloņdrātis

Guntas Kārkliņas atmiņas par Padomju laikiem lībiešu krastā - kā tur radusies laivu kapsēta? 

Kaujas pie Kaulaču pusmuižas 1945.gada martā

Pie Kaulaču pusmuižas 1945. gadā atradies Sarkanās armijas novērošanas punkts. Aculiecinieki atminējušies, ka 1945. gada martā sākušās kaujas. Šī nav pirmā reize, kad šajā laukā tiek atrasti Otrā pasaules kara laika apbedījumi.

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība. 

Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.

Kaujas pie Mazās Juglas upes/ Rīgas operācija

Teicējs apraksta savus iespaidus par Rīgas operācijas sākumu, kad Vācijas armijas artilērija sāk Krievijas armijas pozīciju apšaudi. Raksturo haosu, kāds izceļas Krievijas armijā un latviešu strēlnieku noskaņojumu pirms kaujām.

Armijas klātbūtne Mangaļsalā

Atmiņās spilgti iespaidi par Latvijas armijas klātbūtni Mangaļsalā. Aprakstīti forti kā arī Sapieru celtais dzelzsbetona nocietinājums. Atmiņas raksturo karavīru ikdienu, dzīves ritmu un ilustrē vidi Mangaļsalā. Mangaļsalas un Latvijas armijas karavīru apmeklējums

Par Košradznieku attiecības ar padomju armijniekiem

Imanta Upnera atmiņas par padomju laikiem.

Patareikomandöri Aleksandr Stebeli saatus.

Legendaarse patareikomandöri kapten Aleksandr Stebeli saatust varjutab saladuseloor.

Par Salaspils memoriālu kā padomju okupācijas režīma ideoloģijas simbolu.

Apraksts spilgti raksturo to kādā apmērā ir politizēta piemiņas vieta un tās loma Padomju savienības ideoloģijā. Tekstā minēts, ka viens no galvenajiem mērķiem ir cīņa pret “fašisma atdzimšanu”. Tas liecina par to, ka turpinās centieni ar ideoloģisko infrastruktūru slēpt komunistu noziegumus un nepieļaut citādi domājošo viedokļus. Piemiņas vietas, padomju armijas kapsētas un muzeji un dažādi kultūras pasākumi uzturēja mītu par “Latvijas atbrīvošanu” un “Brālīgo Padomju Savienību”. Izmantoti nacistu noziegumu faktu tika izveidots ačgārns skatījums uz 2.pasaules kara notikumiem Latvijā. 

Pie jūras laiku griežos

Par dzīvi Baltijas jūras krastā dažādos laikos stāsta Edgars Hausmanis, kam gandrīz viss mūžs pagājis dzimtas mājās Vaides ciema «Purvziedos». Edgaram ir, ko atcerēties, mums — ko pamācīties.

Viltus dzintars Liepājas pusē

Jau vairāk nekā divdesmit gadus Liepājas jūrmala ir bīstama viltus dzintara dēļ, kuru jūra īpaši devīgi mēdz izskalot no savām dzīlēm pavasara un rudens vētru laikā.

Par Upīškalna bijušo militāro objektu

Valda Pigožna (bij. Kurmāles pagasta vadītājs „Upīškalna” darbības laikos) atmiņas par Upīškalna militāro bāzi.

Skultes militārais bumbvedējs

Raksts laikrakstā spilgti demonstrē situāciju mūsdienu Latvijā, kad daudzviet ir saglabāti un tiek pat atjaunoti (Nereti par pašvaldības līdzekļiem) Padomju okupācijas armiju slavinoši vides objekti. Varas neizlēmība un gribas trūkums rada ilgstošas, konfrontējošas situācijas sabiedrībā. Dažādie pieminekļi, memoriāli un vides objekti netiek uztvertas kā vēstures vai piemiņas vietas, bet gan kā instrumenti, kas turpina Padomju okupācijas režīma ideoloģiju.

Tartu celebrates 1919 victory in Tähtvere

Kirjeldus 1919. a jaanuaris toimunud Tähtvere lahingust Eesti Vabadussõjas, mille käigus Eesti väed vabastasid Tartu Punaarmee käest.

