Redans, Karosta Nocietinājums
121
Redans, jeb Redana forts atrodas Karostā, 14. novembra ielā, aptuveni 1,5 km no Ziemeļu fortiem, dabas liegumā "Tosmare".
Vēsturiski par redaniem dēvēja fortifikāciju elementus, kad garākus cietokšņu sienu posmus sadalīja īsākās sekcijās, uzbūvējot pret pretinieku izvirzītas V veida pozīcijas, kas ļāva labāk aizsargāt nocietinājumu sienu. Karostas Redans ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa forts, kas izvirzīta pret Tosmares ezeru. Karostai zaudējot savu cietokšņa nozīmi arī ap to izvietotie nocietinājumi un forti tika daļēji uzspridzināti un padarīti nelietojami. Tomēr Redans palika gandrīz neskarts.
1919. gada novembrī, pēc neveiksmes pie Rīgas, Pāvila-Bermonta Avalova spēki uzsāka intensīvu uzbrukumu Liepājai. Kaujas norisinājās arī pie Redana, kur cīnījās Liepājas Kara ostas komandantūras 80 karavīri virsleitnanta Radziņa vadībā. 14. novembra straujajā uzbrukumā bermontiešiem izdevās Redanu ieņemt. Tam sekoja Latvijas bruņoto vienību pretuzbrukums un Redans tika atgūts.
Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redana gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā.
Izglītojošas programmas
Noslēpumu sala REDANS
Noslēpumu sala REDANS – jautra spēle grupām ar lugas iestudēšanu, orientēšanos, atjautības un veiklības uzdevumiem, jaunu zināšanu apguvi.
Redans
Redans ir daļa no 19.gs beigās būvētā cara laika cietokšņa, kurā 1919.gadā notika sīvas cīņas, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. Tagad Redanā ir iespējams iepazīties ar Karostas, Liepājas cietokšņa vēsturi un varonīgo Liepājas aizstāvēšanu 1919.gadā.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Kauja pie Redana 1919.gada novembrī
Donāts Pudulis bija Liepājas kara ostas komandantūras virsseržants, kurš saņēma Lāčplēša kara ordeni par attapību un varonību 1919. gada 14. novembrī, kad pēc ienaidnieka uzbrukuma Redāna fortam, viņš no nāvējoši ievainotā virsleitnanta Roberta Radziņa pārņēma komandantūras rotu savā vadībā un straujā pretuzbrukumā izsita pretinieku no forta, saņemot 8 gūstekņus un 2 darbojošos ložmetējus. Interesants ir viņa dzīvesgājums līdz kaujām pie Liepājas. Viņš 1911. gadā 16 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies Sibirijas strēlnieku pulkā. 1914. gadā piedalījās cīņās pret vācu armiju pie Varšavas, Lodzas un citur Polijas frontē, bet vēlāk cīņās pret austriešu armiju. 1915. gadā caur Vladivostoku izbrauca krievu ekspedīcijas korpusa sastāvā uz Franciju un 4 mēnešus cīnījies pie Verdenas. Tur guva smagu kontuziju un tika evakuēts atpakaļ uz Krieviju. 1917. gada sākumā iestājies latviešu strēlnieku pulkos, bet 1919. gada 7. aprīlī —Latvijas bruņotajos spēkos Liepajā.