Militārā mantojuma tūrisma stāsti

Stāsti, personiskas atmiņas un liecības saistībā ar militārā mantojuma vietām un to vēsturi. Stāsti var būt saistīti ar dabā vēl apskatāmu vietu - tad tie ir atzīmēti arī kartē kopā ar militārā mantojuma objektiem. Bet ir stāsti, ar kuriem saistītais objekts ir jau zudis un dabā vairs nav atrodams - tad tas nav atrodams kartē. 

Ievērībai! Ne visi stāsti atbilst vēsturiski pārbaudītiem faktiem, tie ir pierakstīti no cilvēku personiskās pieredzes un izpratnes par vēstures norisēm.

"Mans vectēvs bija iedzimtais lībietis no Saunaga” ( fragments) / A

Sākumā mēs dzīvojām vieni, bet vēlāk mums pielika klāt vienu virsnieku ģimeni ar diviem bērniem. Virsnieku sauca par Ahmetovu, sievu par Aņu, meiteni par Ļenu un zēnu par Žeņu. Vienā mājas pusē dzīvojām mēs, otrā – viņi. Bērni kopā spēlējās un īsā laikā saprata gan krieviski, gan latviski.

Oskara Kalpaka bataljona kauja pie Lielauces

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā.
"13. janvārī uz manifestāciju Rīgā no kolhoza organizēti aizbrauca ap 40 Kocēnu iedzīvotāju ar autobusu Laz, vadītājs Vitālijs Sprukts un mikroautobusu Latvija, vadītājs Jānis Grava.
Pēc manifestācijas, kad satikāmies pie autobusiem, vairākas reizes pa radio dzirdējām Latvijas Tautas frontes aicinājumu, tiem, kuri var, palikt Rīgā un aizstāvēt stratēģiski svarīgos objektus, lai būtu sarežģītāka to ieņemšana, līdzīgi kā pie Viļņas televīzijas. Šos Podnieka filmētos kadrus redzējām pirms izbraukšanas uz Rīgu.

Cēsu kaujas Amatas krastos

Pie tilta pār Amatu vācu landesvērs uzbrūk uz sarunām atbraukušam igauņu bruņuvilcienam. Igauņi atklāj pretuguni, vācieši tiek atsisti un bruņuvilciens atgriežas Cēsīs.

Pēteris Supe - Latvijas nacionālo partizānu apvienības dibināšanas iniciators

No 1944. līdz 1946. gadam Pēterim Supem izdevās apvienot mežos izkaisītās nacionālo partizānu vienības organizētā kustībā, kas vēl vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara Abrenes apriņķī cīnījās pret Latvijas okupāciju. Pēteris Supe ar segvārdu “Cinītis” bija viens no izcilākajiem nacionālo partizānu kustības organizētājiem un vadītājiem Ziemeļlatgalē.

Par Kalpaka pēdējo kauju pie Airītēm

Pulkvedis Kalpaks bija cienīts cilvēks militārās aprindās un patiess patriots. Tas bija patriotisma gars un neveiksmīga sakritība, kas noveda pie viņa un vācu bataljonu liktenīgas sadursmes, kas diemžēl beidzās ar pulkveža Kalpaka nāvi.

46. krasta aizsardzības baterija /A

1941.gada 24.jūnijā Ventspils ostai mēģina uzbrukt vācu torpēdkuteri, taču baterijas uguns veiksmīgi atvaira šo uzbrukumu. 28. jūnijā pēc pavēles lielgabali tiek uzspridzināti un padomju armijas karavīri pamet Ventspili.

Kolkas krasta apsardzes novērošanas tornis

Kolkas raga pēdējās priedēs paslēpies robežapsardzības tornis, kurā PSRS laikos nemitīgi atradās robežsargu postenis un tam blakus esošā nelielā mūra ēciņa tagad pamesti un iet postā likteņa varā.

Anšlava Eglīša atmiņas par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Robežapsardzes sastāvs Ziemupē / A

1960.-to gadu beigās un 1970.-to gadu sākumā, atsūtīja darba rotu, tie apžogoja laukumu, veda akmeņus, tos nolasīja no kolhoza „Kopdarbs” laukiem, un sāka būvēt raķešu bāzi „Zeme – gaiss.”

Slīteres valsts rezervāts pierobežas režīma zonā / A

Ar robežsargiem nācās tikties bieži, taču no šādām tikšanās reizēm mēģinājām izvairīties, jo pierobežas zonā rezervāta darbinieki - vīri ar binokli rokā, karti somā un vēl fotokameru lika ikvienam robežsargam momentā apstāties un noskaidrot lietas apstākļus. Tad notika skaidrošanās, kas parasti ilga ne mazāk kā pusstundu. Ja pietiekami laicīgi izdevās pamanīt robežsargu mašīnu, ātri mukām mežā. Mums pat bija tāds izsauciens „zaļie brauc”!

Pierobežas režīma zonas šķērsošana 2 /A

Tajos gadījumos, kad bija pārdota biļete, bet pasažierim nebija atļauja (Propusk), autobusa šoferi sodīja ar 10 rubļu lielu naudas sodu, kas tajā laikā bija liela nauda.

Krasta baterija Olmaņos

Uz ziemeļiem no Ventspils atrodas vēl viena nozīmīga krasta baterija. Tā atradusies Olmaņos un saukta par ,,Krasnoflotskaja,,.

