Kā Latvijas valdības vīri apmuļķoja Pampāļu boļševiku līdzskrējējus

55_Pampāļossagūstītiesarkanarmieši1919ga.jpg
Pampāļos sagūstītie sarkanarmieši, 1919.gada marts

Bijušais Pampāļu skolas direktors (līdz 1959.g.) Alfrēds Brūns pašrocīgi ar rakstāmmašīnu ir sadrukājis iespaidīgu grāmatu par Pampāļu skolas vēsturi un vēsturiskiem notikumiem ap to, ar autentiskām fotogrāfijām.Grāmatā A.Brūns apraksta Neatkarības kara norises Pampāļos, detalizēti aprakstot notikumus, kuros iesaistīti gan Latvijas valstsvīri, boļševiku atbalstītāji, vācu armijas darbības utml. 

[…] 1919.gads

1919.gadā ap 6.janvāri Latvijas valdības un Tautas padomes locekļi pa dažādiem ceļiem, izvairoties no Ventas virzienā plūstošām boļševiku straumēm, bēgot virzījās uz Liepāju.

Kāds mūsu (1914.g. [skolu beigušais]) bijušais skolēns Žanis Kummermanis, Pampāļu muižā bija noorganizējis boļševiku grupu un tā Pampāļus jau pārvaldīja vairākas dienas pirms padomju karaspēka parādīšanās Pampāļos.

Pampāļnieks Fricis Vecpuisis – Stunguru māju saimnieks – Ulmaņa valdības  kara būvniecības daļas priekšnieks – oficieris ar dažiem citiem Latvijas valsts darbiniekiem, uz Liepāju atkāpjoties, ar kādu labu, valdības rekvizētu limuzīnu bija iebraukuši “Stunguros” pārgulēt nakti. Pampāļu partizāņu grupa par to informēta, ieradās tūdaļ “Stunguros” , lai aizvestu limuzīnu uz Pampāļiem. Vecpuisis nepretojies – lai ņemot vien, jo tik un tā tālāk netiekot, benzīns esot izgājis līdz pēdējai lāsei. Vienkāršie muižas kalpi noticējuši un aizgājuši ar tādu ziņu uz Pampāļiem. Noskaidrojuši tur, kāds amatvīrs ir Vecpuisis, rīta agrumā ar 4 vai 6 labākajiem zirgiem aizbraukuši mašīnu pārvest. “Stunguros” vairs neatraduši ne limuzīnu, ne Vecpuisi, ne citus valdības vīrus.”

Arhīvā atrodamas ziņas, ka 1890.gadā dzimušais Fricis Vecpuisis, Stunguru mājas, ir izsūtīts 1941.gada 14.jūnijā.

Līmenis/Level: Lieta Numurs/Number: 20035

==================

Bijušais Pampāļu skolas direktors (līdz 1959.g.) Alfrēds Brūns pašrocīgi ar rakstāmmašīnu ir sadrukājis iespaidīgu grāmatu par Pampāļu skolas vēsturi un vēsturiskiem notikumiem ap to, ar autentiskām fotogrāfijām. Grāmata  atrodas Pampāļos pie Artūra Hartmaņa, kam pieder iespaidīga privātkolekcija ar dažādām senlietām un 2.pasaules kara artefaktiem, kas atrasti Pampāļu apkārtnē.

 

 

 

 

Stāstītājs: Alfrēds Brūns; Stāsta pierakstītājs: Valdis Kuzmins
Izmantotie avoti:

Latvijas Valsts arhīvs (rtu.lv)

www.itl.rtu.lv/LVA/index3.php?id=9009&kods=14072&vien=5 

FOTO_PampāļuPiemineklis_1919-22.png
FOTO_PampāļuSkolot_1918-19.png
FOTO_PampāļuSkolot_1920-21.png

Saistītās tēmas

Saistītie objekti

Pampāļu baznīca un sašautās mājas sienas

Pampāļi ir apdzīvota vieta Saldus novada Pampāļu pagastā, pagasta centrs Zaņas un tās pietekas Abrupes krastos 27 km no novada centra Saldus un 147 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Pampāļu muižas centru pēc agrārās reformas. 1933. gadā Pampāļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu. 

Karadarbība Pampāļu pievārtē sākās 1944. gada 21. novembrī, kad padomju 4. triecienarmija, forsējot Ventu, sāka uzbrukumu Saldus virzienā. Līdz 24. novembrim situācija stabilizējās un frontes līnija palika nemainīga līdz 21. decembrim.

1944. gada 21. decembrī sākās tā sauktā 3. Kurzemes lielkauja, kuras laikā 1. Baltijas frontes 4. triecienarmija ar 4 strēlnieku korpusiem (12 strēlnieku divīzijas) un 3. gvardes mehanizēto korpusu uzbruka Saldus virzienā, lai tur savienotos ar 2. Baltijas frontes vienībām. Pampāļu rajonā aizstāvējās vācu 132. kājnieku divīzija, kuras 436. grenadieru pulka 1. bataljons bija nocietinājies muižas un baznīcas apkārtnē.

Uzbrukumu Pampāļiem masīva artilērijas uguns atbalstā veica 1. strēlnieku korpusa 357. un 145. strēlnieku divīzijas, 39. gvardes tanku brigādes atbalstā. Kaujas pirmo 24 stundu laikā Pampāļu garnizonu, kuru komandēja 436. grenadieru pulka 14. (prettanku) rotas komandieris kapteinis Eberards Colls, ielenca un sīvās kaujās praktiski iznīcināja.

Tā kā Pampāļi atradās tieši uz frontes līnijas, tad visas ēkas cieta no artilērijas uguns un mūsdienās praktiski nav saglabājušās.