Žemaitijas partizānu apgabals
III Nacionālie partizāni, IV Padomju okupācija

Piemineklis Alsēdžu apkaimē ir veltīts, lai pieminētu kritušos Žemaitijas apgabala Alkas un Šatrijas vienību partizānus, kuri pēckara gados aktīvi cīnījās pret padomju okupāciju. Piemineklis piemin visus tos, kas aizstāvēja Lietuvas brīvību un neatkarību šajos apgabalos, cīnoties pret daudz spēcīgākiem un labāk bruņotiem padomju spēkiem.

Piemineklis tika uzcelts, lai pieminētu Alkas un Šatrijas divīziju cīnītājus, kuri tika apglabāti šīs vietas ierakumos laikā no 1944. līdz 1953. gadam.

Pieminekli veido tipisku partizānu piemiņas zīmju kompozīcija. Autori ir dizaineris Romas Navickas un arhitekte Viktorija Moliene. Piemineklis tika atklāts 2004. gada 29. augustā, pateicoties bijušā Žemaitijas apgabala Alkas vienības partizāna un politieslodzītā Alfona Norkausa-Žilviča pūlēm.

Mūsdienās šis piemineklis ir viens no daudzajiem, kas piemin partizānu pretošanos Žemaitijā un visā Lietuvā.

1947. gadā Dieva troņa meža biezoknī (Telšu raj.) dislocējās Šatrijas vienības Žarēnu rotas partizāni Edmunda Rekaša-Lakūna vadībā. 1949. gada 21. maijā VDK operācijas laikā tika uzieta partizānu nometne, kurā tobrīd atradās 11 partizāni. Sākoties kaujām, apšaudē gāja bojā septiņi partizāni, tostarp Šatrijas vienības komandieris Aloīzs Mažutis-Šarūns. Operācijas laikā tika sagūstīti četri partizāni, no tiem trīs bija smagi ievainoti. Rotas komandieriem Edmundam Rekašim-Lakūnam un Steponam Rekašim-Darjum izdevās izbēgt no aplenkuma. Kaujā kritušo partizānu apbedījumu vietas noteica brāļi Alfreds un Romualds Jonuši, pamatojoties uz aculiecinieku liecībām un VDK dokumentiem. Mūsdienās Dieva troņa mežā ir ierīkota izziņas taka, kurā var apskatīt partizānu bojāejas vietu un krustu, kā arī atjaunoto bunkuru, kurā 1947.-1948. gadā dzīvoja un strādāja Žemaitijas apgabala Šatrijas vienības operatīvās nodaļas priekšnieks Zigms Tomkus, bet 1949. gada maijā bunkurā uzturējās Žemaitijas apgabala Šatrijas vienības partizāni. Ejot pa taku, var redzēt atjaunoto Žarēnu rotas partizānu zemnīcu, partizānes Irēnas Belazaraites-Žibokles bojāejas vietu, kurā ir uzstādīta kapela, krustu ar kritušo partizānu uzvārdiem, pieminekli Žemaitijas partizāniem un citas piemiņas zīmes.

Aptuveni 1,5 km uz austrumiem no Kraķu apmetnes, Jonuškis mežā, Kutuvjas upes labajā krastā, ir atjaunota bijusī slēptuve pēckara brīvības cīņu dalībniekiem.

1948. gada 3. janvārī, MGB aģenta nodoti, pēc varonīgas cīņas šeit gāja bojā divi partizāni: 29 gadus vecais "Alkas" vienības dalībnieks, grupas vadītājs Alberts Švažas-Vanagas un 25 gadus vecais Prans Šiuips.

1999. gadā šajā vietā tika uzstādīts neliels ozolkoka krusts, bet 2005. gadā mežā pie Kuršēnu–Mažeiķu ceļa tika uzstādīts stabs Vīta krusta formā kritušo piemiņai. Tajā pašā gadā partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā.

"Kad sākām darbu, bija stipri aizaugusi teritorija ar zāli un bērziem. Sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, bet tās neatradām; viss, ko atradām, bija sarūsējusi granāta. Izrakām divus lielus akmeņus, un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku teiktā, bunkurs atradās starp šiem akmeņiem, un partizāni lēca caur tiem, lai iekļūtu iekšā un maldinātu nelūgtus viesus," par bunkura ierīkošanu stāstīja P. Trakinis.

Arhīva dokumentos tika atrasts partizānu bunkura rasējums, un, pamatojoties uz to, 2010. gadā tika rekonstruēts pašreizējais bunkurs. Tā konstrukcija atbilst sākotnējam rasējumam, bet, pēc laikabiedru domām, tas bija "sekls", mazāka izmēra un būvēts no baļķiem.

Rietavas kapsētā atrodas piemiņas zīme, kas veltīta Žemaišu un Kestuti apriņķu Šatrijas, Kardas un Darjus komandu partizānu, kuri 1944.–1953. gadā cīnījās un krita Rietavas apkārtnē, kā arī viņu atbalstītāju piemiņai.