Unfortunate event at the Command Centre in Oriküla

Raketiväe majori Sulev Truuväärti andmetel startis 1967. aastal kogemata Oriküla divisjonist  õhutõrjerakett

Raunas Brīvības piemineklis jeb Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai

Raunas Brīvības pieminekļa idejas aizsākumi meklējami 1929. gada 21. augustā, kad Cēsu pilsētas galva un Cēsu apriņķa priekšnieks uz apspriedi saaicināja redzamākos Raunas pagasta sabiedriskos darbiniekus, aicinot godināt brīvības iegūšanu un celt pieminekli Raunā.

Robežsargu veļas mazgātāja

Kolkas iedzīvotāja Mirdza Stankevica stāsta savas atmiņas par laikiem, kad bija veļas mazgātāja. 

Tartu celebrates 1919 victory in Tähtvere

Kirjeldus 1919. a jaanuaris toimunud Tähtvere lahingust Eesti Vabadussõjas, mille käigus Eesti väed vabastasid Tartu Punaarmee käest.

Recollections of Talmut Allvee about the construction of Ninase Coastal Defence Battery

Esimesed ehitusmehed ilmusid Ninasele juba 1939. aasta sügisel.

Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.

„Atkaļ Mazirbē” (fragments) / A

Kā izrādījās vēlāk, pavisam priekšlaicīgi biju sapriecājies par priecīgo satikšanos ar krustmāti, jo, kad pa aizputināto, sniegoto ceļu bijām sasnieguši Mazirbes robežsargu posteni, izrādījās, ka man nav precīzi noformēti visi vajadzīgie dokumenti, lai varētu atrasties stingri aizliegtajā pierobežas zonā. Acumirklī viss krasi mainījās!

Aizmirstais Līvzemes krasts / A

Liktenīgi līviem bija padomju okupācijas gadu desmiti. Tāpat kā latvieši, lietuvieši, igauņi, arī lībieši nebija pasargāti no deportācijām. Daudzi emigrēja. Krastu pasludināja par padomju robežzonu. Ciemi noasiņoja. Zvejniecība, tradicionālās saimniecības mugurkauls, tika spiestā kārtā kolektivizēts, vietējās zvejas brigādes likvidēja. Lībiešu valoda tika aizliegta. Tagad sargtorņi un armijas bāzes uzturējās šajā krasta apvidū, kur kādreiz kūsāja dzīve. Tukša zeme.

Kolkas raga robežsargu novērošanas tornis

PSRS laikos robežsargi no šī torņa novēroja un kontrolēja Irbes jūras šauruma ūdeņus un tajos laikos mēdza teikt, ka šim šaurumam pat pīle bez robežsargu ziņas cauri nevarot izpeldēt.

Bēgšanas mēģinājums no PSRS

Padomju laikus nepieredzējušiem jauniešiem un ārzemniekiem būs grūti noticēt, ka padomju pilsonim legāli izkļūt no PSRS bija praktiski neiespējami.

Ragaciema krasta robežapsardze 2 /A

ar pāris klasesbiedriem apzināti „ieklīdam” norobežotā liedaga teritorijā, kur mūs momentāli „arestēja” divi zaldāti, kas bija bruņoti ar Kalašņikova tipa automātiem.

Hans-Gotthard Pestke

Rüütliristi kavaler Hiiumaa hõivamise lahingutes

Nogrimušais kuģis Mangaļsalā

Padomju laikā te, militārā zonā, avarējis betona kravas kuģis Lady Cotlin, kura atliekas vēl joprojām skatāmas jūrā netālu no krasta. Ar to vēl aizvien saistās dažādi mīti. 

Mīnas, bumbas, torpēdas un ķīmiskie ieroči Baltijas jūrā

2010. gada februāra pirmajās dienās Zviedrijas telekanāla SVT ēterā parādījās ziņa, kas daudzos izraisīja šoku un pamatīgu pārsteigumu.

The legend of Ruhnu Lighthouse

Tehases toodetud katlaplekist tuletorni detailid transporditi Ruhnu laevaga.

Pierobežas režīms Kolkā / A

Mēs – kā jau bērni aizrāvušies, laikam nepamanījām, ka esam novirzījušies no „oficiālās” peldvietas. Pēkšņi ieraudzījām jātnieku – robežsargu uz zirga, kas auļiem lēkšoja pa ūdeni, lai mūs izdzītu ārā no jūras. Toreiz visi bijām ļoti nobijušies.

Igauņu kara flote palīdz Neatkarības kara laikā latviešu spēkiem

23. jūnijā igauņi svin Uzvaras dienu, tā atzīmējot kopīgu latviešu - igauņu uzvaru Cēsu kaujās. Un šajā uzvarā sava nozīmīga loma ir bijusi igauņu kara flotei, kura šajā Landesvēra karā, kā to dēvē igauņi, ar savu drosmīgo rīcību un precīzu lielgabalu uguni Daugavas grīvā apdraudēja vācu spēku galvenos apgādes ceļus pāri Daugavai Rīgas tiešā tuvumā.

Leģenda par Balto dāmu

Karostas cietuma spoks.

1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē

1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Par Kolkas robežsargiem

Kolkas iedzīvotāja Baiba Šuvcāne stāsta par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi. 

