Žemaitijas partizānu apgabals
III Nacionālie partizāni, IV Padomju okupācija

Žemaitijas reģions – 1946-1953. Lietuvas partizānu militārā teritoriālā vienība, kas cīnījās pret padomju okupācijas režīmu Žemaitijā. Rajons darbojās Telšu, Kretingas, Mažeiķu teritorijās un daļā Taurages apriņķu. Tā tika izveidota uz Lietuvas Brīvības armijas vienību bāzes 1946. gadā. Aprīlī astoņos pagastos tika izveidotas 10 komandas, kuras tika apvienotas Žemaišu leģionā. 1946. gads 17. aprīlis šis leģions kļuva par Žemaitijas reģionu.

Rajonā bija trīs galvenās komandas: Alka, Karda un Šatriya. Alkas komanda darbojās no 1945. līdz 1949. gadam. Mažeiķu apriņķī. To no Vanagu militārās organizācijas uzņēmumiem veidoja Lietuvas Brīvības armijas biedrs A. Narmontas (Ivanausks). Kopš 1946. gada. 1947. gada oktobris uz laiku, bet kopš 1947. gada. 25. jūlijs Par pastāvīgo komandieri kļuva K. Venckus (Adomaitis). Līdz 1947. gadam. tikai Sedas, Ylakiai, Židiķu un Viekšņu rotās bija nepieciešamais dalībnieku skaits, pārējie darbojās kā nodali. 1948. gads 60. gadu sākumā padomju drošība izveidoja īpašu aģentu slepkavu grupu, kas sevi pasludināja par Mažeiķu kompāniju. 1948. gads Janvārī-aprīlī tika arestēti 60 partizāni un atbalstītāji, augustā aģenti iznīcināja komandas štābu, gāja bojā arī komandieris K. Venckus. 1949. gads Komanda praktiski pārstāja darboties.

Kardosa (Swords) komanda darbojās 1945. gadā. 15. novembris - 1953. gads 19. gadsimta sākumā Darbēnu, Endriejavas, Gargždu, Kartenas, Mosēdu, Palangas, Plateļu, Salantu, Veiviržēnu pagastos un Kretingas pilsētā un pagastā. Pulks tika izveidots ar Lietuvas Brīvības armijas Žemaišu leģiona komandiera J. Semaškas (Liepājas) pavēli un par pirmo komandieri iecēla K. Kontrimu. Rezerves partizāni cīnījās aktīvi - piedalījās vairākās kaujās ar NKVD un drošības vienībām, tostarp uzbrukumos Endriejavas pilsētai (1945. gada 25. maijā un 1950. gadā) un Veiviržēnu ieņemšanā (1948. gada 7. jūnijā). Komiteja izdeva laikrakstus "Laisvės aukuras" un "Tiesos ir kovos keliu". Savas pastāvēšanas laikā tai bija vairāki komandieri: K. Kontrimas, J. Ožeraitis, J. Ķėkštas, J. Jucius, J. Paulausks.

Šatrijas komanda, kas darbojās no 1945. līdz 1953. gadam, bija nozīmīgākā komanda Žemaitijas reģionā. Tā tika dibināta 1945. gadā. 1. augusts Tas darbojās uz Žemaišu leģiona Vilku daļas bāzes Telšu, Pluņģes, Rietavas un citos apriņķos. 1946-1947. Komanda sastāvēja no 10 uzņēmumiem: Alsėdžiai, Janapolė, Luoke, Nevarėnai, Plunge, Rietavas, Telšiai, Tverai, Varniai un Žarėnai. 1948. gads jūnijā komanda tika sadalīta 3 dzimtenēs, un 1953. g Sākumā tie bija 5. Komandas dalībnieku skaits mainījās: 1946. g. 1946. gada aprīlī tajā bija aptuveni 200 cīnītāju. oktobrī un 1947. gadā aprīlī - apmēram 120, 1948.g. septembris un 1949. gads. janvāris – aptuveni 110, 1951.g. sākumā - ap 40, 1952.g beigās - ap 20 cīnītājiem. Komanda izcēlās ar savu aktīvo darbību: 1945. g. 10. maijs uzbruka Luokei, 1946. g. 24. jūnijs pie Luokes viņi nogalināja Telšu apriņķa drošības departamenta operatīvo pārstāvi un divus zemessargus 1949.g. 12. aprīlis Uz Telšu-Nevarēnu ceļa viņi nogalināja divus milicijas jaunākos leitnantus.

