Žemaitijas partizānu apgabals
III Nacionālie partizāni, IV Padomju okupācija

Piemineklis Alsēžu apkaimē paredzēts, lai godinātu Žemaiču rajona Alkas un Šatrijas apgabalu kritušos partizānus, kuri pēckara gados aktīvi cīnījās pret padomju okupāciju. Piemineklis piemin visus tos, kuri aizstāvēja Lietuvas brīvību un neatkarību šajā teritorijā, cīnoties pret daudz spēcīgākiem un labāk bruņotiem padomju spēkiem.

Piemineklis celts, lai pieminētu Alkas un Šatrijas izlašu cīnītājus, kuri šajā vietā 1944.-1953.gadā tika apglabāti ierakumos.

Piemineklis sastāv no tipisku partizānu memoriālu kompozīcijas. Autori ir dizainers Romas Navickas un arhitekte Viktorija Moliene. Piemineklis tika atklāts 2004. gadā. 29. augusts ar bijušā Žemaičių apriņķa Alkas izlases partizāna politieslodzīto Alfonso Norkaus-Žilvīša gādību.

Mūsdienās šis piemineklis ir viens no daudzajiem, kas atgādina partizānu pretošanos Žemaitijā un visā Lietuvā.

1949. gadā Žarēnu rotas partizāni Edmunda Rekašiusa-Lakūna vadībā apmetās Dieva kreslo meža sirdī (Telšu raj.). 1949. gada 21. maijā MGB veiktās operācijas laikā tika atrasta partizānu nometne, kurā tobrīd atradās 11 partizāni.
Sākoties kaujām, apšaudē gāja bojā 7 partizāni, tostarp Šatrijas izlases komandieris - Aloyzas Mažutis-Šarūnas. Operācijas laikā arestēti 4 partizāni, no tiem 3 smagi ievainoti. Rotas komandieriem Edmundam Rekašiusam-Lakūnam un Steponam Rekašiusam-Darisam izdevās izbēgt no ielenkuma. Kaujas laikā bojā gājušo partizānu apbedījumu vietas noteica brāļi Alfredas un Romualdas Jonuši, pamatojoties uz aculiecinieku liecībām un VDK dokumentiem.
Mūsdienās Dieva kreslo mežā ierīkota mācību taka (apmēram 5 km garumā), kurā var aplūkot partizānu nogalināšanas vietu apzīmējošo krustu un rekonstruēto bunkuru, kurā atrodas 2010. gada 1. janvāra štata operatīvās daļas priekšnieks Zigmas Tomkus. Šatrijas apriņķis, dzīvojis un strādājis 1947.-1948.gadā un 1949.gada maijā bunkurā palika Šatrijas izlase. partizāni. Takā atrodas arī rekonstruētā Žarēnu rotas partizānu zeme, kapliča, kas iezīmē partizānes Irēnas Belazarītes-Žibuokles nāves vietu, krusts ar kritušo partizānu vārdiem, piemineklis Žemaitijas partizāniem u.c. piemiņas zīmes.

Aptuveni 1,5 km austrumos no Kraķu apmetnes, Jonuška mežā, Kutuvys upes labajā krastā, atjaunots kādreizējais pēckara brīvības cīņu dalībnieku slēpnis.

1948. gada 3. janvārī, MGB aģenta nodoti, šeit pēc varonīgas cīņas gāja bojā divi partizāni: 29 gadus vecais "Alkas" rotas biedrs, grupas vadītājs Alberts Švažas-Vanagas un 25 gadus vecais Pranas Šiuipys.

1999. gadā šajā vietā tika uzcelts neliels ozolkoka krusts, bet 2005. gadā pie Kuršēnu–Mažeiķu ceļa mežā bojā gājušo piemiņai tika uzstādīts stabs Vytis krusta formā. Tajā pašā gadā partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā.

"Kad sākām darbu, vieta bija stipri aizaugusi ar zāli un bērziem." Mēs sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, taču mēs tās neatradām, un atradām tikai sarūsējušu granātu. «Izrakām divus jaudīgus akmeņus un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku stāstītā, bunkurs atradās starp tiem akmeņiem, un partizāni pa tiem metās iekšā, lai mulsinātu nelūgtos viesus,» par bunkura uzstādīšanu stāstīja P. Trakinis.

Arhīva dokumentos tika atrasts partizānu bunkura zīmējums, un pēc tā 2010. gadā tika rekonstruēts pašreizējais bunkurs. Tā konstrukcija atbilst oriģinālajam zīmējumam, taču, pēc laikabiedru domām, tā bijusi "sekla", mazāka izmēra un celta no baļķiem.

Rietavas kapos atrodas memoriāls, kas veltīts 1944.-1953.gada kara upuriem. Pieminot Rietavas apkārtnē karojušos un kritušos Žemaišu un Kęstušu apriņķu Šatrijas, Kardas, Dariusa komandu partizānus un viņu atbalstītājus.