Rietavas novadā padomju laikā pret partizāniem un viņu atbalstītājiem tika veiktas nežēlīgas represijas, un daži kaujinieki tika arestēti, spīdzināti un visbeidzot nogalināti. Daudzu partizānu, tostarp to, kas cīnījās Rietavas apkārtnē, mirstīgās atliekas tika slepeni aprakti mežos vai Rietavas muižas teritorijā. Padomju drošības struktūras slēpa viņu mirstīgās atliekas, lai pārtrauktu jebkādu saikni ar viņu cīņu un iebiedētu iedzīvotājus. Piecu partizānu mirstīgās atliekas tika nejauši atrastas 2010. gada 23. septembrī Rietavas muižas teritorijā, Rietavas muižas restaurācijas darbu laikā.

Šis piemineklis, kas sastāv no krusta un pieminekļiem ar bojāgājušo vārdiem, simbolizē brīvības vārdā nestos upurus un sniedz iespēju atcerēties tos, kuru upuri jau sen ir aizmirsti vai apspiesti.

Telšu Neatkarības laukumā esošais piemineklis ir veltīts Žemaitijas apgabala partizāniem un Brīvības cīņām. Interesanti, ka dažādās Lietuvas pilsētās ir uzstādīti iespaidīgi pieminekļi, lai pieminētu partizānu apgabalu darbību, kas darbojās šajā apgabalā.

Žemaitijas apgabals – 1945. gadā izveidots partizānu apgabals, kas apvienoja Lietuvas pretošanās kustības dalībniekus Telšu, Kretingas, Mažeiķu apriņķos un daļā Tauraģes apriņķa. Kopš 1944. gada vidus Lietuvas ziemeļrietumos ļoti aktīvi darbojās Lietuvas Brīvības armijas cilvēki, un šeit bija ļoti spēcīgas militārās tradīcijas. Aktīvajā un organizatoriskajā sektorā tika uzņemti arī cīnītāji, kas nepiederēja LLA.

Rajons izdeva laikrakstus "Brīvības balss", "Cīņas lietuvietis", "Lūgšana mežā". Tam bija trīs rotas - Karda, Alka un Šatrija. Rajona štābs tika iznīcināts 1953. gada 29. augustā. Pēdējais rajona partizāns Prans Končius-Adomas gāja bojā 1965. gada 6. jūlijā.

Piemineklis sastāv no kolonnas uz postamenta ar reljefu krustu kompozīciju apakšējā daļā un uzrakstiem, kas veltīti partizānu piemiņai. Autors ir slavenais tēlnieks Regimantas Midvikis, kurš radīja daudzas slavenas skulptūras dažādās Lietuvas pilsētās, tostarp karaļa Mindauga pieminekli Viļņā.

Telšu apriņķa Varnijas pilsētā uzcelts piemineklis vienam no partizānu vadoņiem Vladam Montvīdam-Žemaitim.

Piemineklis tika uzstādīts, pieminot Žemaitijas apgabala partizānu komandiera Vlada Montvīda-Žemaiša nāves 60. gadadienu. 2013. gada 24. augustā pēc Lietuvas Brīvības armijas (LLA) un tās priekšsēdētājas Irēnas Montvidaites-Giedraitienes iniciatīvas tika uzstādīts granīta piemineklis Žemaitijas apgabala pēdējā komandiera Vlada Montvīda-Žemaiša piemiņai ar uzrakstu "Dod Dzimtenei, kas tev pienākas!".

Vlads Montvids-Žemaitis piederēja Strēlnieku savienībai, 1944. gadā kopā ar citiem nodibināja Lietuvas Brīvības armijas (LLA) Telšu apriņķa Vanagu grupu, kuru vadīja, kā arī izveidoja pirmās 3 partizānu slēptuves. Ar V. Montvīda gādību Žemaitijas apriņķī tika izdoti laikraksti "Kovojantis lietuvis", "Malda girije", "Laisvės balsas", bet 1952. gadā tika publicēts dzejoļu krājums "Laisvės kovų pridėti".

Vlads Montvids-Žemaitis bija pēdējais un ilgāk dienējušais Žemaišu apgabala partizānu komandieris, kurš gāja bojā slēpnī 1953. gadā Žemaišu apgabala štāba bunkurā pēc aptuveni 2 stundu ilgas apšaudes ar iekšējās armijas karavīriem un stribiem. Viņa ķermenis tika apgānīts Varņos netālu no stribu štāba, un viņa apbedījuma vieta nav zināma.

Pluņģes apriņķa Pamežu (Montvydinė) mežā atrodams partizānu kauju piemiņas krusts, kas liecina par 1950. gada 10. decembrī notikušajām kaujām. Pēc tam tika nogalināti trīs Zemaitijas apgabala Zobenu pulka Plateļu rotas brīvības cīnītāji: Vincas Sauļotinio vads, Juozapasašauska (Platauna29Peļetiņa) (dz. 1928. g.), Prāns Sereckis-Ąžuolas (dz. 1931. g.) un vada komandieris Ignaca Žabinska-Auklėtinis (dz. 1931. g.) tika smagi ievainoti, sagūstīti dzīvs un nošauts Viļņā 1951. gada 11. oktobrī.