Munīcijas krājumu iznīcināšana Papes aviācijas poligona teritorijā / A

Piejūras mežainās kāpās redzami 7 – 8 krāteri. Dažos no tiem pat ir ūdens, kur vietējie mājlopi dažreiz nāk padzerties.

Monument to the Liberators of Southern Estonia

Nimekiri materjalist ja maksumusest, mis kulus mälestussamba valmistamiseks.

Dumpis uz kara kuģa STOROŽEVOJ / A

Šādas grandiozas militāras aktivitātes teju Baltijas jūras vidū rada paniku zviedru militārās novērošanas stacijā Faro salā pie Gotlandes. Viņi ir apstulbuši un jau gaida militāru triecienu, redzot savā virzienā nākam kara kuģu eskadru un tiem līdzi nopietnus aviācijas spēkus. Taču pēc bēgošā kuģa apturēšanas viss norimst, zviedri var noslaucīt savus baiļu sviedrus....

Strangulation of Bishop Heinrich III

1381. aastal leidis linnuses oma lõpu 80-aastane Saare–Lääne piiskop Heinrich III.

Sääre rannakaitsepatarei nr 43

Juba 1907.  aastal hakkas Venemaa tegema ettevalmistusi oma pealinna Peterburi eelkaitsepositsioonide väljaarendamiseks.

Viltus dzintars Liepājas pusē

Jau vairāk nekā divdesmit gadus Liepājas jūrmala ir bīstama viltus dzintara dēļ, kuru jūra īpaši devīgi mēdz izskalot no savām dzīlēm pavasara un rudens vētru laikā.

Krievu robežsargi un mana pase / A

Man tā bija, kaut arī bērnišķīga un puiciska, tomēr tāda kā sacelšanās pret šo muļķīgo, cilvēkus pazemojošo sistēmu: es taču esmu vietējais, šeit gadu simtiem dzīvojuši mani senči, un man kaut kādam svešam okupantam ik uz soļa jārāda pase! Bija tāds kā stūrgalvīgi nelokāms spīts un lepnums – man pases nav līdzi, un viss! Šī spēlīte man nekad neapnika, vēl vairāk, jo tālāk gāja, jo vairāk iepatikās.

Putnu vērotāji jeb jaunie ornitologi – amatieri /A

Dažkārt putnu vērošanas inventāru slēpām aiz vējjakām vai somās un vilkām ārā tikai tad, kad bija nepieciešams. Tā bija putnu vērošana ar zināmu adrenalīna devu.

Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4).  Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.

Patareikomandöri Aleksandr Stebeli saatus.

Legendaarse patareikomandöri kapten Aleksandr Stebeli saatust varjutab saladuseloor.

Fragments no Ziemeļlatvijas armijas dibināšanas Rūjienas pusē

Ziemeļlatvijas armija bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919. gada 3. februāra līdz 31. martam izveidojās Igaunijas teritorijā un igauņu armijas atbrīvotajos Ziemeļvidzemes novados. Līdz 1919. gada jūlijam apgādes un operatīvajā ziņā brigāde bija pakļauta Igaunijas bruņoto spēku štābam un Igaunijas armijas virspavēlniekam. Pēc tam to apvienoja ar Dienvidlatvijas brigādi, izveidojot Latvijas armiju.

Oskara Kalpaka piemiņai

Oskara Kalpaka piemiņu saglabā daudzviet – par to liecina viņa dzimtās Liepsalu mājas, piemineklis Visagala kapsētā, piemiņas pasākumi un skaistie koncerti 6. martā, Meirānu Kalpaka pamatskola, ielas Lubānā, Madonā un citās pilsētās un vēl un vēl. Bet šajā rakstā – par Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu viņa dzimtajā pusē 20. gadsimta 20.–30. gados.

Muhu Mother

Nõukogude Liidu ajal toimusid abielude registreerimised Kingissepa linnas Perekonnaseisuaktide büroos.

Tartu on the list of US nuclear targets in the Cold War

Tartus asuv Raadi sõjalennuväli oli külma sõja ajal USA tuumarünnaku sihtmärgiks.

World War I trenches by Väike Strait

Sõjasündmused algasid saartel 29. septembril 1917, kui Saksa armee maabus Saaremaal Tagalahe ääres.

Piemiņas vieta atentātam pret Kārli Ulmani

1920.gada 15.aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna - Dzelzava tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Kārli Ulmani, kas tobrīd bija Latvijas Ministru prezidents. Šajā vietā starp Dzelzavas un Indrānu pagastu robežu 1939.gada 11.augustā tika uzstādīta piemiņas plāksne.

„Vējš. Spīts. Un lībiešu karogs.” (fragments) - Spoku kuģi un dzeloņdrātis / A

Līdz Otrajam pasaules karam Mazirbes ciemā esot bijušas 48 zvejnieku laivas. Tad nāca padomju režīms ar iznīcināšanas un postīšanas kāri. Pavēle bij strikta – laivas sadedzināt! „Bet lībieši ir spītīgi,” tā Gunta. „Nededzināja vis! Laivas tika izvilktas tālāk krastā.Ar domu – gan jau okupanti drīz aizies… Visi cerēja, ka palīgā nāks angļi un atkal būs brīvā Latvija.”

