Bermontiāde I Neatkarības kari

Bermontiāde ir daļa no Latvijas brīvības cīņām, kurā Latvijas armija ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim. Tā sākās ar Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai un noslēdzās ar tās sakāvi un padzīšanu no Latvijas. Pāvela Bermonta vadītie spēki bija labāk apgādāti un skaitliski lielāki, taču nesen dibinātās Latvijas armijas karavīri atbildēja ar cīņas sparu un patriotismu.

Izšķirošais pavērsiens notika 1919. gada 10. un 11. novembrī, kad Latvijas armija no bermontiešiem atbrīvoja Pārdaugavu un Bermonta armijas (Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija) karavīri atkāpās uz Jelgavu, kuras atbrīvošana 21. novembrī faktiski kļuva par Bermontiādes beigām. Līdz Latvijas teritorijas pilnīgai atbrīvošanai vēl bija jāizcīna smagas kaujas, taču Bermontiāde bija viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem Latvijas Neatkarības karā.

Šī bija viena no asiņainākajām Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) lappusēm un vienlaikus jaunizveidotās Latvijas valsts iedzīvotāju valstsgribas apliecinājums, Latvijas armijas kā vienotas patstāvīgas vienības pirmā lielā uzvara. Bermontiādei Latvijas vēsturē ir ne vien militāra, bet arī Latvijas cilvēku varonību apliecinoša nozīme. Spraigās kaujās tika apliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi paši izcīnīt savu nākotni. Lielākā daļa bija vienota cīņā ne tikai par neatkarību, bet arī demokrātijas, sociālā un nacionālā taisnīguma ideāliem. Latvijai šī uzvara nozīmēja galīgu atbrīvošanos no Vācijas bruņotajām vienībām, kā arī iespēju pievērsties Latgales atbrīvošanai no Padomju Krievijas varas.

Pāvels Bermonts-Avalovs (1877-1973) šajā cīņā bija simbols visam, pret ko iestājās jaunās Latvijas valsts veidotāji. Pašpasludinātais pulkvedis loloja cerības atjaunot agrāko Krievijas impēriju, nicinot mazo valstu tiesības uz neatkarību. Sagruvušās impērijas atdzīvināšanas ceļā jaunā Latvijas valsts Bermontam bija tieši tāds pats ienaidnieks kā lielinieki Maskavā.

Atzīmējot Pārdaugavas atbrīvošanu no bermontiešiem, 11. novembri tagad svin kā Lāčplēša dienu, godinot Latvijas karavīrus.

 

4252LatvijasarmijaskaravīridodasuzpozīcijāmBe.jpg
42LatvijasarmijaskaravīriBolderājaskāpās1919L.jpg
Papildus izziņas avoti

Celvezi.lv. 2020. Bermontiāde - Latvijas brīvības cīnu epizode. Pieejams: https://www.celvezi.lv/raksti/vesture/bermontiade/ [skatīts 06.05.2021].

Saistītie objekti

Piemineklis cīņai pret Bermonta armiju Sudrabkalniņā

Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Slokas un Kurzemes prospekta krustojumā.

1919. gada novembra sākumā Latvijas Neatkarības kara laikā Pārdaugavā norisinājās Latvijas armijas un Bermonta karaspēka vienību ielu kaujas. Šajā apkārtnē notika izšķirošais uzbrukums Bermonta armijai. 1937. gadā pēc Kārļa Zāles projekta Sudrabkalniņā atklāja pieminekli, godinot 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos karavīrus un izceļot kareiviskās īpašības.

Veidots kā memoriāla siena – simbolisks nocietinājums, kura vārtos ir attēlota lauva, kas aizšķērso ceļu pretinieka uzbrukumam. Mūrēts no Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa akmens bluķiem un kalts no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta. Piemiņas vietas izmaksas sastādīja gandrīz 35 000 latu. Salīdzinājumam, par šādu summu varēja iegādāties 4 Latvijā ražotas “Ford - Vairogs V8 De Luxe” automašīnas.

Mūsdienās var aplūkot vienu no iespaidīgākajām Neatkarības kara piemiņas vietām.

Latvijas Neatkarības kara atceres vieta Bumbu kalnā

Atrodas Rīgā, Bolderājas apkaimē.

Bumbu kalnā 1919. gadā atradās viens no Latvijas armijas vadības centriem, no kura sākās izšķirošās cīņas Pārdaugavas atbrīvošanai no Bermonta armijas.  No Bumbu kalna tika vadīti karavīri, kuri izcīnīja Latvijas armijas uzvaru 11. novembrī.