Rietavas novadā padomju laikā pret partizāniem un viņu atbalstītājiem tika veiktas brutālas represijas, daļa kaujinieku tika arestēti, spīdzināti un galu galā nogalināti. Daudzu partizānu, arī Rietavas apkārtnē karojošo, līķus slepus apglabāja mežos vai Rietavas muižas teritorijā. Padomju drošības struktūras slēpa savus līķus, mēģinot saraut jebkādas saites ar savu cīņu un iebiedēt iedzīvotājus. 2010. gadā nejauši tika atrastas piecu partizānu mirstīgās atliekas. 23. septembris Rietavas muižas teritorijā, Rietavas muižas restaurācijas darbu laikā.

Šis memoriāls, kas sastāv no krusta un pieminekļiem ar bojāgājušo vārdiem, simbolizē brīvībai upurus un sniedz iespēju atcerēties tos, kuru upuri jau sen ir aizmirsti vai apspiesti.

Telšu Neatkarības laukumā stāvošais piemineklis ir veltīts Žemaitijas apgabala partizānu un Brīvības cīņu piemiņai. Interesanti, ka dažādās Lietuvas pilsētās ir uzstādīti iespaidīgi pieminekļi, lai pieminētu šajā reģionā darbojošos partizānu vienību darbību.

Žemaitijas reģions – 1945. gads Tika izveidots partizānu apgabals, kas apvienoja Lietuvas pretošanās kustības dalībniekus Telšu, Kretingas, Mažeiķu apriņķos un daļā Taurages apriņķa. Ziemeļrietumu Lietuvā kopš 1944. gada. 19. gadsimta vidū Lietuvas Brīvības armijas cilvēki bija ļoti aktīvi, un militārās tradīcijas šeit bija ļoti spēcīgas. LLA nepiederošos cīnītājus pieņēma Aktīvajā un Organizatoriskajā sektorā.

Rajons izdeva laikrakstus "Brīvības balss", "Cīņas lietuvietis", "Lūgšana mežā". Tajā bija trīs komandas – Kardos, Alkas un Šatriyas. Apgabala štābs tika iznīcināts 1953. gadā. 29. augusts Pēdējais apgabala partizāns Pranas Končius-Adomas gāja bojā 1965. gadā. 6. jūlijs

Pieminekli veido kolonna uz pjedestāla ar reljefu krustu kompozīciju apakšējā daļā un partizānu piemiņai veltītiem uzrakstiem. Autors ir slavenais tēlnieks Regimants Midviķis, kurš radījis daudzas slavenas skulptūras dažādās Lietuvas pilsētās, tostarp pieminekli karalim Mindaugam Viļņā.

Telšu apriņķa Varnijas pilsētā uzcelts piemineklis vienam no partizānu vadoņiem Vladam Montvīdam-Žemaitim.

Piemineklis uzstādīts 2013. gadā, pieminot Zemaišu apgabala partizānu vadoņa Vlada Montvīda-Žemaiša 60. nāves gadadienu. 24. augusts Pēc Lietuvas Brīvības armijas (LLA) un tās priekšsēdētājas Irēnas Montvydaites-Giedraitienės iniciatīvas Zemaišu apgabala pēdējā komandiera Vlada Montvīda-Žemaiša piemiņai tika uzstādīts granīta piemineklis ar uzrakstu "Dod Tēvzemei, kas tev ir!"

Vlads Montvīds-Žemaitis piederēja Strēlnieku savienībai, 1944.g. Kopā ar citiem viņš nodibināja paša vadīto Lietuvas Brīvības armijas (LLA) Telšu apriņķa Vanagu grupu, kā arī iekārtoja pirmās 3 partizānu slēptuves. Ar V. Montvīda gādību 1952. gadā Žemaitijas apgabalā iznāca laikraksti Kovojantis lietuvis, Lūgšana mežā un Laisvės balsas. Iznāca dzejoļu krājums Brīvības cīņu atbalsis.

Vlads Montvīds-Žemaitis bija pēdējais un ilggadējais Zemaišu apgabala partizānu komandieris, kurš gāja bojā 1953. gadā. slazdā Zemaišu apgabala štāba bunkurā pēc aptuveni 2 stundu pārtraukuma apšaudē ar iekšējā karaspēka un nemieru policijas karavīriem. Līķis tika apgānīts Varniai netālu no Stribu galvenās mītnes, un apbedījuma vieta nav zināma.

Koku mežā (Montvydinės), Pluņģes rajonā, var atrast partizānu kauju piemiņas krustu, kas liecina par 1950. gadu. 10. decembris notikušās cīņas. Tad tika nogalināti trīs Žemaiču apriņķa Zobenu komandas Plateļu rotas skolēnu rotas brīvības cīnītāji: Vincas Platauna-Audra (dz. 1929), Juozapas Sakalausks-Pelėda (dz. 1928), Pranas Sereckis-Ėuolas (dz. 1931). , un komandas vadītājs Ignacas Žabinskis-Auklėtinis (dz. 1931. g.) tika smagi ievainots, arestēts dzīvs un 1951. g 11. oktobris nošauts Viļņā.