Sadarbība ar robežsargiem Kolkas zivju apstrādes fabrikā / A

Tad zvanīja uz <i>zastavu</i>, lai iedod palīgā robežsargus. Par palīdzēšanu viņiem atkal sadeva produktus: eļļu, zivis, nu ko vien varēja iedot, jo samaksāt jau viņiem nevarēja.

Pierobežas režīma zonas šķērsošana

"Propusk" jeb atļauja šķērsot pierobežas režīma zonu bija tik pat obligāta kā autobusa biļete. 

Cēsu Jaunā pils – sienas, kurās radīta Latvijas valsts drošība un joprojām tiek sargāti identitātes apliecinātāji

Cēsu Jaunā pils celta uz militāra nocietinājuma – viduslaiku pils drupām. Taču tā nebūt nav vienīgā ēkas militārā nozīme.

Recollections of Olev Metsmaa

Papissaarde ehitati vesilennukite baasi ja Kiirassaarde õhutõrje patareid.

Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu

Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).

Avinurme mehed Eesti Vabadussõjas 1918 – 1920

Eesti Vabadussõjas toimunud Lohusuu lahingust ja seal osalenud meestest ja relvadest.

Kara lidlauks pie Tukuma

Šodien knapi saskatāmajos, ar zāli apaugušos angāros pie lielceļa uz Tukumu Padomju laikos stāvēja armijas iznīcinātāji. Arī tajos laikos lidlauks ar angāriem bija nomaskēts un par to nezinātāji nemaz nenojauta. 

Vaiņodes lidlauks no tā pirmssākumiem / A

No lidmašīnām kaut kas bira ārā. Domāju, kā aviācijas svētkos sviež konfektes. Atstāju govis, skrēju, lai noķertu konfekti. Bet kravas izpletnīši nevērās. Pēc 50m skrējiena apstājos. Nodunēja sprādzieni, iet zeme pa gaisu – bija tikai viens tāds vāciešu uzlidojums. Uzmeta lidlaukam aviobumbas, tad virs Kalšu purva apgriezās un prom.

Sulev Truuväärt´i meenutused

Dejevos teeninud saarlasest major Sulev Truuväärt meenutas, et tema ajal hukkus väeosas üks sõdur.

Me kõik olime Vabadussõja võitnud isade pojad

Endel Laul räägib oma isa loo, kes osales Eesti Vabadussõjas Kõnnu lahingus ja napilt hukkamisest pääses.

7. Siguldas kājnieku pulka formēšana

1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.

"Šeit būs Latvijas PSR AES!"

Andra Zaļkalna (dzimis 1951, Vērgales ciema tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1982-1989)) atmiņas par laiku, kad Akmeņragā gandrīz uzcēla atomelektrostaciju. 

Par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

„Bet – kam pie jūras mūžs…” (fragments) / A

No Zviedrijas atsūtīja gumijas zābakus <i>Dunlop</i>. Kaitinot robežsargus, aizsviedu tos uz jūras pusi pāri uzecētajam liedagam. Krieviņš skatās – ārzemju zābaki, tātad kads no jūras ārā līdis.Nu, tracis jau liels…

Bērzaines ģimnāzija - Pirmā pasaules kara lieciniece

1915.gada pavasarī un vasarā vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali. Karojošo pušu karaspēks izvietojās Daugavas krastos. Vidzeme kļuva par piefrontes teritoriju, bet Cēsis par piefrontes pilsētu, kuras apkārtnē izvietojās cariskās Krievijas armijas Ziemeļu frontes 12. armijas štābs, kurš 1915. gada vasarā un rudenī pārcēlās uz Bērzaini pie Cēsīm (Birkenruh bei Wenden), tagadējā Cēsu Bērzaines pamatskolas ēkā un teritorijā.

7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

Caurlaide pierobežas režīma zona / A

Atceros robežsargu reidus, ka notika pastiprināta kontrole – robežsargi ar bobikiem taisīja reidus un pat vairāk kārt vieniem un tiem pašiem cilvēkiem prasīja uzrādīt dokumentus.

Night Battle of Tehumardi

8. oktoobri õhtul pimedas kohtusid Tehumardi küla juures edasiliikunud Nõukogude ja taganevad Saksa väeosad.

Botāniķa darbs jūras krastā / A

Nabaga kareivim ar mani bija ļoti grūti, jo es ik pa laiciņam gāju kāpās skatīt augus, bet viņš jau to nezināja – vai es tur eju personīgu vai zinātnisku iemeslu dēļ, kas radīja neērtas situācijas.

Kāpēc Latvijā nenotika Olimpiskās sacensības....jeb zemūdeņu remontdarbi Daugavgrīvā, Baltijas jūras kara flotes remontrūpnīcā

Kad 1980. gadā Maskava gatavojās Olimpiskajām vasaras spēlēm, bija aktuāls jautājums – kur rīkot burāšanas sacensības? Izrādās, ka izvēle kritusi sākotnēji uz Rīgu, jo ir ideāli apstākļi burāšanai Rīgas jūras līcī un pilsēta arī veca un skaista, kaunā nekritīs. Taču daļa rīdzinieku vēl atceras vai arī jaunāka paaudze ir lasījusi internetā, ka Rīga ,,it kā.. atteikusies no šī augstā goda un tāpēc sacensību rīkošana pārcelta uz Tallinas piepilsētu Piritu. Igauņi saņēma milzīgu finansējumu un uzcēla sev jaunu un modernu burāšanai un atpūtai domātu kompleksu, kuru pēc Olimpiādes beigām brauca apbrīnot neviens vien latvietis.... Taču nu atklājusies viena interesanta nianse – kļuvis zināms, kāpēc Rīga atteikusies no šī goda...