Muhu Mother

Nõukogude Liidu ajal toimusid abielude registreerimised Kingissepa linnas Perekonnaseisuaktide büroos.

Sulev Truuväärt´i meenutused

Dejevos teeninud saarlasest major Sulev Truuväärt meenutas, et tema ajal hukkus väeosas üks sõdur.

„Atkaļ Mazirbē” (fragments)

Kāds skaudrs atgadījums no Viļņa Blumberga dzīves, kad iebraukšana Mazirbē, lai apciemotu krustmāti, pārvērtās par nepatīkamu izpratināšanu ar robežsargiem un skarbu nakti ziemas spalgonī. 

Pēteris Supe - Latvijas nacionālo partizānu apvienības dibināšanas iniciators

No 1944. līdz 1946. gadam Pēterim Supem izdevās apvienot mežos izkaisītās nacionālo partizānu vienības organizētā kustībā, kas vēl vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara Abrenes apriņķī cīnījās pret Latvijas okupāciju. Pēteris Supe ar segvārdu “Cinītis” bija viens no izcilākajiem nacionālo partizānu kustības organizētājiem un vadītājiem Ziemeļlatgalē.

Me kõik olime Vabadussõja võitnud isade pojad

Endel Laul räägib oma isa loo, kes osales Eesti Vabadussõjas Kõnnu lahingus ja napilt hukkamisest pääses.

Svešinieki pierobežas zonā

Robežsargiem bijis īpatnējs paņēmiens, lai uzzinātu par svešiniekiem pierobežas zonā.

Rīgas geto un holokausts

Apzināti izvēlēti trīs dažādu cilvēku atmiņu stāst fragmenti, kas ļauj precīzāk paraudzīties uz holokausta noziegumu no dažādiem skatu punktiem.

Vaidavieši uz barikādēm

2020.gadā, sagaidot 1991. gada barikāžu 30. gadadienu, Vismants Priedīte dalās ar stāstu par novadnieku dalību šajos vēsturiskajos notikumos.

Oskara Kalpaka bataljona kauja pie Lielauces

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 

Irbenes radioteleskopu sabojāšana

Pirms Irbenes pamešanas, armijas daļa sabojājusi visas radioteleskopu sistēmas 

70 years of Kalevipoeg. Will Kalevipoeg finally return home?

Lugu sellest,  millised meeleolud valitsesid Tartus ja üliõpilaste hulgas vahetult peale Kalevipoja kuju maha võtmist 1950. a.

Jānis Lapiņš un pirmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mets

Latviešu nacionālā karoga izveide notika Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā, veidojot latviešu strēlnieku bataljonu karogus, atsevišķi mākslinieki piedāvāja karogu metiem sarkanbaltsarkanās krāsas. Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām.

"Šeit būs Latvijas PSR AES!"

Andra Zaļkalna (dzimis 1951, Vērgales ciema tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1982-1989)) atmiņas par laiku, kad Akmeņragā gandrīz uzcēla atomelektrostaciju. 

World War I trenches by Väike Strait

Sõjasündmused algasid saartel 29. septembril 1917, kui Saksa armee maabus Saaremaal Tagalahe ääres.

Stebeli patarei ehitusest

Patarei ehitus oli tohutu kallis.

Par Jēkabpilī 1. Pasaules karā nošautiem 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem par musināšanu nepakļauties pavēlēm

1916.g.18.maijā Ģēģeru pusmuižas drupās (~7km uz D no Jēkabpils aiz Brodiem) plkst. 20.30 tika nošauti 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīri par musināšanu nepakļauties pavēlēm. Soda izpildi vadīja praporščiks Ravņjaļičevs.

