Asiņainā grīda Telšu VDK pagrabā
Telšu VDK cietuma ieslodzīto memuāri atklāj šausminošus ieslodzījuma apstākļus – sākot no fiziskas spīdzināšanas līdz necilvēcīgiem dzīves apstākļiem pārpildītās kamerās.
"Apziņu atguvu tikai Telšos, VDK kamerā, uz kaila dēļu gultas," raksta partizāns Stasis Mockus-Kiaunė. Stāsts par viņa rokas salauzšanu kļuva par vienu no nežēlīgākajiem pratināšanas metožu piemēriem – viņa roka tika "gudri ievietota starp dzelzs durvju rāmi un durvīm tā, ka, tām aizveroties, divi pirksti tika vienkārši saspiesti".
Partizāne Aldona Gričiūte-Saule, arestēta 1947. gada 5. oktobrī, atceras murgainos ieslodzījuma apstākļus: "Kamerā bijām deviņas sievietes, un tā bija netīra un nabadzīga. Uz gultiņas nevarēja apgriezties, tās gals bija augstu aiznaglots – tas bija "spilvens". Piecām no mums bija jāguļ šeit, bet pārējām – uz zemes."
Kādu dienu divas meitenes tika izvestas no kameras, lai iztīrītu grīdu – visapkārt bija asinis. "Viņi izņēma mirušo – viņa nespēja izturēt sāpes," atceras Gričiūte-Saule. Pati viņa sišanas dēļ nevarēja nosēdēt, atbalstījās uz ceļiem un elkoņiem.
Higiēnas apstākļi bija briesmīgi: "Netālu tika novietots spainis – tualete. Nepilnu nedēļu vēlāk manas rokas bija klātas ar kašķi. Vēlāk visas manas ķermeņa mīkstās daļas bija inficētas ar to. Žurkas rāpoja pa visu galvu." Ieslodzītie no mīcītas maizes izgatavoja rožukroni, pie kura piesēja medaljonu, ko bija saglabājuši no brīvības laikiem, bet žurka arī to ievilka savā alā.
Pratināšanas notika naktī. "Pratinātāji runā par makšķerēšanu, un tu, cilvēk, stāvi stūrī un klausies vareno runās. Ja neko neatbildēsi, tevi iesit ar gumijas nūju," liecina Gričiūte-Saulē.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Bijušais Telšu cietums
Telšu pilsētas centrālajā daļā Republikas ielā atrodas bijusī Telšu cietuma ēka.
Pēc 1908. gada Telšu ugunsgrēka privātpersona, turīgs ebrejs vārdā Neimans, uzcēla neogotikas ēku historisma stilā. Viņš vienojās ar okupācijas cara varas iestādēm, ka saskaņā ar varas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem uzcels ēku ugunsgrēkā nodegušās rajona policijas pārvaldes ēkas vajadzībām un iznomās to varas iestādēm. Tā bija viena no skaistākajām ēkām Telšos. Pirmā pasaules kara laikā ēka tika pielāgota Telšu rajona cietumam. Kā cietums tā tika izmantota gan neatkarīgās Lietuvas laikā (1918.–1940. g.), gan padomju okupācijas laikā, līdz pat 20. gs. piecdesmito gadu sākumam. 1940.–1941. gadā un 1944.–1953. gadā ēkā atradās Telšu rajona NKGB–MGB–KGB iekšējais cietums.
1941. gada 22. jūnijā, sākoties imperiālistiskajam karam starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, Telšu cietumā tika ieslodzīti 162 ieslodzītie – 76 NKGB pratinātie ieslodzītie. 23. jūnijā tika mēģināts visus ieslodzītos transportēt, taču šis plāns neizdevās, jo vietējie Komunistiskās partijas, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas. Ieslodzīto transportēšanai netika nodrošināti transportlīdzekļi. 1941. gada 24. jūnija rītā Telšu cietumu ielenca 8. Sarkanās armijas 123. divīzijas vienība, un steidzami tika izveidota trīs tiesnešu tiesa, kuru vadīja NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petars Raslanass – tātad viņš, Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Doms Rocjus un NKGB Kretingas apriņķa priekšnieka vietnieks, valsts drošības leitnants Jermolajevs un citi. Visiem 76 politieslodzītajiem Telšu cietumā tika piespriests nāvessods. Pārējie ieslodzītie tika atbrīvoti mājās. Īsā 25. jūnija nakts – austrumos jau kautrīgi aust gaisma, kad kravas automašīnas ar ieslodzītajiem virzījās uz Raiņu. Trijiem ieslodzītajiem izdevās izbēgt no kravas automašīnām – diemžēl viņus drīz vien notvēra Sarkanās armijas lodes... 1941. gada 28. jūnijā Raiņos nejauši tika atrasti 73 ieslodzīto sakropļotie ķermeņi.
Vēlāk ēkā atradās Telšu mūzikas skola, kas šeit darbojās līdz 1994. gadam. Diemžēl padomju laikā ēka tika nopietni bojāta gan ārēji, gan iekšēji.
Ēkas restaurācijas laikā iekšpusē uz sienām tika atklāti vārdu, Ģedimina stabu un dažādu datumu uzraksti. Tika atklātas arī aizmūrētas grotas.
1997. gada 24. jūnijā pie ēkas Lietuvas Cietumu dienesta Telšu filiāle atklāja piemiņas plāksni, kas veltīta 73 Telšu cietuma politieslodzīto piemiņai, kuri 1941. gada naktī no 24. uz 25. jūniju tika spīdzināti Raiņu mežā.
2006. gadā, pieminot Raiņu mocekļu nāves 65. gadadienu, netālu no bijušā cietuma tika atklāta mākslinieciska piemiņas plāksne (autors - Gintaras Gailius, arhitekts - Algirdas Žebrauskas).
