"Dzīvi mēs nepadosimies!": pēdējās stundas bunkurā
1948. gads 7. janvāris Viekšņu pagasta Miļu ciema mežā pēc ilgstošas pretošanās gāja bojā divi jauni partizāni - Pranas Šiuipys un Alberts Švažas pēc atteikšanās padoties padomju armijai.
Miliu ciema mežā, gleznainā vietā starp Ventas upi un Ubagines un Maigai mežiem, tika ierīkots partizānu bunkurs. Šeit slēpās trīs jaunekļi - Pranas Šiuipys, Leons Jonuškis un Alberts Švažas.
1948. gads 7. janvāra agrā rītā, pirms rītausmas, bunkurs tika ielenkts. "Kamēr vēl bija tumšs, ieplūda baltos kamuflāžas apmetņos tērpti karavīri. Viņu varēja būt pāri par piecdesmit," atceras bijušais Miliju ciema zemnieks Alfonss Virkutis.
Apšaudes laikā Leonas Jonuškis padevās, bet pārējie divi partizāni atteicās padoties. Čekisti, mēģinot tos sagūstīt dzīvus, sūtīja bunkurā civiliedzīvotājus. Viņš ievainoja Kazimieru Butu, vēlāk atveda Domu Rimku. Partizāni, sapratuši lamatas, pārstāja šaut uz neapbruņoto vīrieti. Rimkus meita Stase Pranauskiene atceras Prana Šiupiša vārdus: "Dzīvi mēs nepadosimies! Nāve mūs nebiedē."
Pranas Šiuipys strādāja par zēnu Lelaiču ciemā. Viņa māsa Ona Perminiene atceras: "Viņš bija drosmīgs, stiprs un gudrs cilvēks. Īsts lietuvietis. Varbūt viņš nojauta savu nelaimi, jo ar lielām skumjām skatījās uz tuvojošos fronti." 1918. gadā dzimušais Alberts Švažas bija pabeidzis sešas vidusskolas klases un dienējis kā brīvprātīgais Lietuvas armijā.
Tā kā bunkuru piepildīja dūmi un uguns, tiek uzskatīts, ka jaunie vīrieši uzspridzinājās ar savu pēdējo granātu. Viņu līķi tika nogādāti Viekšnijā un izmesti netālu no stribija štāba. Vēlāk slepus pārapbedīts, bet kapa vieta nav zināma.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Miļu (Kraķu) partizānu bunkurs
Aptuveni 1,5 km austrumos no Kraķu apmetnes, Jonuška mežā, Kutuvys upes labajā krastā, atjaunots kādreizējais pēckara brīvības cīņu dalībnieku slēpnis.
1948. gada 3. janvārī, MGB aģenta nodoti, šeit pēc varonīgas cīņas gāja bojā divi partizāni: 29 gadus vecais "Alkas" rotas biedrs, grupas vadītājs Alberts Švažas-Vanagas un 25 gadus vecais Pranas Šiuipys.
1999. gadā šajā vietā tika uzcelts neliels ozolkoka krusts, bet 2005. gadā pie Kuršēnu–Mažeiķu ceļa mežā bojā gājušo piemiņai tika uzstādīts stabs Vytis krusta formā. Tajā pašā gadā partizānu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Viekšņu kapsētā.
"Kad sākām darbu, vieta bija stipri aizaugusi ar zāli un bērziem." Mēs sākām lēnām rakt, cerot atrast bunkura baļķu paliekas, taču mēs tās neatradām, un atradām tikai sarūsējušu granātu. «Izrakām divus jaudīgus akmeņus un tad kļuva skaidrs, ka esam īstajā vietā – pēc aculiecinieku stāstītā, bunkurs atradās starp tiem akmeņiem, un partizāni pa tiem metās iekšā, lai mulsinātu nelūgtos viesus,» par bunkura uzstādīšanu stāstīja P. Trakinis.
Arhīva dokumentos tika atrasts partizānu bunkura zīmējums, un pēc tā 2010. gadā tika rekonstruēts pašreizējais bunkurs. Tā konstrukcija atbilst oriģinālajam zīmējumam, taču, pēc laikabiedru domām, tā bijusi "sekla", mazāka izmēra un celta no baļķiem.