Slepenais veterinārārsts
Veterinārārsts Staņislovs Mikašauskas, kurš strādāja Plokštines militārajā bāzē, dalās atmiņās par neparastu piekļuvi bāzes teritorijai un stingru slepenību pat neformālā vidē.
Plokštines militārā bāze bija stingri apsargāts Rīgas kara apgabalam piederošs objekts. Toreiz par veterinārārstu strādājušais Staņislovs Mikašausks atceras neparastu ieiešanu bāzē: "Militārās bāzes komandieri mani nolīga par veterinārārstu. Pirmajā reizē atnāca majors un teica, ka tūlīt esmu vajadzīga. Iekrauj kravas mašīnā ar malku un ieveda teritorijā. Aizveda uz ēku, kur atradās cūkas, izlaida. Un pēc darba izveda mežā."
Lai gan ārsts parakstīja oficiālus dokumentus, viņš bāzē iekļuva nelegāli. Kā viņš skaidro: "Un, ja cūkas saslims, jūs negaidīsit." Militāristi viņu brīdināja: "Ja tevi pieķers kādi inspektori, paskaidrosi, ko izdarīji, un viss būs kārtībā. Bet zini, ka tu būsi iestrēdzis divas dienas, līdz sapratīs, kāds putns tu esi."
Arī vēlāk, kļūstot par kolhoza priekšsēdētāju un medījot kopā ar bāzē dienējušajiem virsniekiem, S. Mikašausks bāzes noslēpumiem netuvojās: "Kādreiz kopā medījām pīles, bet par pašu bāzi nebija runas. Mēģinājām jautāt, bet viņi klusēja. Un daži runāja par tuneļiem, bet man šķiet, ka, ja tie tuneļi būtu tikuši cauri."
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Aukstā kara ekspozīcija
1962. gada 31. decembrī Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – pazemes palaišanas komplekss “Dvina”. No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā tika izvietotas četras vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija aprīkotas ar 2,3 megatonnu kodolgalviņu. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar līdzīgām raķešu virszemes palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolarsenālu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā nav izšauta neviena raķete, lai gan 1968. gada Prāgas pavasara laikā tika izsludināta kaujas gatavība. Pēc padomju karavīru aiziešanas 1978. gada 18. jūnijā vāji apsargātais militārais objekts tika izpostīts un izlaupīts. 1993. gadā, kad komplekss tika nodots Žemaitijas nacionālā parka direkcijai, tika sākta tā sakārtošana. 2012. gadā tika atklāta aukstā kara ekspozīcija. Šodien šī savulaik ļoti slepenā un apsargātā vieta ir atvērta apmeklētājiem. Bijušajās raķešu un iekārtu vadības telpās ir izvietota vēsturiska ekspozīcija par aukstā kara periodu. Līdz šim tā ir vienīgā muzeja ekspozīcija Eiropā, kurā var apskatīt saglabātu raķešu pazemes palaišanas šahtu.
Plokštines militārā pilsētiņa
1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.
