Wie die Männer der lettischen Regierung die Mitläufer der Pampali-Bolschewiki täuschten
Bijušais Pampāļu skolas direktors (līdz 1959.g.) Alfrēds Brūns pašrocīgi ar rakstāmmašīnu ir sadrukājis iespaidīgu grāmatu par Pampāļu skolas vēsturi un vēsturiskiem notikumiem ap to, ar autentiskām fotogrāfijām.Grāmatā A.Brūns apraksta Neatkarības kara norises Pampāļos, detalizēti aprakstot notikumus, kuros iesaistīti gan Latvijas valstsvīri, boļševiku atbalstītāji, vācu armijas darbības utml.
[…] 1919.gads
1919.gadā ap 6.janvāri Latvijas valdības un Tautas padomes locekļi pa dažādiem ceļiem, izvairoties no Ventas virzienā plūstošām boļševiku straumēm, bēgot virzījās uz Liepāju.
Kāds mūsu (1914.g. [skolu beigušais]) bijušais skolēns Žanis Kummermanis, Pampāļu muižā bija noorganizējis boļševiku grupu un tā Pampāļus jau pārvaldīja vairākas dienas pirms padomju karaspēka parādīšanās Pampāļos.
Pampāļnieks Fricis Vecpuisis – Stunguru māju saimnieks – Ulmaņa valdības kara būvniecības daļas priekšnieks – oficieris ar dažiem citiem Latvijas valsts darbiniekiem, uz Liepāju atkāpjoties, ar kādu labu, valdības rekvizētu limuzīnu bija iebraukuši “Stunguros” pārgulēt nakti. Pampāļu partizāņu grupa par to informēta, ieradās tūdaļ “Stunguros” , lai aizvestu limuzīnu uz Pampāļiem. Vecpuisis nepretojies – lai ņemot vien, jo tik un tā tālāk netiekot, benzīns esot izgājis līdz pēdējai lāsei. Vienkāršie muižas kalpi noticējuši un aizgājuši ar tādu ziņu uz Pampāļiem. Noskaidrojuši tur, kāds amatvīrs ir Vecpuisis, rīta agrumā ar 4 vai 6 labākajiem zirgiem aizbraukuši mašīnu pārvest. “Stunguros” vairs neatraduši ne limuzīnu, ne Vecpuisi, ne citus valdības vīrus.”
Arhīvā atrodamas ziņas, ka 1890.gadā dzimušais Fricis Vecpuisis, Stunguru mājas, ir izsūtīts 1941.gada 14.jūnijā.
Līmenis/Level: Lieta Numurs/Number: 20035
==================
Bijušais Pampāļu skolas direktors (līdz 1959.g.) Alfrēds Brūns pašrocīgi ar rakstāmmašīnu ir sadrukājis iespaidīgu grāmatu par Pampāļu skolas vēsturi un vēsturiskiem notikumiem ap to, ar autentiskām fotogrāfijām. Grāmata atrodas Pampāļos pie Artūra Hartmaņa, kam pieder iespaidīga privātkolekcija ar dažādām senlietām un 2.pasaules kara artefaktiem, kas atrasti Pampāļu apkārtnē.
Latvijas Valsts arhīvs (rtu.lv)
www.itl.rtu.lv/LVA/index3.php?id=9009&kods=14072&vien=5
Susijusi laiko juosta
Susijusios vietos
Pampali-Kirche und die Mauern des zerstörten Hauses
Pampāļi ist eine Siedlung in der Gemeinde Pampāļu des Kreises Saldus, das Zentrum der Gemeinde liegt am Ufer des Zaņas und seines Nebenflusses Abrupe, 27 km vom Kreiszentrum Saldus und 147 km von Riga entfernt. Die Siedlung wurde nach der Agrarreform um das Zentrum des Herrenhauses Pampāli herum gebildet. 1933 erhielt Pampālis den Status eines dicht besiedelten Ortes.
Die Feindseligkeiten am Stadtrand von Pampali begannen am 21. November 1944, als die 4. sowjetische Schockarmee, die Venta zwang, einen Angriff in Richtung Saldus begann. Bis zum 24. November stabilisierte sich die Situation und die Frontlinie blieb bis zum 21. Dezember unverändert.
Am 21. Dezember 1944 begann die sogenannte 3. Schlacht bei Kurzeme, in deren Verlauf die 4. Stoßarmee der 1. Baltischen Front mit 4 Schützenkorps (12 Schützendivisionen) und dem 3. Garde-Mechanisierten Korps in Richtung Saldus angriff, um sich anzuschließen dort mit den Einheiten der 2nd Baltic Front. Die deutsche 132. Infanteriedivision, deren 1. Bataillon des Grenadier-Regiments 436 sich in der Nähe des Herrenhauses und der Kirche befestigt hatte, verteidigte sich im Distrikt Pampali.
Der Angriff auf Pampāliai wurde unter massivem Artilleriefeuer der 357. und 145. Schützendivision des 1. Schützenkorps durchgeführt, unterstützt von der 39. Garde-Panzerbrigade. Während der ersten 24 Stunden der Schlacht wurde die Pampali-Garnison, die vom Kommandeur der 14. (Panzerabwehr-) Kompanie des 436. Grenadier-Regiments, Kapitän Eberard Coll, kommandiert wurde, eingekreist und in heftigen Kämpfen praktisch zerstört.
Da Pampali direkt an der Frontlinie lag, wurden alle Gebäude vom Artilleriefeuer getroffen und sind heute praktisch nicht mehr erhalten.