Kraķu bunkurs: vieta, kur gāja bojā divi partizāni
1951. gads 7. janvāris Jonušķu meža bunkurā tika nogalināti divi partizāni no Žemaitijas apgabala - Alberts Švažas-Vanagas un Pranas Šiuipys. Pusgadsimtu vēlāk Mažeiķu strēlnieki bunkuru pārbūvēja un iemūžināja cīnītāju piemiņu.
"Lēnām sākām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, bet neatradām, mūsu atradums bija tikai sarūsējusi granāta. Izrakām divus spēcīgus akmeņus un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā," par bunkura rekonstrukcijas darbiem stāsta Mažeiķu strēlnieku rotas komandieris Pranas Trakinis. Vieta nav izvēlēta nejauši: "Vienā pusē – Ventas upe, otrā – Ubagynas un Maigai meži. [..] netālu gāja taciņa, kas bruģēta ar milzīgiem akmeņiem, neatstājot nekādas pēdas." Partizānu piemiņa tika iemūžināta vairākos posmos: 1999. gadā uzstādīts neliels ozolkoka krusts, 2005. gadā - stabs Vytis krusta formā, bet partizānu mirstīgās atliekas pārapbedītas Viekšņu kapsētā. "Izrakām divus jaudīgus akmeņus un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku stāstītā, bunkurs atradās starp tiem akmeņiem, un partizāni pa tiem metās iekšā, lai mulsinātu nelūgtos viesus," par vēsturiskās vietas atklāšanu stāsta Trakinis.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Miļu (Kraķu) partizānu bunkurs
Aptuveni 1,5 km austrumos no Kraķu apmetnes, Jonuška mežā, Kutuvys upes labajā krastā, atjaunots kādreizējais pēckara brīvības cīņu dalībnieku slēpnis.
1948. gada 3. janvārī, MGB aģenta nodoti, šeit pēc varonīgas cīņas gāja bojā divi partizāni: 29 gadus vecais "Alkas" rotas biedrs, grupas vadītājs Alberts Švažas-Vanagas un 25 gadus vecais Pranas Šiuipys.
1999. gadā šajā vietā tika uzcelts neliels ozolkoka krusts, bet 2005. gadā pie Kuršēnu–Mažeiķu ceļa mežā bojā gājušo piemiņai tika uzstādīts stabs Vytis krusta formā. Tajā pašā gadā partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā.
"Kad sākām darbu, vieta bija stipri aizaugusi ar zāli un bērziem." Mēs sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, taču mēs tās neatradām, un atradām tikai sarūsējušu granātu. «Izrakām divus jaudīgus akmeņus un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku stāstītā, bunkurs atradās starp tiem akmeņiem, un partizāni pa tiem metās iekšā, lai mulsinātu nelūgtos viesus,» par bunkura uzstādīšanu stāstīja P. Trakinis.
Arhīva dokumentos tika atrasts partizānu bunkura zīmējums, un pēc tā 2010. gadā tika rekonstruēts pašreizējais bunkurs. Tā konstrukcija atbilst oriģinālajam zīmējumam, taču, pēc laikabiedru domām, tā bijusi "sekla", mazāka izmēra un celta no baļķiem.