How Reola was liberated

Kirjeldus Vabadussõja üheks murdepunktiks peetavast Reola lahingust jaanuaris 1919, mille käigus nurjasid Eesti väed Punaarmee katse vallutada Tartut.

Living conditions in Maantee

Maantee küla väeosa asus isegi Kuressaarest vaadatuna peaaegu maailma lõpus.

Ragaciema robežapsardzes bāze / A

Interesanti, ka armijas daļā „pieklīda” lācis, kas šeit tika turēts nebrīvē un uzturēts līdz pat armijas aiziešanai.

Meža meita Domicella Pundure (Lūcija)

Domicellai Pundurei ir 90. Rīgas pilī 2018. gada 3.maijā viņa no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā. Domicella Pundure palikusi pēdējā Stompaku purva kaujas lieciniece.

Abruka

Sõja puhkemise järel 1941 aasta suvel oli punasõduritel Abrukal keelatud suhelda kohalike elanikega.

Par Kolkas krasta robežsargiem

Kolkas iedzīvotājas Valijas Laukšteines atmiņas par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi. 

Monument to the War of Independence in Mustjala

Mustjala Vabadussõja mälestussammas oli Eesti Vabariigi ajal mälestuskivi.

Latvijas tirdzniecības kuģu bojāeja Tallinas evakuācijas laikā Otrā pasaules kara sākumā

Vācu spēkiem strauji tuvojoties Tallinai, notika vērienīga Tallinas evakuācijas jūras operācija. Tās laikā uz mīnu laukiem un no aviācijas uzbrukumiem vai krasta artilērijas uguns gāja bojā daudz kuģu un to apkalpes kopā ar uz kuģiem esošajiem cilvēkiem. 

Vai Tukuma lidlaukā bija apraktas kodolgalviņas?

Uz atklātu sarunu Tukuma rajona laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” pieteicies bijušais sardzes vada komandieris Aivars Skurstenis. Viņš savulaik bijis rezerves virsnieks un ārrindas zemessargs, kam 1993. gadā piedāvāja sarga vietu Laimoņa Mucenieka vadītajā agrofirmā «Durbe». Tur bija jāsargā ofiss – Līvānu mājiņa. Tāds ir stāsta sākums.

Akmeņraga militārais komplekss

Akmeņragā Padomju laikos bijis militārais komplekss. 

Baski päritolu lendur Benito Aguirre

Lugu baski päritolu lendurist Benito Aguirrest (korrektse nimega Ignacio Aguirregoicoa Benito), kes Mustvee kohal alla tulistati.

Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” kauja Bejā

1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri.

Aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija

Padomju laikā ziemeļos no Spilves ielas atradās dīvains objekts, ja atmiņa neviļ - ar diviem no sarkaniem ķieģeļiem celtiem zemiem taisnstūrveida „mega – skursteņiem”, no kurienes samērā bieži atskanēja lidmašīnu motoru rēkoņai līdzīga reaktīva skaņa.

The story of the Yak-28

Nõukogude vägede poolt maha jäetud JAK-28 lennukid ja nende haruldased radarid.

Lõpe-Kaimri defence line

1941. aasta 16. septembril alustati seoses Saksa vägede eduka pealetungiga Muhusse ja Saaremaale rajama Lõpe –Teesü –Kaimri külade vahelisele alale kaitseliini.

Recollections of the famous blacksmith of Muhu

Andrus Müüripeal(1877-1945) ehk Puka Andrus Lepiku külast Puka vabadikukohalt oli enne sõda Muhus kuulus sepp.

Pa spiega pēdām / A

Kad sasniedzām savu māju, tās tuvumā bija izvērtusies īsta militāra operācija: noras malā stāvēja armijas <i>bobiks</i> ar izbīdītu antenu, radioskaļrunītī dzirdēja satrauktas frāzes, pēc neilga laika no Kolkas <i>zastavas</i> atskrēja pats priekšnieks, bet automātiem bruņota karavīru grupa ar vilku suni skraidīja gar meža malu. Mēs iebraucām savā pagalmā, no kurienes pāri žoga zedeņiem notiekošo varējām vērot, tikpat kā spiegu filmu skatoties.

Slīteres viltus bāka

Lai maldinātu pretinieku, karu laikā tika izmantotas dažādas pretinieka maldināšanas metodes. Lai maldinātu kuģus jūrā, tika veidotas viltus navigācijas zīmes, viena tāda varētu būt bijusi pie Slīteres bākas

Ziemeļlatgales atbrīvošana no lieliniekiem

1918.gada 1.decembrī Sarkanās armijas daļas, kuru pamatā bija Sarkano Strēlnieku vienības, iebruka Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu savas mājas, ģimenes, dzimto novadu un paglābtos no terora Balvu apkārtnes vīri ņēma rokās ieročus un gāja mežos, sākās pirmo “zaļo”  pulciņu veidošanās. 1919.gada pavasarī, kad izsludināja mobilizāciju, daudziem Balvu apkārtnes vīriem karošana Padomju Latvijas armijā nebija pieņemama un viņi pievienojās “zaļo” pulciņiem.  Izveidojās Balvu, Silakroga, Rugāju, Teteru-Dūrupes un Liepnas pulciņi. Balvu apkārtnē “zaļo” pulciņu darbība aktivizējās 1919.gada martā.