MGB karavīri kopā ar Salantu milicijas karavīriem ielenca partizānu bunkuru Pamedžu (Montvidines) mežā. Kad partizāni nepadevās, pie bunkura izcēlās kauja, kas ilga apmēram divas stundas. Divdaļīgajā bunkurā tika iemestas vairākas rokas granātas, un bunkura pārmeklēšanas laikā tika atrastas automātiskās šautenes.

2019. gadā partizānu bunkuru izpētīja arheologs Dr. Ģedimins Petrausks. Tika atrasti 159 dažādi atradumi (patronu čaulas, lodes, rokas granātu detaļas, apģērba un ekipējuma priekšmeti u.c.).

Tagad bunkura vietā saglabājusies četrstūraina (3x2,6 m liela), līdz 1 m dziļa bedre ar slīpām nogāzēm. Runā, ka bunkuru izrakuši stribi.

Žemaitijā, Plokštinės mežos, netālu no Plateļiem, tika izveidota Lietuvas Brīvības armijas (LLA) partizānu apmācības un šaušanas nometne, kas pazīstama kā "Vanagai" nometne. Šī nometne bija svarīga LLA struktūras sastāvdaļa, kur partizāni gatavojās cīņai pret padomju okupācijas varas iestādēm.

Nometne tika izveidota 1944. gada augustā, kad Padomju Savienība otro reizi okupēja Lietuvu. "Vanagu" grupas dalībnieki šeit apguva ne tikai šaušanas un partizānu kara taktiku, bet arī izdzīvošanas prasmes dabā. Viņi gatavojās ilgstošai pretošanās kustībai mežos, lai spētu darboties slepeni un pēc iespējas efektīvāk organizēt uzbrukumus padomju struktūrām. Nometnē tika mācīta ne tikai bruņota pretošanās, bet arī izlūkošana, saziņa, maskēšanās un citas partizāniem nepieciešamās prasmes.

Plokštiņas meži tika izvēlēti to blīvuma un nomaļās atrašanās vietas dēļ – šī teritorija ļāva partizāniem slēpties no okupantiem. Nometnes darbība galu galā pārklāja apkārtējos mežus ar sarežģītām partizānu takām, kuras padomju varai ilgu laiku bija grūti izprast. Šeit trenējās dažāda vecuma vīrieši un sievietes, tostarp bijušie strēlnieki, karavīri un vienkāršie Lietuvas iedzīvotāji, gatavi cīnīties par Lietuvas brīvību.

2019. gadā tika noteikta precīza "Vanagu" militāro mācību vieta 1944. gada 15.–25. augustā Plokštinės mežā, ko apstiprināja daudzu prezentētāju - militārās apmācības nometnes dalībnieku - stāstījumu detaļas, un tika uzkrāti jauni, iepriekš nezināmi dati par nometnes aprīkojumu un tur dienējušo "Vanagu" ikdienas dzīvi. Vietas izpēti veica Ģedimins Petrausks.

Lai gan, apmeklējot šo nometni, nav īpašu zīmju, kas veltītas šai vietai, pagātnes vēsturiskie notikumi atspoguļojas joprojām atrastajās čaulās un lodēs, kā arī to pēdās priedēs.

Memoriāls atrodas Kryžkalnī, netālu no svarīgu ceļu krustojuma. Braucot pa Klaipēdas-Viļņas šoseju netālu no Kryžkalņa, skaidri saskatāms lielais zobena formas obelisks, kas iezīmē memoriālu.

Partizānu memoriāls ir veltīts Lietuvas partizānu piemiņai, kuri pēckara periodā cīnījās pret padomju okupāciju par neatkarīgu Lietuvu. Tā ir viena no lielākajām vietām Lietuvā, kas piemin partizānu upurus un piemiņu.

Tēlnieka Tada Gutauska un arhitekta Sauļus Pamerņeckis veidotais memoriāls tika atklāts 2020. gada 20. septembrī. Tas ne tikai piemin pagātnes upurus, bet arī aicina apmeklētājus atcerēties brīvības cenu un lepoties ar savas valsts vēsturi.

Memoriāls sastāv no trim daļām: 25 metrus augsta zobena formas obeliska, kas simbolizē partizānu spēku un cīņas garu, kā arī memoriālās sienas, uz kuras iegravēti aptuveni 20 000 kritušo partizānu vārdi, kas izvietoti stēlās Vītisa krusta formā, un Goda laukuma ar Nezināmā partizāna kapu, kas simbolizē visus tos, kuri nav zināmi un nav reģistrēti, bet kuri upurēja savu dzīvību par Lietuvu.