Kraķu bunkurs: vieta, kur gāja bojā divi partizāni
1951. gada 7. janvārī Jonušku meža bunkurā tika nogalināti divi Žemaitijas apgabala partizāni - Alberts Švažas-Vanags un Prans Šiuipis. Pusgadsimtu vēlāk Mažeiķu strēlnieki atjaunoja bunkuru un iemūžināja cīnītāju piemiņu.
"Mēs sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, bet tās neatradām, mūsu atradums bija tikai sarūsējusi granāta. Mēs izrakām divus spēcīgus akmeņus, un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā," par bunkura rekonstrukcijas darbiem stāsta Mažeiķu strēlnieku rotas komandieris Prans Trakinis. Vieta netika izvēlēta nejauši: "Vienā pusē - Ventas upe, otrā - Ubaginas un Maigai meži. [...] Netālu bija taka, bruģēta ar milzīgiem akmeņiem, pa kuru ejot, neatstāja nekādas pēdas." Partizānu piemiņa tika iemūžināta vairākos posmos: 1999. gadā tika uzstādīts neliels ozolkoka krusts, 2005. gadā - stabs Vītisa krusta formā, un partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā. "Mēs izrakām divus spēcīgus akmeņus, un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku teiktā, bunkurs atradās starp šiem akmeņiem, un partizāni lēca iekšā caur tiem, lai apmulsinātu nelūgtus viesus," par vēsturiskās vietas atklāšanu stāsta Trakinis.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Miļu (Kraķu) partizānu bunkurs
Aptuveni 1,5 km austrumos no Kraķu apmetnes, Jonuška mežā, Kutuvys upes labajā krastā, atjaunots kādreizējais pēckara brīvības cīņu dalībnieku slēpnis.
1948. gada 3. janvārī, MGB aģenta nodoti, šeit pēc varonīgas cīņas gāja bojā divi partizāni: 29 gadus vecais "Alkas" rotas biedrs, grupas vadītājs Alberts Švažas-Vanagas un 25 gadus vecais Pranas Šiuipys.
1999. gadā šajā vietā tika uzcelts neliels ozolkoka krusts, bet 2005. gadā pie Kuršēnu–Mažeiķu ceļa mežā bojā gājušo piemiņai tika uzstādīts stabs Vytis krusta formā. Tajā pašā gadā partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā.
"Kad sākām darbu, vieta bija stipri aizaugusi ar zāli un bērziem." Mēs sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, taču mēs tās neatradām, un atradām tikai sarūsējušu granātu. «Izrakām divus jaudīgus akmeņus un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku stāstītā, bunkurs atradās starp tiem akmeņiem, un partizāni pa tiem metās iekšā, lai mulsinātu nelūgtos viesus,» par bunkura uzstādīšanu stāstīja P. Trakinis.
Arhīva dokumentos tika atrasts partizānu bunkura zīmējums, un pēc tā 2010. gadā tika rekonstruēts pašreizējais bunkurs. Tā konstrukcija atbilst oriģinālajam zīmējumam, taču, pēc laikabiedru domām, tā bijusi "sekla", mazāka izmēra un celta no baļķiem.