Par Latvijas Neatkarības karu un 1918. gada notikumiem Alūksnē

1918. gadā, vācu karaspēkam ienākot Alūksnē, latviešu strēlnieku bataljoni atkāpās uz Padomju Krieviju. Līdz pat 1918. gada decembra sākumam tika iedibināts vācu režīms un veikti pārkārtojumi. Pēc tam, kad Vācija padevās karā, lielinieki atgriezās Alūksnē un atjaunoja savu varu. Latvijas Neatkarības karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. 1919. gada 21. februārī notika sīvas cīņas starp lieliniekiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu Zēni” Alūksnē, stacijas tuvumā.

Piemiņas brīdis Garnizona kapos

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu  un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība. 

Par Upīškalna bijušo militāro objektu / A

Armijas daļas iebrauktuve bija stingri kontrolēta ar vārtiem un kontrolpunktiem, no kuriem šobrīd saglabājušās paliekas no vienas nelielas ēkas. Daļas centrā atradās lielākā virszemes ēka, kur tolaik atradās *tālsakaru centrāle.* Šī ēka šobrīd ir pilnībā saglabājusies un tiek lietota kā draudzes „Dzīvības vārds” nams ar nosaukumu „Talanti”. Uz šo ēku tolaik nāca tiešais slepenais armijas kabelis no Kaļiņingradas, uzturot tiešos sakarus un kontrolējot Baltijas jūru līdz Kaļiņingradai. Faktiski pēdējā laika posmā armijas daļa pastāvēja tikai šo trīspusējo sakaru dēļ, jo nodrošināja sakarus gan ar Kaļiņingradu, gan ar zemūdenēm Baltijas jūrā. Tālsakaru centrāles ēkas vidū bija liela zālei līdzīga telpa, izšūta kā misiņa ekrāns.

Svešinieki pierobežas zonā

Robežsargiem bijis īpatnējs paņēmiens, lai uzzinātu par svešiniekiem pierobežas zonā.

Latvija un Igaunija būvē modernas zemūdenes

Latvija un Igaunija savu militāro spēku stiprināšanai izvēlas jaunus un modernus ieročus – Francijā un Lielbritānijā būvētas zemūdenes. Latvijas Kara flotes divas zemūdenes vēlāk pasaules kara jūras kaujās nepiedalās, bet viena no divām igauņu zemūdenēm iet bojā, savukārt izdzīvojusī Lembit tagad izlikta apskatei Tallinā atjaunotajos hidroplānu angāros muzeja ekspozīcijā.

Par D.Breikša nacionālo partizānu grupu

Piemiņas vieta iekārtota kādreizējo Raunas pagasta “Daiņkalnu” un “Graškalnu” māju vietā, zem kurām izveidotajos bunkuros no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša (segvārds Edgars, 1911-1952) vadīto nacionālo partizānu grupa.

Irbenes radioteleskopu sabojāšana

Pirms Irbenes pamešanas, armijas daļa sabojājusi visas radioteleskopu sistēmas 

Legend of the walled-in knight

Legendi kohaselt leidis 1785. aastal konvendihoone plaani koostanud vene insener linnuse sisehoovi idanurgas kinnimüüritud keldri.

Cattle at Piiri Missile Base

Kohalike lehmade karjamaa oli raketibaasi lähedal.

Aizliegtās bākas un jūras krasts

PSRS laikos jūras piekraste Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē faktiski bija apmeklējumam slēgtas militāras zonas, bet bākas apmeklēt un pat fotografēt bija aizliegts

„PZ” – podgraņičņaja zona

Vērgales ciema tautas deputātu padomes priešsēdētāja (1982-1989) Andra Zaļkalna atmiņas par dzīvi pierobežas zonā. 

Pāvilostnieki

Pāvilostas iedzīvotājas Aina Jakovļeva un Irina Kurčanova stāsta savas atmiņas par Padomju laikiem Pāvilostā. 

70 years of Kalevipoeg. Will Kalevipoeg finally return home?

Lugu sellest,  millised meeleolud valitsesid Tartus ja üliõpilaste hulgas vahetult peale Kalevipoja kuju maha võtmist 1950. a.

Kā no Ventspils ar pašbūvētu laivu kāds aizbēga no robežsargiem

Ventspils ostā PSRS laikos bāzējās robežsargu patruļkuģi, kuru uzdevums bija patrulēt Baltijas jūras ūdeņos un nepieļaut robežas šķērsošanu ne no vienas puses – ne no ārpuses uz iekšu, ne no iekšpuses uz āru. Taču pagājušā gadsimta 70.gados Ventspilī tomēr noticis viens ārkārtas gadījums, par kuru gan paši ventspilnieki ilgi virtuvēs sačukstējušies un smējuši uz nebēdu.

The Battle of Rannu and collected texts from the area – reasons to be proud of Rannu

Rannu lahingust ja selle seostest teosega "Nimed marmortahvlil".

