Kraķu bunkurs: vieta, kur gāja bojā divi partizāni
1951. gada 7. janvārī Jonušku meža bunkurā tika nogalināti divi Žemaitijas apgabala partizāni - Alberts Švažas-Vanags un Prans Šiuipis. Pusgadsimtu vēlāk Mažeiķu strēlnieki atjaunoja bunkuru un iemūžināja cīnītāju piemiņu.
"Mēs sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, bet tās neatradām, mūsu atradums bija tikai sarūsējusi granāta. Mēs izrakām divus spēcīgus akmeņus, un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā," par bunkura rekonstrukcijas darbiem stāsta Mažeiķu strēlnieku rotas komandieris Prans Trakinis. Vieta netika izvēlēta nejauši: "Vienā pusē - Ventas upe, otrā - Ubaginas un Maigai meži. [...] Netālu bija taka, bruģēta ar milzīgiem akmeņiem, pa kuru ejot, neatstāja nekādas pēdas." Partizānu piemiņa tika iemūžināta vairākos posmos: 1999. gadā tika uzstādīts neliels ozolkoka krusts, 2005. gadā - stabs Vītisa krusta formā, un partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā. "Mēs izrakām divus spēcīgus akmeņus, un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku teiktā, bunkurs atradās starp šiem akmeņiem, un partizāni lēca iekšā caur tiem, lai apmulsinātu nelūgtus viesus," par vēsturiskās vietas atklāšanu stāsta Trakinis.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Miļu (Kraķu) partizānu bunkurs
Aptuveni 1,5 km uz austrumiem no Kraķu apmetnes, Jonuškis mežā, Kutuvjas upes labajā krastā, ir atjaunota bijusī slēptuve pēckara brīvības cīņu dalībniekiem.
1948. gada 3. janvārī, MGB aģenta nodoti, pēc varonīgas cīņas šeit gāja bojā divi partizāni: 29 gadus vecais "Alkas" vienības dalībnieks, grupas vadītājs Alberts Švažas-Vanagas un 25 gadus vecais Prans Šiuips.
1999. gadā šajā vietā tika uzstādīts neliels ozolkoka krusts, bet 2005. gadā mežā pie Kuršēnu–Mažeiķu ceļa tika uzstādīts stabs Vīta krusta formā kritušo piemiņai. Tajā pašā gadā partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā.
"Kad sākām darbu, bija stipri aizaugusi teritorija ar zāli un bērziem. Sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, bet tās neatradām; viss, ko atradām, bija sarūsējusi granāta. Izrakām divus lielus akmeņus, un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku teiktā, bunkurs atradās starp šiem akmeņiem, un partizāni lēca caur tiem, lai iekļūtu iekšā un maldinātu nelūgtus viesus," par bunkura ierīkošanu stāstīja P. Trakinis.
Arhīva dokumentos tika atrasts partizānu bunkura rasējums, un, pamatojoties uz to, 2010. gadā tika rekonstruēts pašreizējais bunkurs. Tā konstrukcija atbilst sākotnējam rasējumam, bet, pēc laikabiedru domām, tas bija "sekls", mazāka izmēra un būvēts no baļķiem.