Bumbu kalns bija augstākā virsotne, kas atradās pie Šmitu mājām. Senāk Bumbu kalna ainava bija klaja. Savu nosaukumu tas ieguva, jo Bermonta armija apkārtni apšaudīja ar artilērijas lādiņiem. Pretinieka mērķis bija iznīcināt Latvijas armijas vadības centrus un armijas vienības. Padomju okupācijas laikā vieta tika izpostīta un degradēta. Režīms mainīja ne tikai ainavu, bet arī tautas vēsturisko atmiņu, sagraujot tās identitāti. Apkārtnē ierīkoja grants karjerus un, tiem paplašinoties, Bumbu kalns varēja tikt iznīcināts.

Mūsdienās var apskatīt Bumbu kalnu, kas atrodas dabas piemineklī “Bulļu kāpas”. Apskatāma piemiņas plāksne, kur izskaidrota vēsturisko notikumu gaita. Brīvi pieejams skatu tornis.

 

 

Latvijas Neatkarības kara notikumu atceres vieta Mārupē

Atrodas Mārupes novadā, ceļa malā starp golfa klubu “Viesturi” un Božu ūdenskrātuvi.

Atceres piemineklis atklāts 2013. gadā. Apkārtnes vēsture ir saistīta ar Latvijas armijas cīņu pret Bermonta karaspēku 1919. gadā. Netālu no Adaiņu mājām, kaujas pozīcijās bija izvietojušās Latvijas armijas vienības.

Neatkarības kara laikā, sarežģītās situācijas dēļ, Latvijas valdībai trūka iespējas apgādāt armiju ar nepieciešamo. Karavīru ārējais izskats un bruņojums bija dažāds. Visbiežāk, apgāde balstījās uz karavīru spēju sevi nodrošināt. 1919. gada septembra beigās un oktobra sākumā no Lielbritānijas pienāca Latvijas militārais pasūtījums, lai novērstu trūkumus. Pēc mēneša saņēma arī angļu bruņojuma piegādi. Līdz ar pirmajām kravām bija noprotams, ka Lielbritānija atbrīvojās no nevajadzīgiem krājumiem. Tika saņemti arī netīri, novalkāti apģērbi un apavi, kas bieži bija par mazu. Karavīriem nēsājot neatbilstošus apavus, tika radītas veselības problēmas, kas ietekmēja kaujasspējas. Apģērbs tika labots un pāršūts. Galvenais vienojošais simbols bija 11 staru saules zīme pie cepures un sarkanbaltsarkans apsējs ap kreiso roku.

Mūsdienās šeit var aplūkot vairākas atceres vietas. Objekti ir daļa no ainaviska, īpaši veidota vēstures un dabas pārgājienu maršruta. 

Gids Miķelis Jakunovs, +371 28353679.

 

Otrais piemineklis pirmās neatkarīgās Latvijas karavīriem Mārupē

atrodas Mārupes novadā, pirms golfa kluba “Viesturi” ēkas meža ceļā, pretim norādei uz golfa mācību laukumu.

Projekta idejas autori – Mārupes novada gids Miķelis Jakunovs un zemes gabala “Dumpmaļi” īpašnieks Visvaldis Dumpis.

2014.gada novembrī Latvijas patriotu nedēļā, godinot Latvijas karavīrus, mežā pie Dzilnupītes, uz Mārupes un Babītes novadu robežas, vēl vienā no Pirmā pasaules kara kauju vietām tika atklāts otrais piemineklis latviešu karavīriem. Pieminekļu idejiskais autors un finansētājs ir Visvaldis Dumpis, to veidojis tēlnieks Ivars Feldbergs. Piemiņas vietas saimnieks Visvaldis Dumpis vēlētos, lai šeit ne tikai 14. jūnijā un 25. martā, bet arī 10. jūlijā, valsts aizsardzības spēku dibināšanas gadskārtā un citos latviešiem svarīgos vēstures notikumos pulcējas cilvēki. 
2018.gada 09.novembrī, pie pieminekļa atklāts informatīvs stendi par vietas vēsturi un apskates objektiem. Tas veltīts vietas vēsturei, stāstot par šeit reiz bijušajām mājām "Adieņi" un tajā dzīvojošo Ķurbju dzimtu, Pirmā Pasaules kara notikumiem apkārtnē, kā arī vēsturiskajiem objektiem, kuri dabā vairs nav skatāmi – Dūču tiltu, Dzirnavu dīķi un dzirnavām, Medību pirti.

Ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas vieta

Atrodas Valkas pagastā, braucot pa autoceļu Valka – Rūjiena (P22) 4 kilometrā, pa labi, sekojot norādes zīmēm.

Pēteris Radziņš dzimis 1880.gada 2.maijā Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Iestājies kā brīvprātīgais krievu armijā. 1919.gada rudenī atgriezās Latvijā un 27.oktobrī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba priekšnieks vadījis visas Rīgas, Zemgales un Latgales kaujas. 1920.gada 5.februārī paaugstināts par ģenerāli.