Pierobežas režīma zona / A

..aiz muguras izdzirdējis „Stoj, ruki verh!” (Stāt, rokas gaisā!). Tā ar rokām gaisā gājis vairākus kilometrus līdz Ušiem, kur pie kāda staba kontaktligzdas (tajā laikā bija pārnēsājami telefona aparāti un noteiktas pieslēguma vietas, no kurām varēja sazināties) noskaidrota viņa personība. Pēc tā esot atlaists.

Tukuma lidlauka noslēpums

Tukuma lidlauks glabā noslēpumu, ko neviens vēl nav atrisinājis - vai lidlauka teritorijā tiešām ir atomraķetes kodolgalviņa, ko tur noraka Krievijas armijas specdienests, 90.gados atstājos lidlauku? 

Akmeņraga bāka un sēklis - viena no lielākajām kuģu kapsētām Baltijas jūrā

Tieši Akmensraga bākas rajonā 1923.gada 13.janvārī traģiski uzskrien uz sēkļa un avarē tvaikonis Saratov, uz kura patvērās pagaidu valdība ar K.Ulmani priekšgalā, kad tapa neatkarīga Latvijas valsts.

Jānis Lapiņš un pirmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mets

Latviešu nacionālā karoga izveide notika Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā, veidojot latviešu strēlnieku bataljonu karogus, atsevišķi mākslinieki piedāvāja karogu metiem sarkanbaltsarkanās krāsas. Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām.

Forced Labour on the Jalaka Line

Kuidas kaevati Jalaka liinil tankitõrjekraave kaitseks Saksa vägede pealetungi vastu 1941. aasta suvel.

Stebeli patarei ehitusest

Patarei ehitus oli tohutu kallis.

Lilastes tanku poligons / A

No tiem laikiem vēl līdz mūsdienām ir saglabājies vecais tanku ceļš (aizaug ar priedītēm), kas veda no Lilastes stacijas gar Ummja ezera ziemeļu krastu un tālāk pagriezās uz dienvidiem līdz pat Dzirnezeram.

Julius Kuperjanov and his tomb

Vabadussõja kangelase Julius Kuperjanovi haud kujunes nõukogude ajal vastupanu sümboliks.

Staareksponaadist soomusauto

Arsenali sõjatehases valmistati kahe maailmasõja vahel Eesti omi soomusautosid. Üks koopia nendest asub Jõgewa Militaarmuuseumis.

Aidu võidualtari lugu

Lugu Aidu Vabadussõja võidualtari lõhkumisest ning selle jäänuste ajaloost.

PSRS armijas bāze Mārcienā

Baltija padomju impērijai bija viena no svarīgākajām aizsardzības līnijām, galējais rietumu bastions, tāpēc karaspēka koncentrācija te bija milzīga. Pastāv uzskats, ka Latvija tolaik bija vismilitarizētākā teritorija pasaulē. Precīzs militārpersonu skaits nav zināms, dažādi avoti par dažādiem laikiem min 200 000 līdz 350 000. Latvijā vien 50 gados bija dislocētas 3009 karaspēka daļas vairāk nekā 700 vietās.  Viena no tādām vietām bija PSRS armijas bāze Mārcienā.

Akmeņrags un kuģis Saratov

Var uzskatīt, ka īsu laiku par Latvijas galvaspilsētu bija Liepāja, jo Brīvības cīņu laikā Pagaidu valdība atradās uz kuģa Saratov tieši šajā pilsētā. Kuģis Saratov aizveda pagaidu valdību uz Rīgu pēc tās atbrīvošanas, taču daudzi nezina, ka mums tik nozīmīgā kuģa vēsture beidzās jūrā pie Akmeņraga.

Kurzemes (Mātītes) piemineklis

Pirmā Pasaules kara laikā Vācu armijas izveidots piemineklis sievietes formā

How the Treaty of Tartu came to be

Noorsõdurite marssimine ümber maja Tartus, kus peeti rahukõnelusi. Tegu oli omamoodi psühholoogilise rünnakuga.

Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Par nacionālo patriotu virsleitnantu Vili Gelbi

Virsleitnanta Viļa Gelbes (1890-1919) liktenis atspoguļo sarežģīto situāciju mūsu valsts un armijas tapšanā, kā arī šo notikumu novērtējumā.
Līdz ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī sākās arī tās Neatkarības karš un bruņoto spēku veidošanas darbs. Brīvprātīgo latviešu karavīru pirmajās rindās bija Kurzemē dzimušais jūras virsleitnants Vilis Gelbe.

Battles in Kübassaare

1941. aastal toimunud ulatusliku meredessandiga mandrilt Muhu rannikule maabusid sakslased ka Saaremaa kaguosas.

Memories of the KGB cells in Tartu

Õpilasvastupanuorganisatsiooni Sini-Must-Valge liige Ülo Raidma meenutused oma kongides veedetud ajast.

„Fotoreportāža Žocenē” (fragments) / A

Bija laiki, kad šaipus nožogojuma ritēja aizliegtās zonas dzīve. Padomju varas režīmā šajā teritorijā drīkstēja iekļūt tikai ar atļauju, gar krastu bija ierīkoti robežsardzes sargposteņi, milzīgs prožektors riņķodams apspīdēja jūrmalu un krastus, tā ka reizēm no spilgtās gaismas nakts pārvērtās par dienu.