Kāpēc Latvijā nenotika Olimpiskās sacensības....jeb zemūdeņu remontdarbi Daugavgrīvā, Baltijas jūras kara flotes remontrūpnīcā

Kad 1980. gadā Maskava gatavojās Olimpiskajām vasaras spēlēm, bija aktuāls jautājums – kur rīkot burāšanas sacensības? Izrādās, ka izvēle kritusi sākotnēji uz Rīgu, jo ir ideāli apstākļi burāšanai Rīgas jūras līcī un pilsēta arī veca un skaista, kaunā nekritīs. Taču daļa rīdzinieku vēl atceras vai arī jaunāka paaudze ir lasījusi internetā, ka Rīga ,,it kā.. atteikusies no šī augstā goda un tāpēc sacensību rīkošana pārcelta uz Tallinas piepilsētu Piritu. Igauņi saņēma milzīgu finansējumu un uzcēla sev jaunu un modernu burāšanai un atpūtai domātu kompleksu, kuru pēc Olimpiādes beigām brauca apbrīnot neviens vien latvietis.... Taču nu atklājusies viena interesanta nianse – kļuvis zināms, kāpēc Rīga atteikusies no šī goda...

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā.
"13. janvārī uz manifestāciju Rīgā no kolhoza organizēti aizbrauca ap 40 Kocēnu iedzīvotāju ar autobusu Laz, vadītājs Vitālijs Sprukts un mikroautobusu Latvija, vadītājs Jānis Grava.
Pēc manifestācijas, kad satikāmies pie autobusiem, vairākas reizes pa radio dzirdējām Latvijas Tautas frontes aicinājumu, tiem, kuri var, palikt Rīgā un aizstāvēt stratēģiski svarīgos objektus, lai būtu sarežģītāka to ieņemšana, līdzīgi kā pie Viļņas televīzijas. Šos Podnieka filmētos kadrus redzējām pirms izbraukšanas uz Rīgu.

Undva Military Base

1940. aasta 22. augustil eraldati Tagamõisa poolsaarel Nõukogude Liidu sõjaväebaasi nr 32 (Undva) ehituseks 594 ha maa-ala.

Rīgas Centrāltirgus angāri

Laikā, kad tapa Rīgas Centrāltirgus tas bija viens no pašiem modernākajiem tirgiem pasaulē. Tas tapa par pamatu izmantojot 1. pasaules kara Vācijas armijas dirižabļu angāru metāla konstrukcijas. Autors apraksta Rīgas Centrāltirgus būvniecības priekšnoteikumus un būvdarbu vērienu padarot to par vienu no vērienīgākajām būvēm pēc kara Latvijā un vienu no modernākajiem tirgiem pasaulē.

Cēsu kaujas Amatas krastos

Pie tilta pār Amatu vācu landesvērs uzbrūk uz sarunām atbraukušam igauņu bruņuvilcienam. Igauņi atklāj pretuguni, vācieši tiek atsisti un bruņuvilciens atgriežas Cēsīs.

Kara lidlauks pie Tukuma

Šodien knapi saskatāmajos, ar zāli apaugušos angāros pie lielceļa uz Tukumu Padomju laikos stāvēja armijas iznīcinātāji. Arī tajos laikos lidlauks ar angāriem bija nomaskēts un par to nezinātāji nemaz nenojauta. 

Tukuma rezerves lidlauka apsaimniekošana 90os.

Līdz ar Padomju okupācijas karaspēka aiziešanu iesākās daudzu, agrāko kara bāžu izlaupīšana.  Padomju karavīri centās izvest pēc iespējas vairāk un atstāt degradētu infrastruktūru. Pēc karaspēka aiziešanas šīs bāzes turpināja izlaupīt civiliedzīvotāji un izsaimniekot agrāko, militāro infrastruktūru.

Krasta baterija Olmaņos

Uz ziemeļiem no Ventspils atrodas vēl viena nozīmīga krasta baterija. Tā atradusies Olmaņos un saukta par ,,Krasnoflotskaja,,.

Tukuma lidlauka noslēpums

Tukuma lidlauks glabā noslēpumu, ko neviens vēl nav atrisinājis - vai lidlauka teritorijā tiešām ir atomraķetes kodolgalviņa, ko tur noraka Krievijas armijas specdienests, 90.gados atstājos lidlauku? 

Memories of the KGB cells in Tartu

Õpilasvastupanuorganisatsiooni Sini-Must-Valge liige Ülo Raidma meenutused oma kongides veedetud ajast.

Par pēdējo Vidzemes partizānu grupējumu

Neticams stāsts par to kā čekisti "padevās" Vidzemes pēdējā partizānu grupējuma priekšā, lūdzot tiem iznākt no meža.  