Mūsdienās netālu no dzimtas mājas aplūkojams piemiņas akmens, kas veltīts ģenerālim Pēterim Radziņam (1880 - 1930).

2017.gada 11.novembrī Rīgā, Daugavas gates stūrī, tika atklāta piemiņas plāksne Pēterim Radziņam.

Video: Ģenerāļa P. Radziņa piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos 2019.gadā

Video: 2019.gada 2. maijā, ģenerāļa Pētera Radziņa 139. dzimšanas dienā, 11.novembra krastmalā, pie Prezidenta pils, goda sardzei un interesentiem piemiņas plāksni aptverot, notika atceres pasākums.

Valkas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā “Valka - Latvijas neatkarības šūpulis” atspoguļota arī ģenerāļa Pētera Radziņa dzīve un darbība.
Blakus tradicionālajiem krājuma eksponēšanas veidiem ekspozīcijā izmantoti interaktīvi multimediju risinājumi. Informācija un anotācijas tulkotas igauņu un angļu valodā.
 

Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.

Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.

Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.

 

Alūksnes muzejs

Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.

Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa ekspozīcijā veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka ieguldījumam militārajā jomā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

7. Siguldas kājnieku pulks no 1919. gada 20. aprīļa sācis formēties kā 3. Jelgavas kājnieku pulks, no 25. augusta nosaukums – 7. Siguldas kājnieku pulks. Siguldas kājnieku pulks piedalījās kaujās pret Bermontu, tad 1920. gada 5. janvārī ieradās Latgales frontē, kur piedalījās daudzās kaujās, tajā skaitā pie Katlešiem, Vecumu un Purvmalas stacijām, kā arī Jaunlatgales un Augšpils atbrīvošanā. Pēc miera līguma noslēgšanas pulks apsargāja robežu no Rītupes stacijas līdz Igaunijas robežai. Brīvības cīņās krituši 68 karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 85 karavīri.

Par pulka dzīvi Alūksnē "Latvijas radio 1" raidījumā "Latvijas pērles" stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Alūksnes muzejs atrodas Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī - Alūksnes Jaunajā pilī, kas celta neogotikas stilā 19.gs. beigās. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.

Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.

Saistītie stāsti

Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu

Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).

7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtējā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa piemiņai

Ģenerālis Pēteris Radziņš, dzimis Valkas apriņķa Lugažu pagastā vienkāršā lauksaimnieka ģimenē, kurā iemācījies darīt lauku darbus. Bijis ļoti gudrs jaunietis, pēc skolas beigšanas izlemj par labu kara gaitām un tā sākās viņa armijas gaitas izglābjot Latviju no Bermonta karaspēka. P.Radziņš bija viens no izcilākajaiem Latvijas armijas virsniekiem un apbalvots ar neskaitāmiem Latvijas un ārvalstu ordeņiem un piemiņas zīmēm.

Atmiņas par Kara muzeja izveides sākumu

Teicējs apraksta apstākļus kādos izveidojās Kara muzejs. Pieminētas problēmas un kolekciju veidošanas darbs.

Kārlis Zāle un Brīvības piemineklis

Teicējs apraksta atmiņas apraksta Kārli Zāli kā personību, kura veidoja slavenākos Latvijas mākslas darbus. Apraksts ir veltīts Zāles piemiņai 1942. gadā (K. Zāles miršanas gads). Atmiņas izvēlētas, lai raksturotu K. Zāles darbus balstoties uz autora personīgajām īpašībām un pasaules uztveri.

Par Sudrabkalniņa atklāšanas svētkiem

Atmiņu stāsta izvilkums no ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas Sudrabkalniņa pieminekļa atklāšanas dienā. Pilnā tekstā ir atstāsts par atklāšanas pasākuma norisi, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas. Atmiņas izvēlētas, jo spilgti parāda to kādā stāvoklī bija Latvijas armija, kura cīnās Sudrabkalniņa apkaimē.

Bumbu kalns

Bumbu kalns ir augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā. Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī šeit atradās Krišjāņa Berķa vadītais Latgales divīzijas komandpunkts. 6. Rīgas kājnieku pulks, uzbrūkot no Bumbu kalna, ieņēma Sudrabkalniņu. 1939. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru 1969. gadā izpostīja. Piemiņas vieta atjaunota 1989. gadā.

Latvijas armijas bruņuvilciens Nr.5 jeb "Kalpaks"

Latvijas armijas bruņotais vilciens Nr.5 jeb "Kalpaks" bija vieglais bruņuvilciens Latvijas bruņotajos spēkos 1919. gadā.