Slepenais veterinārārsts

Veterinārārsts Staņislovas Mikašausks, kurš strādāja Plokštines militārajā bāzē, dalās atmiņās par neparastu piekļuvi bāzes teritorijai un stingru slepenību pat neformālā vidē.

Plokštines militārā bāze bija stingri apsargāta vieta, kas piederēja Rīgas militārajam apgabalam. Staņislovs Mikašausks, kurš tolaik strādāja par veterinārārstu, atceras neparastu ienākšanu bāzē: "Militārās bāzes komandieri mani pieņēma darbā par veterinārārstu. Pirmajā reizē atnāca majors un teica, ka viņiem mani steidzami vajag. Viņi mani iekrāva kravas automašīnā ar malku un ieveda teritorijā. Viņi mani aizveda uz ēku, kur atradās cūkas, izlaida ārā. Un pēc darba viņi mani veda caur žogu mežā."

Lai gan ārsts parakstīja oficiālus dokumentus, viņš bāzē iekļuva nelegāli. Kā viņš pats paskaidro: "Un, ja cūkas saslims, jūs negaidīsiet." Militāristi viņu brīdināja: "Ja jūs pieķers kādi inspektori, jūs paskaidrosiet savu rīcību, un viss būs kārtībā. Bet ziniet, ka jūs būsiet iesprūdis divas dienas, līdz viņi izdomās, kas jūs par putnu."

Arī vēlāk, kļūstot par kolhoza priekšsēdētāju un medījot kopā ar virsniekiem, kas dienēja bāzē, S. Mikašausks netuvojās bāzes noslēpumiem: "Mēs kopā medījām pīles, bet par pašu bāzi nebija nekādas runas. Mēģinājām jautāt, bet viņi klusēja. Un daži cilvēki runāja par tuneļiem, bet man šķiet, ka, ja šie tuneļi būtu pastāvējuši, kāds tik un tā būtu izgājis cauri tiem."

Stāstītājs: Stanislovas Mikašauskas (buvęs veterinarijos gydytojas, vėliau - kolūkio pirmininkas); Stāsta pierakstītājs: Aušra Brazdeikytė

Saistītie objekti

Aukstā kara ekspozīcija

1962. gada 31. decembrī Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – pazemes palaišanas komplekss “Dvina”. No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā tika izvietotas četras vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija aprīkotas ar 2,3 megatonnu kodolgalviņu. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar līdzīgām raķešu virszemes palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolarsenālu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā nav izšauta neviena raķete, lai gan 1968. gada Prāgas pavasara laikā tika izsludināta kaujas gatavība. Pēc padomju karavīru aiziešanas 1978. gada 18. jūnijā vāji apsargātais militārais objekts tika izpostīts un izlaupīts. 1993. gadā, kad komplekss tika nodots Žemaitijas nacionālā parka direkcijai, tika sākta tā sakārtošana. 2012. gadā tika atklāta aukstā kara ekspozīcija. Šodien šī savulaik ļoti slepenā un apsargātā vieta ir atvērta apmeklētājiem. Bijušajās raķešu un iekārtu vadības telpās ir izvietota vēsturiska ekspozīcija par aukstā kara periodu. Līdz šim tā ir vienīgā muzeja ekspozīcija Eiropā, kurā var apskatīt saglabātu raķešu pazemes palaišanas šahtu.

Plokštines militārā pilsētiņa

1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.