PSRS armijas bāze Mārcienā

Baltija padomju impērijai bija viena no svarīgākajām aizsardzības līnijām, galējais rietumu bastions, tāpēc karaspēka koncentrācija te bija milzīga. Pastāv uzskats, ka Latvija tolaik bija vismilitarizētākā teritorija pasaulē. Precīzs militārpersonu skaits nav zināms, dažādi avoti par dažādiem laikiem min 200 000 līdz 350 000. Latvijā vien 50 gados bija dislocētas 3009 karaspēka daļas vairāk nekā 700 vietās.  Viena no tādām vietām bija PSRS armijas bāze Mārcienā.

The story of the Yak-28

Nõukogude vägede poolt maha jäetud JAK-28 lennukid ja nende haruldased radarid.

Akmeņraga militārais komplekss

Akmeņragā Padomju laikos bijis militārais komplekss. 

Robežsargu veļas mazgātāja

Kolkas iedzīvotāja Mirdza Stankevica stāsta savas atmiņas par laikiem, kad bija veļas mazgātāja. 

Draudzīgā Ragaciema robežapsardze

Kad Latvijā tuvojās pārmaiņu laiks, arī krasta robežsardze kļuva draudzīgāka.

How Reola was liberated

Kirjeldus Vabadussõja üheks murdepunktiks peetavast Reola lahingust jaanuaris 1919, mille käigus nurjasid Eesti väed Punaarmee katse vallutada Tartut.

Recollections of the famous blacksmith of Muhu

Andrus Müüripeal(1877-1945) ehk Puka Andrus Lepiku külast Puka vabadikukohalt oli enne sõda Muhus kuulus sepp.

Padomju armijas karavīru ekshumēšana Blīdenes pagastā 2019.gadā

Karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” 2019.gada jūlijā ekshumējusi 66 karavīru pīšļus mežā Blīdenes pagastā. Paviršības vai neizdarības dēļ, kas pieļauta padomju laikos, vairākums šo karavīru skaitās padomju gados oficiāli pārapbedīti. Šo karavīru vārdi ir pat iegravēti uz kapu plāksnēm Tušķu brāļu kapos.

Kārlis Zāle un Brīvības piemineklis

Teicējs apraksta atmiņas apraksta Kārli Zāli kā personību, kura veidoja slavenākos Latvijas mākslas darbus. Apraksts ir veltīts Zāles piemiņai 1942. gadā (K. Zāles miršanas gads). Atmiņas izvēlētas, lai raksturotu K. Zāles darbus balstoties uz autora personīgajām īpašībām un pasaules uztveri.

Par Latvijas Neatkarības karu un 1918. gada notikumiem Alūksnē

1918. gadā, vācu karaspēkam ienākot Alūksnē, latviešu strēlnieku bataljoni atkāpās uz Padomju Krieviju. Līdz pat 1918. gada decembra sākumam tika iedibināts vācu režīms un veikti pārkārtojumi. Pēc tam, kad Vācija padevās karā, lielinieki atgriezās Alūksnē un atjaunoja savu varu. Latvijas Neatkarības karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. 1919. gada 21. februārī notika sīvas cīņas starp lieliniekiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu Zēni” Alūksnē, stacijas tuvumā.

Abruka

Sõja puhkemise järel 1941 aasta suvel oli punasõduritel Abrukal keelatud suhelda kohalike elanikega.

Hans-Gotthard Pestke

Rüütliristi kavaler Hiiumaa hõivamise lahingutes

Legend of the walled-in knight

Legendi kohaselt leidis 1785. aastal konvendihoone plaani koostanud vene insener linnuse sisehoovi idanurgas kinnimüüritud keldri.

Aizsardzības pozīciju veidošana.

Apraksts aplūko kaujas lauka nocietināšanas problemātiku kopumā. Tas veidots balstoties uz 1. pasaules kara pieredzi un situāciju, kad nepieciešams organizēt plašus darbus nocietinājumu izveidē.