MGB kareivji kopā ar Salantiešu sliņķiem ielenca partizānu bunkuru Pamediju (Montvidinė) mežā. Kad partizānus neizdevās pierunāt padoties, bunkura pieejās izcēlās kaujas, kas ilga aptuveni divas stundas. Divdaļīgajā bunkurā tika iemestas vairākas rokas granātas, un, pārmeklējot bunkuru, tika atrastas automātiskās šautenes.

2019. gadā partizānu bunkuru pētīja arheologs dr. Ģedimins Petrauskas. Atrasti 159 dažādi atradumi (munīcijas caurules, lodes, rokas granātu daļas, apģērba un ekipējuma piederumi u.c.).

Tagad bunkura vietā palicis kvadrāts (3x2,6 m izmērs), līdz 1 m dziļa bedre ar slīpām nogāzēm. Runā, ka bunkuru izrakuši goblini.

Lietuvas Brīvības armijas (LLA) partizānu apmācības un šaušanas nometne, kas pazīstama kā "Vanagu" nometne, tika izveidota Žemaitijā, Plokštines mežos, netālu no Platēlijas. Šī nometne bija nozīmīga LLA struktūras sastāvdaļa, kur partizāni trenējās cīņai pret padomju okupācijas varu.

Nometne dibināta 1944. gadā. augustā, kad Padomju Savienība otrreiz okupēja Lietuvu. Šeit "Vanagu" grupas dalībnieki apguva ne tikai šaušanas un partizānu kara taktiku, bet arī izdzīvošanas iemaņas dabā. Viņi gatavojās ilgstošai pretošanai mežos, lai varētu darboties slepeni un pēc iespējas efektīvāk organizēt uzbrukumus padomju struktūrām. Nometnē mācīja ne tikai bruņotu pretošanos, bet arī izlūkošanas, sakaru, maskēšanās un citas partizāniem nepieciešamās iemaņas.

Plakanie meži tika izvēlēti to blīvuma un attāluma dēļ, kas ļāva partizāniem slēpties no okupantiem. Nometnes aktivitātes galu galā aptvēra apkārtējos mežus ar sarežģītām partizānu takām, kuras padomju varai ilgu laiku bija grūti saprast. Šeit trenējās dažāda vecuma vīrieši un sievietes, tostarp bijušie šāvēji, karavīri un vienkāršie Lietuvas iedzīvotāji, kuri bija gatavi cīnīties par Lietuvas brīvību.

2019. gadā Plokštinjes mežā tika noteikts precīzs 1944. gads. 15.-25.augusts "Vanagu" militāro mācību norises vieta, ko apliecināja daudzu raidījumu vadītāju - militārās apmācības nometnes dalībnieku stāstu detaļas, jauni, līdz šim nezināmi dati par nometnes iekārtojumu un tajā dienējušo "Vanagu" saimniecību. tika savākti. Vietu izpētījis Gedimins Petrauskas.

Lai gan, apmeklējot vietu, šai nometnei nav īpašu zīmju, pagātnes vēstures notikumus atspoguļo joprojām atrastās patronas un lodes un to zīmes priedēs.

Memorialas įkurtas Kryžkalnyje, šalia svarbių kelių susikirtimo.  Didžiulis, memorialą žymintis kalavijo formos obeliskas, yra gerai matomas važiuojant autostrada Klaipėda-Vilnius ties Kryžkalniu.

Partizanų memorialas yra skirtas pagerbti Lietuvos partizanams, kurie pokario laikotarpiu kovojo prieš sovietinę okupaciją siekdami nepriklausomos Lietuvos. Tai viena didžiausių Lietuvoje vietų, įprasminančių partizanų pasiaukojimą ir atminimą.

Memorialas, sukurtas skulptoriaus Tado Gutausko ir architekto Sauliaus Pamerneckio, buvo atidarytas 2020 m. rugsėjo 20 d. Jis primena ne tik praeities aukas, bet ir kviečia lankytojus prisiminti laisvės kainą bei didžiuotis savo šalies istorija.

Memorialą sudaro trys dalys: 25 metrų aukščio kalavijo formos obeliskas, kuris simbolizuoja partizanų stiprybę ir kovos dvasią, taip pat atminimo siena, kurioje iškalti apie 20000 žuvusių partizanų vardai, išdėstyti Vyties kryžiaus formos stelose bei Pagerbimo aikštė su nežinomo partizano kapu, kuris simbolizuoja visus nežinomus ir neužrašytus, tačiau už Lietuvą paaukojusius savo gyvybes.