Rajons ietilpa Rietumu (no 1948. gada jūlija – Jūras) apgabalā. Pirmais apriņķa komandieris bija Žemaišu leģiona štāba priekšnieks F. Ašoklis (Vilkas), par štāba priekšnieku iecēla A. Ruzgys (Marģis).

Apriņķim savas pastāvēšanas laikā bijuši vairāki komandieri: Jonas Semaška-Liepa (1945.g. novembris – 1946.g. aprīlis), "Pa patiesības un cīņas ceļu". (1946. gada aprīlis-septembris), Kazimieras Antanavičius-Tauras (līdz 1947. gada aprīlim), Kazimieras Juozaitis-Meteoras un pēdējais komandieris - Vlads Montvīds-Žemaitis (1948-1953).

1946. gads Septembrī pēc tam, kad drošības spēki arestēja F. Ašokli un B. Staliūnieni (Vyšnia), rajona darbībā sākās krīze. Atjaunotais štābs Pluņģes pagastā līdz 1947.g. aprīlī partiju vadīja K. Antanavičus (Tauras), bet 9. aprīlī. Štābs tika iznīcināts. Bez darbiniekiem rajons sabruka. Par vadoņiem sevi pasludināja Šatrijas komandas komandieris K. Juozaitis (Meteoras) un Alkas komandas komandieris J. Vīgantas (iesaukas Ivanauskas, Narmontas). Drošība izraisīja konfliktu starp viņiem. J.Vīgants nokļuva drošības dienestu kontrolētās Apvienotās demokrātiskās pretošanās kustības komitejas ietekmē, kuru vadīja aģents JA Markulis (alias Erelis, Ąžuolas). 1947. gads Oktobrī pēc brauciena uz Viļņu J. Vīgantass sagatavoja deklarācijas, aicinot izbeigt bruņoto pretošanos. Žemaitijas partizānu vadītāji nosodīja viņa nodevīgo uzvedību.

Pēc apriņķa sabrukuma atbalstu sniedza J. Žemaiša (Vytauta) vadītais Kęstuša apriņķis. Atjaunots Zemaišu apgabala štābs, par komandieri A. Milaševiču (pseidonīmi Radvila, Ruonis, Vairas), bet par štāba priekšnieku V. Montvīdu (pseidonīmi Žemaitis, Etmonas, Algimantas, Dėdė), kurš vēlāk, no 1948. g. jūnija līdz 1953. gadam 23. augustā bija iecirkņa komandieris.

Rajonā darbojās propagandas nodaļa. Laikrakstu "Brīvības balss" (iznāca līdz 1953. gada 20. aprīlim) rediģēja I. Petkutė (pseidonīmi Neringa, Vilnelė, Lakštingala). Viņa arī rediģēja laikrakstu "Lūgšana mežā" (1951-1952). Apriņķa partizānu kapelāns, Pašiles draudzes mācītājs V. Stirbys līdz arestam 1950.g. Aprīlī kopā ar citiem izdeva un izplatīja rajona štāba laikrakstus. 1952. gads 1000 eksemplāru tirāžā izdots dzejoļu krājums "Brīvības cīņu atbalsis".

Žemaitijas reģions cieta milzīgus zaudējumus: 1947.-1950. Nogalināti 624 partizāni, arestēti 1972 partizāni, sakarnieki un atbalstītāji. 1952-1953. Vēl 161 tika iznīcināts, 49 tika arestēti, bet 4 partizāni legalizējās. Tajā laikā partizāni likvidēja 37 drošības aģentus. Rajons beidza pastāvēt 1953. gadā. augustā, pēc komandiera V. Montvīda nāves kopā ar adjutantu B. Alūzu (Bedalis) un redaktori I. Petkuti. Viņu bunkurā tika atrasti drukas piederumi, stelles un daudzas avīzes. Pēdējais apgabala partizāns un viens no pēdējiem Lietuvas partizāniem Pranas Končius-Adomas tika nodots un gāja bojā 1965. gadā. 15. jūlijs pie Kūlupēniem.