Forced Labour on the Jalaka Line

Kuidas kaevati Jalaka liinil tankitõrjekraave kaitseks Saksa vägede pealetungi vastu 1941. aasta suvel.

Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu

Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).

Aizmirstais Līvzemes krasts

Pēdējo līvu ciemu apvidu Latvijas ziemeļrietumu krastā kopš 1950.gada Padomes sistemātiski iznīcināja un pasludināja par aizliegto zonu. 12 zvejniekciemos izdzīvoja tikai šīs tautas niecīga saujiņa, kas pašreiz pieredz sava veida kultūras renesansi.

Julius Kuperjanov and his tomb

Vabadussõja kangelase Julius Kuperjanovi haud kujunes nõukogude ajal vastupanu sümboliks.

Aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija

Padomju laikā ziemeļos no Spilves ielas atradās dīvains objekts, ja atmiņa neviļ - ar diviem no sarkaniem ķieģeļiem celtiem zemiem taisnstūrveida „mega – skursteņiem”, no kurienes samērā bieži atskanēja lidmašīnu motoru rēkoņai līdzīga reaktīva skaņa.

Par Ziemassvētku kaujām

Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.

Tā radās Brāļu kapi Rīgā

Teicējs apraksta apstākļus kādos izveidojās slavenākais Latvijas memoriāls, kas veltīts kritušajiem karavīriem. Kā redzams atmiņās, tad tautas varoņu kapsēta saskārās ar virkni šķēršļu un nelabvēļu- noraidošu attieksmi ne tikai no baznīcas, bet arī Rīgas pilsētas vadības puses.

Par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Piemiņas brīdis Garnizona kapos

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu  un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.

Uzlidojums Vaiņodes lidlaukam

Kāda aculiecinieka stāsts par vācu uzlidojumu Vaiņodes lidlaukam 1941.gadā. 

How the Treaty of Tartu came to be

Noorsõdurite marssimine ümber maja Tartus, kus peeti rahukõnelusi. Tegu oli omamoodi psühholoogilise rünnakuga.

1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē

1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Akmeņraga bāka un sēklis - viena no lielākajām kuģu kapsētām Baltijas jūrā

Tieši Akmensraga bākas rajonā 1923.gada 13.janvārī traģiski uzskrien uz sēkļa un avarē tvaikonis Saratov, uz kura patvērās pagaidu valdība ar K.Ulmani priekšgalā, kad tapa neatkarīga Latvijas valsts.

Par nacionālo patriotu virsleitnantu Vili Gelbi

Virsleitnanta Viļa Gelbes (1890-1919) liktenis atspoguļo sarežģīto situāciju mūsu valsts un armijas tapšanā, kā arī šo notikumu novērtējumā.
Līdz ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī sākās arī tās Neatkarības karš un bruņoto spēku veidošanas darbs. Brīvprātīgo latviešu karavīru pirmajās rindās bija Kurzemē dzimušais jūras virsleitnants Vilis Gelbe.

Aizliegtās bākas un jūras krasts

PSRS laikos jūras piekraste Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē faktiski bija apmeklējumam slēgtas militāras zonas, bet bākas apmeklēt un pat fotografēt bija aizliegts

Mīnas, bumbas, torpēdas un ķīmiskie ieroči Baltijas jūrā

2010. gada februāra pirmajās dienās Zviedrijas telekanāla SVT ēterā parādījās ziņa, kas daudzos izraisīja šoku un pamatīgu pārsteigumu.

Par Kalpaka pēdējo kauju pie Airītēm

Pulkvedis Kalpaks bija cienīts cilvēks militārās aprindās un patiess patriots. Tas bija patriotisma gars un neveiksmīga sakritība, kas noveda pie viņa un vācu bataljonu liktenīgas sadursmes, kas diemžēl beidzās ar pulkveža Kalpaka nāvi.

Par Daugavgrīvas cietoksni

Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.

Kolkas raga robežsargu novērošanas tornis

PSRS laikos robežsargi no šī torņa novēroja un kontrolēja Irbes jūras šauruma ūdeņus un tajos laikos mēdza teikt, ka šim šaurumam pat pīle bez robežsargu ziņas cauri nevarot izpeldēt.