10 seika, kuidas sündis Tartu rahu

Üks markantsemaid lugusid Tartu rahu sündimisest on see, kuidas noorsõdurid mööda linna ringiratast marssima pandi 1919/1920 talvel. Alguse sai see ilmselt sellest, kui piiriläbirääkimistel edasi ei jõutud. estap andis II diviisi ülem kolonel Viktor Puskar Tartu kooliõpilaste pataljonile korralduse marssida niimoodi mööda linna ringi, et käidaks korduvalt läbi nii Aia (praegu Vanemuise) tänavalt konverentsimaja juurest kui ka Veski tänavalt, kus oli Vene delegatsiooni peatuspaik

Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.

Aviator Utochkin's flights in Tartu

Esimesed õhusõidud Eestimaa taevas - lendur Utotškin Raadi kohal 1912. a.

Vaidavieši uz barikādēm

2020.gadā, sagaidot 1991. gada barikāžu 30. gadadienu, Vismants Priedīte dalās ar stāstu par novadnieku dalību šajos vēsturiskajos notikumos.

Zlēku traģēdijas vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra

Otrā pasaules kara laikā, kad lielāko Latvijas daļu jau kontrolēja Padomju Savienība, bet Kurzemi pārvaldīja Hitlera Lielvācijas vietvalži, tā saucamie kurelieši Kurzemē uzsāka cīņu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Dabas foto Užavas piekrastē / A

Tā kā jūras krastu fotografēt tolaik nedrīkstēja – prasījām robežsargiem – vai drīkstam fotografēt reto augu „uz vietas”, vai tas tomēr „jānes laukā” un tad jāfotografē?

Atmiņas par Spilves helikoperu bāzi

Padomju laikā Spilves lidostas dienvidrietumdaļā atradās helikopteru bāze. To varēja labi pārskatīt no tuvāk esošajām Kleistu meža kāpām, gan Rīgas – Bolderājas dzelzceļa atzara, kas veda uz Rīgas laku un krāsu fabriku.

"Mans vectēvs bija iedzimtais lībietis no Saunaga” ( fragments) / A

Sākumā mēs dzīvojām vieni, bet vēlāk mums pielika klāt vienu virsnieku ģimeni ar diviem bērniem. Virsnieku sauca par Ahmetovu, sievu par Aņu, meiteni par Ļenu un zēnu par Žeņu. Vienā mājas pusē dzīvojām mēs, otrā – viņi. Bērni kopā spēlējās un īsā laikā saprata gan krieviski, gan latviski.

Par pēdējo Vidzemes partizānu grupējumu

Neticams stāsts par to kā čekisti "padevās" Vidzemes pēdējā partizānu grupējuma priekšā, lūdzot tiem iznākt no meža.  

Pie jūras laiku griežos / A

Varēja būt apmēram piecdesmit otrais gads, kad uzbūvēja lielceļu. Strādāja armijnieki — tā saucamais <i>strojbats</i>. Dzīvojuši bunkuros. Tukšajā «Mežrukšu» mājā ierīkots komandpunkts, kur dzīvot komandieriem. Reiz vienam zaldātam darbs laikam bija apnicies līdz pēdējam. Viņš teicis, ka labāk nošauties nekā strādāt. Virsnieks, domādams, ka tā tik tāda runāšana, iedevis ar’ zaldātam pistoli. Tas kniukt! un beigts. Tepat Vaides kapos zaldātiņš guļ.

Košradznieku attiecības ar padomju armijniekiem / A

Piecdesmito gadu vidū Košraga Žokos dzīvoja Padomju armijas soda bataljona zaldāti, kas taisīja Ventspils – Kolkas ceļu. Ceļa atzaru (kā visos lībiešu ciemos) gribēja uzbūvēt arī uz Košragu, taču vecākā gada gājuma ciema iedzīvotāji pret to iebilda, jo baidījās no jaunām izvešanām un represijām.

Avinurme lahing

Avinurme lahingust ja Nõukogude sõjaväelaste poolt toimepandud veretööst.

Par Upīškalna bijušo militāro objektu / A

Armijas daļas iebrauktuve bija stingri kontrolēta ar vārtiem un kontrolpunktiem, no kuriem šobrīd saglabājušās paliekas no vienas nelielas ēkas. Daļas centrā atradās lielākā virszemes ēka, kur tolaik atradās *tālsakaru centrāle.* Šī ēka šobrīd ir pilnībā saglabājusies un tiek lietota kā draudzes „Dzīvības vārds” nams ar nosaukumu „Talanti”. Uz šo ēku tolaik nāca tiešais slepenais armijas kabelis no Kaļiņingradas, uzturot tiešos sakarus un kontrolējot Baltijas jūru līdz Kaļiņingradai. Faktiski pēdējā laika posmā armijas daļa pastāvēja tikai šo trīspusējo sakaru dēļ, jo nodrošināja sakarus gan ar Kaļiņingradu, gan ar zemūdenēm Baltijas jūrā. Tālsakaru centrāles ēkas vidū bija liela zālei līdzīga telpa, izšūta kā misiņa ekrāns.

Undva Military Base

1940. aasta 22. augustil eraldati Tagamõisa poolsaarel Nõukogude Liidu sõjaväebaasi nr 32 (Undva) ehituseks 594 ha maa-ala.