Atmiņas par Kara muzeja izveides sākumu

Teicējs apraksta apstākļus kādos izveidojās Kara muzejs. Pieminētas problēmas un kolekciju veidošanas darbs.

Ziemeļlatgales atbrīvošana no lieliniekiem

1918.gada 1.decembrī Sarkanās armijas daļas, kuru pamatā bija Sarkano Strēlnieku vienības, iebruka Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu savas mājas, ģimenes, dzimto novadu un paglābtos no terora Balvu apkārtnes vīri ņēma rokās ieročus un gāja mežos, sākās pirmo “zaļo”  pulciņu veidošanās. 1919.gada pavasarī, kad izsludināja mobilizāciju, daudziem Balvu apkārtnes vīriem karošana Padomju Latvijas armijā nebija pieņemama un viņi pievienojās “zaļo” pulciņiem.  Izveidojās Balvu, Silakroga, Rugāju, Teteru-Dūrupes un Liepnas pulciņi. Balvu apkārtnē “zaļo” pulciņu darbība aktivizējās 1919.gada martā.

Pierobežas režīma zonas šķērsošana

"Propusk" jeb atļauja šķērsot pierobežas režīma zonu bija tik pat obligāta kā autobusa biļete. 

Pāvilostnieki

Pāvilostas iedzīvotājas Aina Jakovļeva un Irina Kurčanova stāsta savas atmiņas par Padomju laikiem Pāvilostā. 

Bumbu kalns

Bumbu kalns ir augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā. Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī šeit atradās Krišjāņa Berķa vadītais Latgales divīzijas komandpunkts. 6. Rīgas kājnieku pulks, uzbrūkot no Bumbu kalna, ieņēma Sudrabkalniņu. 1939. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru 1969. gadā izpostīja. Piemiņas vieta atjaunota 1989. gadā.

No Rēzeknes uz 1991. gada barikādēm

Teicēji apraksta Barikāžu laika noskaņas un personīgos pārdzīvojumus. Atmiņas labi ilustrē to kā informācija spēja sasniegt Latvijas iedzīvotājus visā tās teritorijā.

Oskara Kalpaka piemiņai

Oskara Kalpaka piemiņu saglabā daudzviet – par to liecina viņa dzimtās Liepsalu mājas, piemineklis Visagala kapsētā, piemiņas pasākumi un skaistie koncerti 6. martā, Meirānu Kalpaka pamatskola, ielas Lubānā, Madonā un citās pilsētās un vēl un vēl. Bet šajā rakstā – par Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu viņa dzimtajā pusē 20. gadsimta 20.–30. gados.

Pa spiega pēdām

Ļaužu atmiņa dažkārt ir visai īsa. Tagad, kad katrs var iet un braukt, kurp vien grib, daudzi raud par zaudēto lēto desu, bet ir jau aizmirsuši, ka tepat aiz Mērsraga, ceļam priekšā nereti nolaidās svītrains bomis un bruņoti krievu zaldāti, saukti par robežsargiem, tālāk laida tikai ar rakstiskiem un apštempelētiem propuskiem. Un atļauju saņemt nevarēja vis kurš katrs Latvijas PSR iedzīvotājs, bet tikai tāds, kas no Rojas vai Kolkas ciema padomes vispirms bij saņēmis tā saucamo izsaukumu, uz kura pamata tad nu pēc desmit dienām viņš savā milicijas daļā varēja (vai arī nevarēja) saņemt vīzu iebraukšanai aizliegtajā pierobežas zonā. Šajā nelaimīgajā Kurzemes piekrastē biju nopircis māju, tāpēc ik pavasari arī man un manas ģimenes locekļiem bija jālūdzas un jāzemojas, lai varasvīri iebraukšanas atļauju atjaunotu.

Anšlava Eglīša atmiņas par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.

Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.

„PZ” – podgraņičņaja zona

Vērgales ciema tautas deputātu padomes priešsēdētāja (1982-1989) Andra Zaļkalna atmiņas par dzīvi pierobežas zonā. 

Staareksponaadist soomusauto

Arsenali sõjatehases valmistati kahe maailmasõja vahel Eesti omi soomusautosid. Üks koopia nendest asub Jõgewa Militaarmuuseumis.

Monument to the Liberators of Southern Estonia

Nimekiri materjalist ja maksumusest, mis kulus mälestussamba valmistamiseks.

Aidu võidualtari lugu

Lugu Aidu Vabadussõja võidualtari lõhkumisest ning selle jäänuste ajaloost.

Atmiņas par Žani Lipki

Pēc Padomju okupācijas sekoja Vācijas okupācija. Nacisti veica noziegumus pret Latvijas iedzīvotājiem. Viena no šādām etniskajām grupām bija ebreji. Sākotnēji tika izveidoti geto, bet pēc tam sekoja ebreju iznīcināšana. Daudzi latvieši izglāba ebrejus no iznīcināšanas. Viens no tiem Žanis Lipke.

Igauņu kara flote palīdz Neatkarības kara laikā latviešu spēkiem

23. jūnijā igauņi svin Uzvaras dienu, tā atzīmējot kopīgu latviešu - igauņu uzvaru Cēsu kaujās. Un šajā uzvarā sava nozīmīga loma ir bijusi igauņu kara flotei, kura šajā Landesvēra karā, kā to dēvē igauņi, ar savu drosmīgo rīcību un precīzu lielgabalu uguni Daugavas grīvā apdraudēja vācu spēku galvenos apgādes ceļus pāri Daugavai Rīgas tiešā tuvumā.

The legend of Ruhnu Lighthouse

Tehases toodetud katlaplekist tuletorni detailid transporditi Ruhnu laevaga.

Par Kolkas robežsargiem

Kolkas iedzīvotāja Baiba Šuvcāne stāsta par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi. 

Par D.Breikša nacionālo partizānu grupu

Piemiņas vieta iekārtota kādreizējo Raunas pagasta “Daiņkalnu” un “Graškalnu” māju vietā, zem kurām izveidotajos bunkuros no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša (segvārds Edgars, 1911-1952) vadīto nacionālo partizānu grupa.

Atmiņas par Spilves helikoperu bāzi

Padomju laikā Spilves lidostas dienvidrietumdaļā atradās helikopteru bāze. To varēja labi pārskatīt no tuvāk esošajām Kleistu meža kāpām, gan Rīgas – Bolderājas dzelzceļa atzara, kas veda uz Rīgas laku un krāsu fabriku.

Atmiņas par Kolkas pierobežas zonu

Kolkas iedzīvotājas Birutas Freimanes atmiņas par pierobežas zonu. 

Recollections of Talmut Allvee about the construction of Ninase Coastal Defence Battery

Esimesed ehitusmehed ilmusid Ninasele juba 1939. aasta sügisel.

Sääre rannakaitsepatarei nr 43

Juba 1907.  aastal hakkas Venemaa tegema ettevalmistusi oma pealinna Peterburi eelkaitsepositsioonide väljaarendamiseks.

Strangulation of Bishop Heinrich III

1381. aastal leidis linnuses oma lõpu 80-aastane Saare–Lääne piiskop Heinrich III.

Slīteres valsts rezervāts pierobežas režīma zonā

Slīteres valsts rezervāta bijušo darbinieku atmiņu stāsti par Padomu laikiem. 

Par Latvijas okupāciju

1940. gada neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanu pārtrauca Padomju Savienības īstenotā okupācija un aneksija, jeb inkorporācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā.

Fragments no Ziemeļlatvijas armijas dibināšanas Rūjienas pusē

Ziemeļlatvijas armija bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919. gada 3. februāra līdz 31. martam izveidojās Igaunijas teritorijā un igauņu armijas atbrīvotajos Ziemeļvidzemes novados. Līdz 1919. gada jūlijam apgādes un operatīvajā ziņā brigāde bija pakļauta Igaunijas bruņoto spēku štābam un Igaunijas armijas virspavēlniekam. Pēc tam to apvienoja ar Dienvidlatvijas brigādi, izveidojot Latvijas armiju.

Kaujas Kurzemes cietoksnī pie Lestenes

Teicējs apraksta savus iespaidus par kaujām Lestenes apkārtnē un Latviešu 19. divīzijas nozīmi cīņās.